Piezīmes par kaķiešu pilsētu (Lao Še) читать бесплатно онлайн полную версию книги

2

Mani vecāki un brāļi bija par citiem gudrāki un pārāki. Bet ari viņi nespēja man līdzināties. Tēvam bija tikai viena tāda meita, brāļiem bija tikai viena tāda māsa. Viņi mani uzskatīja par dārgumu, ko sūtījušas debesis. Pat vecākiem bija man jāpakļaujas. Man vienmēr izrādījās taisnība. Un, ja es pēkšņi paklupu līdzenā vietā, viņi tūlīt gribēja sodīt vainīgo — zemi. Man tikai vajadzēja pasacīt, ka ābols man iekodis lūpā, lai viņi tūdaļ korī sāktu lamāt draņķīgo augli. Taču es neizjutu nekādu pateicību — visiem vajadzēja mani klausīt. Sajā pasaulē visam bija jābūt tā, kā es gribēju.