Golema acs

8 netenjels

Dibinātāja dienā Iekšlietu ministrijas izmeklētāji strādāja Pikadilī laukumā jau pirms saullēkta. Neņemot vērā valsts svētku noteikumus, ka šajās dienās visiem jāģērbjas ikdienas drēbēs, izmeklētāji bija tērpušies tumšpelēkos uzvalkos. Viņi pārvietojās starp gruvešu kaudzēm, kas bija palikušas pāri no vairākiem veikaliem, izskatīdamies gluži kā skudras pūznī. Visur strādāja sievietes un vīrieši, kas lasīja no zemes lauskas un lika plastikāta maisiņos, citi savukārt pētīja plaisas sienās. Viņi rakstīja piezīmju kladēs un zīmēja diagrammas uz perga­menta loksnēm. Un pūlim, kas pulcējās aiz policijas norobežo­juma, vēl dīvaināk šķita tas, ka šie cilvēki deva pavēles tuk­šam gaisam. Šīm pavēlēm sekoja pēkšņa gaisa saviļņošanās vai švīkstoņa, kas liecināja par strauju kustību. Tas lika skatītājiem sajusties neomulīgi, un viņi drīz vien atcerējās, ka tiem darāmi citi darbi, un gāja prom.

Stāvot uz Pinna veikala mūru drupām, Netenjels vēroja, kā cilvēki dodas prom. Viņš lieliski saprata viņu ziņkārību.

Pikadilī laukumā valdīja tāda kņada kā nekad agrāk. Visi veikali no Grebē līdz Pinna iestādei bija sagrauti, to saturs sašķaidīts un izsviests uz ielas caur izsistajiem logiem un izgāz­tajām durvīm. Ēdieni, grāmatas, uzvalki un mākslas priekšmeti mētājās uz bruģa starp stikla lauskām, koka šķēpelēm un izār­dītiem akmeņiem. Namu iekšpusē pavērās vēl drūmāks skats.

Katram no šiem veikaliem bija sens, skaists iekārtojums, kas bija izpostīts līdz nepazīšanai. Plaukti un letes, stendi un drapērijas gulēja sašķaidīti gabalos, viss vērtīgais bija sadragāts un izsmērēts pa grīdu.

Skats bija satriecošs, bet ne gluži neizskaidrojams. Šķita, ka kaut kas milzīgs taisnā ceļā ir izgājis cauri visiem veikaliem. Stāvot pirmā veikala izlauztajā sienā, pa izlauzto caurumu bija iespējams saskatīt pēdējo izpostīto veikalu šajā kvartālā un visus tur strādājošos cilvēkus. Turklāt cietuši bija tikai ēku pir­mie stāvi.

Netenjels paklaudzināja ar pildspalvu pie zobiem. Dīvaini… Kaut ko tādu Pretošanās kustība līdz šim nekad nebija darī­jusi. Pirmkārt, šis bija vispostošākais uzbrukums. Otrkārt, tam nebija skaidra iemesla.

Blakusveikala logā parādījās jauna sieviete. Klau, Mandrāk!

- Jā, Fennela?

- Tallovs vēlas ar jums runāt. Viņš ir šeit.

Zēns sarauca pieri, bet pagriezās un, mēģinādams izlaipot pa netīrumiem, iegāja izpostītajā ēkā. Vietā, kas kādreiz bija vei­kala centrs, stāvēja īss, drukns cilvēks tumšā uzvalkā un plat­malē. Netenjels viņam tuvojās.

- Jūs vēlējāties mani satikt, Tallova kungs?

Ministrs ar plašu žestu norādīja visapkārt. Vēlos dzirdēt tavu viedokli. Kas, tavuprāt, šeit ir noticis?

- Nav ne jausmas, ser, Netenjels atteica. Ļoti interesants gadījums…

- Man vienalga, cik interesants tas šķiet, ministrs no­šņāca. Es tev nemaksāju, lai tu būtu ieinteresēts. Es gribu dzirdēt risinājumu. Kā tev šķiet, ko tas viss nozīmē?

- Nezinu, ser.

- Šāda atbilde man neder! Cilvēki gribēs dzirdēt atbildes, Mandrāk, un mums tās viņiem jāsagādā.

- Jā, ser. Ja es varētu turpināt meklējumus, es varbūt…

- Atbildi man tikai uz vienu jautājumu. Kā tev šķiet, kas to izdarījis?

Netenjels nopūtās. Viņam nepaslīdēja garām izmisums minis­tra balsī. Uz Tallovu tika izdarīts spiediens. Šāds uzbrukums Dibinātāja dienā valdībai nebija nekas patīkams. Dēmons, viņš atbildēja. Ifrīts vai mārids.

