Zvaigžņu karaļi

33. Negaiss

Lūk, kā! Pulsējošais starojums gaitenī un Iznīcinātāja kamerā nebija apgaismojums. Tas bija Vilnis, par ko ieminējās Džals Ams. Baigs, ārdošs spēks, kas noregulēts uz dažiem izredzētajiem un nonāvē katru svešinieku, kurš uzdrošinās ieiet svētnīcā!

Gordons steidzīgi atgriezās pie kāpnēm un noliecās pār zemē guļošo Džalu Amu. Viņa plecā bija briesmīga brūce, bet viņš vēl elpoja.

— Šurp! — sauca Gordons, pacēlis seju augšup…

Pēc stundas viņš kopā ar citiem gaidīja ziņas no karaliskajiem apartamentiem, kurp aiznesa imperatoru. Viņi atradās aiz durvīm, te bija ari Liāna kas mierināja Džala Ama sievu.

No istabas iznāca ārsts.

— Dzīvos! Bet vajadzēs vairākas nedēļas, līdz imperators izveseļosies, — viņš satraukti piebilda. — Viņa augstība vēlas redzēt princi Artu.

Gordons nedroši pārkāpa greznās guļamistabas slieksni. Abas sievietes sekoja. Viņš noliecās pie valdnieka.

— Stereoraidītājs… — nočukstēja Džals Ams. — Es gribu uzrunāt tautu…

Tūlīt pat ienesa raidītāju. Noregulēja to tā, lai būtu redzams Gordons,

Liāna un Kora. Džals Ams ar grūtībām pacēlās no gultas.

— Klausieties! Algoti slepkavas, kas nogalinājuši manu tēvu, pacēla roku ari pret mani. Bet atentāts izgāzās. Sazvērnieku vadoņi bija Čens Korbulo un Orts Bodmers, viņi abi saņēmuši pēc nopelniem. Mans brālis Arts Ams ne pie kā nav vainīgs, es ieceļu viņu par reģentu, viņš valdīs līdz tam brīdim, kad es izveseļošos.

— Nē! — Gordonam izlauzās protesta sauciens. Aparātu jau nesa projām. Džals Ams pievērsās Džonam.

— Šajos kritiskajos brīžos, kad Mākoņa ēna klājas pār visu Galaktiku, Impērija nevar palikt bez vadoņa.

— Jūsos rit karaliskās dzimtas asinis, Art, — Kora viņu atbalstīja. — Tauta klausīs tikai jūs.

Gordonam reiba galva. Ko darīt? Varbūt atklāt savu noslēpumu? Bet tad Impērija paliks bez vadības, tautā radīsies apjukums, sabiedrotie novērsīsies. Un Šors Kāns…

— Es darīšu visu, kas manos spēkos, — teica Gordons. — Bet ja es kļūdīšos…

— Nekļūdīsies, — nočukstēja Džals Ams. — Es tev ticu, Art. Gluži bez spēka viņš atslīga spilvenos. Ārsti lika visiem atstāt

slimnieku.

Gordons izgāja reizē ar Liānu. . — Kā es pārvaldīšu Impēriju?

— Kādēļ gan ne? Vai tad jūs neesat Ebasa Ama dēls?

Viņš ļoti gribēja iebilst, bet atturējās. Liāna ar valdonīgu žestu aizsūtīja prom visus galminiekus.

— Princis ir pārpūlējies! Lieciet viņu mierā!

Gordons juta ka viņam tiešām no noguruma ļimst kājas. Liāna viņu pavadīja un viņi atvadījās. Džons apgūlās un vienā mirklī aizmiga. No rīta atvēris acis, Gordons ieraudzīja savā istabā Hellu Berelu.

— Princese Liāna palūdza lai es būtu jūsu padomdevējs, princi.

— Lieliska ideja! — nopriecājās Gordons. — Jūs taču zināt, es nekad neesmu nodarbojies ar politiku. Jūsu padomi man ļoti noderēs.

