Piezīmes par kaķiešu pilsētu (Lao Še) читать бесплатно онлайн полную версию книги

20

Viņš atrada mani un izpostīja manu sapni. Es, šķiet, iekritu putekļos kā taurenītis ar salauztiem spārniem. Taču nevēlējos palikt šajos putekļos. Sapratusi, ka viņš nevar būt man līdzvērtīgs, es neatbildēju uz viņa jūtām un bez svārstīšanās atstūmu viņu. Bet, kad viņš apkaunots piespiesti smaidīja, arī es lēnām aizvilkos, nodūrusi galvu. Es sapratu, cik esmu pievilcīga, pat mana ēna bija apburoša.

Es it kā stāvēju uz pjedestāla, biju kā svētā, kurai drīkst tikai paklanīties, nepieskaroties ar rokām. Tik skaisti, gudri un diži var būt vienīgi dievi.