Tallova kungs ar dzeltenīgo roku pārbrauca pār seju. Nekā. Mūsu puiši izsūtīja Izlūklodes pa visu kvartālu, kamēr tā būtne vēl bija šeit, un tās neuzrādīja dēmonus.

- Atvainojiet, Tallova kungs, bet tas nevar būt tiesa. Cilvē­kam nekas tāds nebūtu pa spēkam.

Ministrs nolamājās. Tā domā tu, Mandrāk. Bet, atklāti runājot, cik daudz tu esi izpētījis Pretošanās kustības dar­bību? Ne pārāk, vai ne? Tonis nebija no patīkamajiem.

- Kāpēc jūs domājat, ka tā bija Pretošanās kustība? Neten­jela balss skanēja mierīgi. Viņš saprata, kas tagad notiks: Tallovs gribēja novelt vainu uz viņa pleciem. Nemaz nelīdzinās viņu parastajiem uzbrukumiem. Pilnīgi cits līmenis.

- Kamēr nevaram pierādīt pretējo, viņi ir galvenie aizdomās turamie. Šiem ļautiņiem taču patīk izraisīt līdzīgus grautiņus.

- Jā, bet viņi parasti sarīko sīkus sprādzienus vai laupīšanas. Šie amatieri gluži vienkārši nespētu sagraut veselu kvartālu, īpaši bez dēmonu palīdzības.

- Varbūt viņiem ir citi paņēmieni, Mandrāk. Pastāsti man vēlreiz, kas notika vakarnakt!

- Jā, ser, ar prieku. Veltīga laika šķiešana. Netenjels, dus­mās vārīdamies, vēlreiz ieskatījās pergamenta kladē. Apmē­ram pusnaktī liecinieki no Pikadilī laukuma pretējā nama izsauca Nakts policiju, stāstot par skaļiem trokšņiem, kas nāca no Grebē luksuspreču veikala kvartāla galā. Kad policija iera­dās, viņi atklāja lielu caurumu mājas sienā un Grebē kunga labāko kaviāru un šampanieti izšķaidītu pa ietvi. Patiešām liels zaudējums, ja drīkstu izteikt savas domas. Tobrīd skaļi blīkšķi skanēja jau no Dašela zīda veikala. Policisti palūkojās pa logu, bet visas gaismas bija izslēgtas un nekārtību cēlāju nevarēja identificēt. Šeit vajadzētu pieminēt, ka visu nakti elektrības pie­gāde kvartālā nebija traucēta, zēns piemetināja.

Ministrs aizkaitināts atmeta ar roku un paspēra ar kāju koka lelli, kas sašķaidīta gulēja uz grīdas. Un tas nozīmē…?

- Ka tā būtne, kas ielauzās veikalos, spēja bloķēt gaismas piegādi. Tas ir vēl dīvaināk, ser. It kā… Nakts policijas priekš­nieks iesūtīja veikalā sešus savus vīrus, labi trenētus un nežē­līgus karotājus. Viņi ielauzās pa logu Kota delikatešu veikalā, jo trokšņi skanēja no turienes. Pēc tam iestājās klusums un veikalā cits pēc cita uzzibēja seši zilas gaismas uzliesmojumi. Neatskanēja ne skaņa. Un pēc tam atkal iestājās tumsa. Polici­jas priekšnieks gaidīja, bet viņa vīri tā arī neparādījās. Pēc tam viņš dzirdēja blīkšķus Pinna veikalā. Tolaik notikuma vietā jau bija ieradušies divdesmit pieci īpaši apmācīti drošības dienesta burvji, kas nostiepa pāri visam kvartālam drošības tīklu. Kā jau iepriekš pieminēju, veikalos tika iesūtītas Izlūklodes, un neviena no tām neatgriezās. Pēc kāda laika, precīzi bez piecpadsmit divos, kaut kas izlauzās cauri drošības tīklam kvartāla galā. Mēs nezinām, kas tas bija, jo sardzē noliktie dēmoni arī ir pazuduši.

Zēns aizvēra kladi. Tas ir viss, kas mums zināms, ser. Esam zaudējuši sešus policistus un astoņus dēmonus… Ak jā, un arī Pinna kunga palīgs ir pagalam. Viņš palūkojās uz ielu, kur kūpēja pelnu kaudzīte. Bet finansiālie zaudējumi, protams, ir neizmērojami.

Nebija skaidrs, vai Tallova kungam šī atskaite ko devusi. Viņš kaut ko nikni noņurdēja un aizgriezās. Garām pagāja melnā uzvalkā tērpies burvis ar vāju, iedzeltenu seju, rokā nesdams zelta būrīti, kurā sēdēja velnēns. Ik pa brīdim tas mežonīgi raustīja būra restes.