Slaidais antarietis pašūpoja galvu.

— Negribu jūs sarūgtināt, bet, kā šķiet, pienācis laiks, kad jāizšķiras. Dienvidu karalistu sūtņi atkal lūdz audienci. Viceadmirālis Hīrons divas

reizes gribēja runāt ar jums. Viņš saka, tas esot steidzīgi.

— Vai viņš ir labs virsnieks?

— Viens no labākajiem.

Imperatora kabinetā Gordonu jau gaidīja. Tā pati diplomātu grupa, ar kuriem jau vakar runāja Džals. Atkal, tāpat kā vakar, uz priekšu panācās Tu Škans, Polārzvaigznes sūtnis.

— Princi Ait! Mūsu valdības izsaka dziļu līdzjūtību sakarā ar nelietīgo atentāta mēģinājumu pret jūsu brāli. Bet mēs ceram, ka šis skumjais notikums netraucēs parādīt Iznīcinātāja darbību.

Gordons sastinga. Notikumu virpulī viņš bija aizmirsis par doto solījumu. Kā īsti strādā šis varenais aparāts? Pavisam nedaudz bija pastāstījis Džals Ams, tomēr Gordonam vēl nebija skaidra priekšstata ne par Iznīcinātāja iespējām, ne par to, kā tas vadāms.

— Mans brālis ir smagi ievainots, — viņš teica. — Esmu ļoti aizņemts. Iespējams, uz kādu laiku nāksies atlikt Iznīcinātāja demonstrēšanu.

Tu Škans sadrūma.

— Nē, princi! Vilcināšanās nostiprinās to politiķu pozīcijas, kuri apgalvo, ka Iznīcinātājs ir pārmēru jaudīgs un neviens neiedrošinās to lietot. Tas ietekmēs šaubīgās partijas, un gandrīz droši var teikt, ka daļa karalistu galu galā atšķelsies no Impērijas.

Gordons juta ka nonācis strupceļā, no vienas puses — viņam nav tiesību vājināt Impēriju, bet ari darboties ar Iznīcinātāju viņš pagaidām neprot. Viņš centās runāt pārliecinoši.

— Iznīcinātājs tiks demonstrēts pirmajā izdevīgajā brīdī. Tas ir viss, ko es varu apsolīt.

Sūtņi satraukti saskatījās. Varēja skaidri redzēt, ka Gordona vārdi viņus neapmierina. Apaļsejainais Herkulesa sūtnis vēsi paklanījās.

— Es darīšu baroniem zināmus jūsu vārdus.

Pārējie ari atsveicinājās, paklanījās un klusēdami aizgāja. Gordons nepaguva novērtēt situāciju.

— Stereosakari ar viceadmirāli Hīronu! — ziņoja Hells Berels. — Vai ieslēgt?

Pēc brītiņa uz vienas no kvarca plāksnēm parādījās admirāļa telpiskais attēls. Varēja redzēt, ka viņš ir satraukts.

— Princi Art! Vispirms es gribētu uzzināt, kurš tagad komandē Floti? Vai man pildīt to, ko liek pienākums, vai gaidīt jauno komandieri?

— Komandieris esat jūs, admirāli, — ātri atbildēja Gordons. Varēja redzēt, ka Hīronu šie vārdi ne sevišķi iepriecina.

— Pateicos, princi. Ja tā, man nepieciešama politiska rakstura informācija, lai varētu tālāk rīkoties.

— Ko jūs ar to gribat teikt?

