Piezīmes par kaķiešu pilsētu (Lao Še) читать бесплатно онлайн полную версию книги

29

Es satiku dažas skolasbiedrenes: viena daļa mācījās koledžās, citas sēdēja mājās un neko nedarīja. Taču es viņas neapskaudu un jau ar pirmajiem vārdiem jutos pārāka. Skolā es biju dumjāka par viņām, tagad viņas atklāja savu dumjību. Viņas vēl dzīvoja kā sapņos. Visas viņas izrādīja savu bagātību kā preces pārdotavā. Viņu acis ložņāja ap jauniem vīriešiem tā, it kā viņi sacerētu mīlas dzeju. Man bija jāsmejas. Starp citu, man vajadzēja viņām piedot: viņas bija paēdušas, bet paēdušie tikai par mīlestību vien domā. Vīrieši un sievietes auž tīklus un ķer viens otru: kuriem vairāk naudas, tiem lielāki tīkli, tajos uzreiz iekļūst vairāki upuri, bet pēc tam viņi no tiem nesteidzoties izvēlas vienu. Man nebija naudas, nebija pat mājvietas. Man vajadzēja ķert bez tīkliem vai arī pašai kļūt par upuri; es sapratu vairāk nekā manas skolasbiedrenes, man bija lielāka pieredze.