Tallova kungs pievērsās šim vīram. Fukē, vai ir kādas ziņas no Vaitvelas jaunkundzes?

- Jā, ser. Viņa pieprasa, lai pēc iespējas ātrāk tiktu paziņoti izmeklēšanas rezultāti.

- Ak tā. Vai velnēns liecina par kādu burvestību vai indēm blakusveikalā?

- Nē, ser. Viņš ir viltīgs kā sesks un tikpat nekaitīgs. Tur nav nekādu briesmu.

- Ļoti labi. Paldies, Fukē.

Kad Fukē kungs bija prom, Tallovs uzrunāja Netenjelu: Tev šajā lietā būs jāpastrādā papildstundas, Mandrāk. Dzirdēju, ka premjerministrs ir pavisam neapmierināts. Tallovs novaikstījās un prom bija. Tālumā vēl varēja dzirdēt, kā velnēns rausta būrīša režģus.

Akmenscietu seju Netenjels aizlika matus aiz ausīm un pagriezās, lai sekotu Tallova kungam, kas mēģināja izlauzties cauri izdemolētajai istabai. Mandrāk, mēs apskatīsim policistu mirstīgās atliekas. Vai esi ēdis brokastis?

- Nē, ser.

- Labi. Tas ir Kota delikatešu veikalā. Viņš nopūtās. Tur varēja nopirkt tik labu kaviāru.

Viņi bija nonākuši līdz sienai, kas šķīra abus veikalus. Tā bija nolīdzināta līdz ar zemi. Te ministrs apstājās.

- Un tagad, Mandrāk, liec lietā savas izdaudzinātās smadze­nes un pastāsti, ko-mēs varam secināt pēc šī cauruma sienā.

Netenjelam patiesībā patika šādas pārbaudes izaicinājumi prātam. Viņš sakārtoja piedurkņu atlokus. Tas liek domāt par postītāja spēku un lielumu, viņš iesāka. Griesti ir čet­rus metrus augsti, bet caurums tikai trīs metrus augsts tātad, lai kas arī būtu šo caurumu izsitis, tas nez vai būs lielāks par trim metriem. Platums ir apmēram pusotra metra, tāpēc varētu spriest, ka tas, kurš šeit iebrucis, varētu būt cilvēkam līdzīgs, tikai daudz lielāks. Bet vēl interesantāk ir tas, kā šis caurums izveidots… te Netenjels apklusa un paberzēja zodu, kā pats domāja, dziļdomīgi.

- Tas viss ir acīmredzams. Turpini.

Netenjels neticēja, ka Tallova kungs jau izdarījis šādus seci­nājumus. Ja ienaidnieks būtu izmantojis spridzināšanu vai tai līdzīgu burvestību, ķieģeļi būtu sasmalcināti mazos gaba­liņos. Bet šeit, lai gan sienā izsists liels caurums, ķieģeļi jo­projām turas kopā lielos klučos. Tāpēc man liekas, ka tā būtne, kas te ielauzās, vienkārši izgāja cauri sienai, it kā tādas nemaz nebūtu.

Viņš gaidīja, bet ministrs garlaikoti pamāja. Un…?

-Tātad… zēns klusībā grieza zobus. Viņš zināja, ka paš­laik domā sava priekšnieka vietā, un viņam tas nepatika. Tas neliecina par ifrītu vai māridu tie būtu sienu saspridzinājuši. Mums nav darīšana ar parastu dēmonu. Tallovs no viņa vai­rāk neko neizdabūs.

Tomēr šķita, ka uz šo brīdi ministrs ir apmierināts ar to pašu. Gluži manas domas, Mandrāk, gluži manas domas. Tik daudz jautājumu… un te būs vēl viens. Viņš iekāpa blakus veikalā pa caurumu sienā. Zēns nikni sekoja. Jūlijs Tallovs bija muļķis. Viņš izlikās gudrs, bet kūlās pa ūdeni gluži kā iesācējs peldētājs, pūlēdamies nenogrimt. Lai kas arī notiktu, Netenjels negrasījās nogrimt kopā ar viņu.

Kota delikatešu veikalā valdīja asa, nepatīkama smaka. Netenjels pasniedzās pēc uzvalka kabatā ieliktā kabatlakata un turēja to priekšā degunam, uzmanīgi laipodams starp priekš­metu lauskām. Bija sadauzīts dučiem olīvu un anšovu burku un to saturs izšķaidīts pa grīdu. Ēdiena smarža sajaucās ar sma­gāku un nepatīkamāku smārdu. Deguma smaka. Tā iecirtās degunā un acīs. Netenjels noklepojās.

- Te nu ir Divāla labākie viri, Tallova balsī skanēja sar­kasms.

