Piezīmes par kaķiešu pilsētu (Lao Še) читать бесплатно онлайн полную версию книги

49

Bet ar to nekas nebeidzās. Vīrs bija pilnīgi iznīcināts. Visi iesniedza sūdzības tiesā, apvainoja viņu nekrietnā rīcībā. Bagātie glūnēja uz viņu ar aukstu smīniņu, neviens nepalīdzēja. Tiesas izdevumos izplēnēja visi mūsu ietaupījumi. Kā dzīvošu tālāk?

Man taču vēl nav pat trīsdesmit gadu. Nekad pār mani neuzlēks saule. Tāda skaista, tāda gudra — un tā pagrimusi! Kurš varēja tam ticēt? Kurš varēja to gaidīt?