— Tālās darbības lokatori fiksējuši Līgas flotes vērienīgu pārvietošanos. Četras lielas karaspēka vienības pametušas savas bāzes Mākonī un dreile cieši gar Mākoņa ziemeļu robežām. Uzskatu, ka Šors Kāns gatavo pēkšņu uzbrukumu vismaz divos virzienos. Tā kā pastāv šāda iespēja man nekavējoties jādod rīkojumi Flotei. — Hīronam līdzās parādījās Gordonam jau pazīstamā daudzkrāsainā Galaktikas karte. Admirālis turpināja — Mūsu galvenie spēki sastāv no trīs divīzijām, kas izvietotas vienā līnijā starp Rīgelu un Oriona miglāju. Fomalgautas kontingents iekļauts pirmajā divīzijā. Provizoriskais aizsardzības plāns balstās uz to, ka Polārzvaigznes karalistes un Herkulesa Kopas grāfistu flotes apstādinās pretinieka mēģinājumu ielauzties to robežās. Liras, Gulbja un Kasiopejas flotēm pēc pirmā signāla jāpievienojas mūsu spēkiem. Bet vai sabiedrotie ir gatavi pildīt savas saistības? Pirms divām stundām es visiem ziņoju par aizdomīgu karaspēka pārvietošanos Mākonī. Atbildes pagaidām nav.

Gordons diezgan miglaini apzinājās, cik svarīga ir šī problēma tomēr bija skaidrs, ka tuvojas kritisks brīdis.

— Man vajadzīga vēl diennakts, — viņš palūdza. — Pa šo laiku es centīšos panākt sabiedroto piekrišanu.

— Mūsu pašreizējais stāvoklis ir visai nedrošs, — iebilda admirālis. — Ierosinu galvenos spēkus pārvietot vairāk uz rietumiem, lai būtu iespēja atvairīt varbūtējo uzbrukumu no Polārzvaigznes un Herkulesa puses.

— Labi, — pamāja Gordons. — Tikko man būs kas ziņojams, es nekavējoties izsaukšu jūs.

Admirālis militāri sveicināja, viņa attēls izgaisa. Hells Berels norūpējies paskatījās uz Gordonu.

— Princi Art! Kamēr jūs nebūsit parādījis sabiedrotajiem Iznīcinātāju, ar viņiem nevar rēķināties.

— Zinu, — teica Gordons. Viņš beidzot bija izlēmis. — Man jāparunā ar brāli.

Kad viņš ieradās Džala Ama istabā, ārsti satraucās.

— Viņš gul. Viņš nedrīkst runāt. Imperatoram nepieciešama atpūta…

— Bet man vajag, — Gordons neatlaidās. — Jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Runa ir par Galaktikas likteni.

Galu galā ārsti piekāpās.

— Tikai uz dažām minūtēm, ne vairāk.

Kad Gordons noliecās pār Džalu Amu, tas atvēra miglainās, iekaisušās, neko nesaprotošās acis.

— Džal, tev jāatbild! — lūdzās Gordons. — Es taču neatceros, kā darbojas Iznīcinātājs, es tev teicu!

— Dīvaini, ka Šorām Kānam… izdevies… — Džala Ama balsi tik tikko varēja dzirdēt. — Es domāju, ka to… nevar… Tu visu atcerēsies… kad vajadzēs… — Čuksti kļuva arvien vājāki. — Konusus novieto aplī… piecdesmit pēdas… kuģa priekšgalā… Vadus pie transformatora… Spailes tajā pašā krāsā… Kabelis… pie ģeneratora… Noregulē virzienu… ar radam… tieši centrā… Līdzsvaro konusus… pēc mēraparātiem… katru pāri… Ieslēdz… kad… visi seši… līdzsvarā…

— Džal! Man jāzina vēl vairāk!

Bet Džals Ams jau klusēja, ieslīdzis smagā narkotiskā miegā. Gordons domās atkārtoja dzirdēto. Pārāk maz informācijas! Ko var izdarīt mežonis, ja viņam iedod pistoli un paskaidro, kā to nospiest? Nav izslēgts, ka viņš pagriež stobru pret sevi!