Uz veikala grīdas bija izkaisītas vairākas melnas pelnu un kaulu kaudzītes. Tuvākajā vēl varēja saskatīt pāris zobu un liela kaulu. Pārējais ķermenis bija pilnībā sadedzis. Zēns norīstījās.

- Pie šādiem skatiem jāpierod, ja gribi strādāt Iekšlietu ministrijā, burvis iejūtīgi teica. Vari iziet ārā, ja jūti, ka ģībsi.

Zēna acis uzdzirkstīja. Nē, paldies. Viss kārtībā. Tas ir ļoti…

- Interesanti? Vai ne? Sadedzināti līdz oglēm, palicis tikai pāris zobu. Un katra pelnu kaudzīte var mums pastāstīt savu stāstu. Paskaties uz to pie durvīm tā ir izkaisīta plašāk nekā pārējās. Varbūt viņš kustējās ātrāk nekā pārējie, varbūt bēga. Bet nebija pietiekami ātrs.

Netenjels neko neteica. Ministra nesaudzība viņam šķita šķe­binošāka nekā pelnu kaudzītes uz grīdas, kas patiesībā izskatī­jās ļoti kārtīgas.

- Vai ir kāda ideja, Mandrāk?

Zēns dziļi nopūtās un pārcilāja savas plašās zināšanas. Tā nav ne detonācija, ne miasma. Pat buboņu mēris ne. Pārāk netīrs. Varbūt elles lāsts…

- Kāpēc tu tā domā, Mandrāk?

- Es gribēju teikt, ka tas varētu būt elles lāsts, tomēr tad jābrīnās, ka nekas cits apkārt nav izpostīts. Sadedzināti ir tikai cilvēki.

- Ak tā. Un tad?

Zēns palūkojās uz ministru. Nezinu, ser. Un kā domājat jūs?

Netenjels šaubījās, vai ministrs būtu spējis kaut ko sakarīgu atbildēt, bet viņu no atbildes paglāba zvaniņš, kas iešķindējās viņiem blakus tukšā gaisā. Tas liecināja, ka ieradies kalps. Tallova kungs pavēlēja dēmonam materializēties. Nezināmu iemeslu dēļ tas parādījās kā mazs, zaļš pērtiķēns, kas sēdēja uz mākonīša. Tallova kungs to kritiski nopētīja. Ko vari ziņot?

- Kā jūs pavēlējāt, mēs pārmeklējām visu ielu un visus māju stāvus visos plānos, pērtiķēns sacīja. Nekur nav redzamas nekādas burvestību pēdas, izņemot tās, ko tūlīt uzskaitīšu. Pirmkārt, viegli mirdzošs caurums drošības tīklā, ko policija bija apvilkusi ap kvartālu. Otrkārt, triju ifrītu pēdas viņi bija iesūtīti Pinna veikalā un tur arī iznīcināti. Treškārt, daudzu burvju priekšmetu aura Pinna veikalā. Šie priekšmeti pārsvarā izkaisīti pa ietvi, lai gan dažus piesavinājās jūsu asistents Fukē kungs, kamēr jūs neskatījāties. Tas arī viss. Pērtiķēns nevērīgi pašūpoja asti. Vai nepieciešama vēl kāda informācija, saim­niek?

Burvis atmeta ar roku. Tas būs viss, Nemaides. Vari būt brīvs.

Pērtiķēns pamāja, izslēja asti gaisā, pieķērās pie tās ar rokām un kājām kā pie virves un, izliekoties, ka kāpj augšup, izgaisa.

Ministrs un viņa palīgs brīdi klusēja. Redzi, Mandrāk? Tallova kungs vaicāja. Tā ir mistērija! Tas nav burvja roku darbs: jebkurš spēcīgs dēmons būtu atstājis pēdas. Piemēram, ifrītu aura ir nosakāma vēl vairākas dienas pēc parādīšanās. Bet te nav nekādu pēdu! Kamēr mums nav citu pierādījumu, jādomā, ka Pretošanās kustība ir atradusi kādu citu, ar burves­tībām nesaistītu veidu, lai veiktu šo uzbrukumu. Mums jābūt gataviem, ka viņi var uzbrukt atkal.

- Jā, ser.

- Manuprāt, tu vienai dienai esi redzējis pietiekami. Tagad ej un pamēģini atrisināt šo problēmu. Tallova kungs iesāņus uzmeta skatienu savam asistentam. Galu galā tu oficiāli esi atbildīgs par Pretošanās kustību.

Zēns stīvi palocījās. Klausos, ser.

Ministrs pamāja. Vari doties prom. Un, vai, ejot prom, tu nepalūgtu Fukē kungam uz brīdi ienākt?

Netenjels pasmīnēja. Ar prieku.