Piezīmes par kaķiešu pilsētu (Lao Še) читать бесплатно онлайн полную версию книги

14

Man gribējās kaut ko uzsākt, mana sirds nepazina mieru. Ar bailēm es domāju par nākotni. Ko es protu? Kā es iztikšu, ja aiziešu no ģimenes? Nekā cita, izņemot skaistumu, man nav. Un, jo vairāk es domāju, jo skaidrāk sapratu — šķirties no ģimenes nespēju. Lai nu tā būtu — vai tagad vērts par to domāt? Pagaidām es esmu bagātu vecāku meita. Es pateicos liktenim, un nākotne man šķita tikpat laimīga kā pagātne. Es ticēju, ka nekad neizlaidīšu laimi no rokām. Kāpēc gan veltīgi uztraukties? Uz- traukšanās ir vājuma pazīme. Bet es esmu dzimusi, lai uzvarētu. Un es, tāpat kā bērnībā, atkal peldējos saules staros, mans skaistums tos it kā vilināja, vilka pie sevis. Un pēkšņi es izdzirdu uzbudinošu jaunumu: mājās sāka runāt par saderināšanos.