Piezīmes par kaķiešu pilsētu (Lao Še) читать бесплатно онлайн полную версию книги

47

Un tā es zaudēju brīvību. Vīrs mani visur pavadīja. Vai arī ieslēdza istabā, kad es nebiju vajadzīga. Ļaudīs es joprojām biju kundze, mājās — gūstekne. Es iemācījos raudāt; nekad nebiju domājusi, ka man radīsies iemesls asarām. Bet kāda jēga raudāt! Vajadzēja izdomāt kaut ko. No jebkuras situācijas ir izeja. Vislabākais — bēgšana. Visu pamest — un bēgt uz kādu pilsētiņu vai ciemu izbaudīt brīvību, kā izbaudīja tā sieviete, kuru biju redzējusi filmā.

Bet kā es aizbraukšu? Es taču neko neprotu. Bez kalpones pat paēst nevarēšu. Ja arī man pavēlētu, es tikpat nekustētos ne no vietas.