Jānovilcina laiks, viņš sev teica. Jāpārliecina sūtņi, ka viss kārtībā, un nākamajā reizē jāmēģina uzzināt no Džala kaut ko vairāk.

Hella Berela pavadībā viņš nokāpa Iznīcinātāja kamerā. Antarietis palika pie kāpnēm, Gordons aizgāja pa gaiteni, ko apmirdzēja mironīgi bālā gaisma. Atgriezās ar stiprinājumiem enerģētisko konusu montāžai. Kad viņi kāpa augšā, Hells Berels pat uz šīm vienkāršajām ierīcēm skatījās ar neslēptām šausmām.

Pazemes ceļš viņus aizveda līdz kosmiskajai ostai. Pie "Etnas" drūmā korpusa viņus sagaidīja Vals Marlāns un vēl daži virsnieki. Gordons norādīja uz stiprinājumiem.

— Uzstādiet tos kuģa priekšgalā, aplī ar diametru tieši piecdesmit pēdas. Atvelciet kabeli no galvenā ģeneratora.

— Tātad jūs gribat uzstādīt Iznīcinātāju uz "Etnas", princi? — ar entuziasmu izsaucās Vals Marlāns. Gordons pamāja. Viņi uzgāja augšā jau zināmajā stereosakaru kabīnē un izsauca Polārzvaigznes karalisti.

— Kā redzat, Tu Škan, mēs gatavojamies demonstrēt Iznīcinātāju,

— Gordons teica pēc iespējas pārliecinošākā balsī. — Tā notiks visdrīzākajā laikā.

— Princi, tas jādara nekavējoties! Visas Galaktikas galvaspilsētas runā par Mākoņa manevriem.

Vakarpusē pār Trūnu cēlās negaisa padebeši. Visā imperatora pilī bija dzirdami pēkona dārdi. Beidzot ticis savās istabās, tikko dzīvs no pārguruma, Gordons vēroja pa logu, kā debesīs plaiksnī violēti zibeņi un, kā ļaunu vēstīdami, atmirdz Kristāla kalnu nogāzēs. Viņu sagaidīja satrauktā Liāna.

— Pilī visi runā, ka Līga kurn katru brīdi var uzbrukt. Ka tas jau ir

karš.

— Pašlaik Šors Kāns neuzdrošināsies. Kaut es varētu noturēties, kamēr… — Viņš gandrīz izteica skaļi: "kamēr es apmainīšos ar Artu Amu, lai viņš pats uzņemas šo briesmīgo atbildības nastu".

—… kamēr Džals Arns izveseļojas? — uztvēra Liāna un pasmaidīja.

— Art, es zinu, cik jums grūti. Bet jūs taču ari esat Ebasa Ama dēls!

Viņš vēlējās apskaut meiteni, piespiesties viņas siltajam vaigam. Droši vien šī viņa vēlēšanās atspoguļojās acīs, jo Liānas seja atmirdzēja iekšējā maigumā.

— Art! — pēkšņi atskanēja skaidra balss. Viņi pagriezās. Gordons tūlīt pat pazina burvīgo tumšmati, kas ieskrēja istabā.

— Mema!

Meitene paskatījās uz Liānu, un viņas sejā parādījās izbrīns.

— Princese?

— Jebkura izlikšanās ir lieka, — mierīgi teica Liāna. — Es zinu ka Arts Ams jūs mīl, Mema. Jums ir vairāk tiesību. Es aizeju.

Gordons gribēja viņu aizkavēt, bet nepaguva. Merna lūkojās uz viņu, pacēlusi augšup seju ar maigajām, tumšajām acīm.

— Art, tu apsolīji, ka būsi citādāks, kad atgriezīsies. Ka viss būs kā agrāk.

— Pagaidi vēl mazliet, — viņš lūdzoši sacīja. — Tad viss būs kā agrāk, zvēru tev!

— Vienalga, es nespēju saprast, — viņa samulsusi nočukstēja. — Tu esi ļoti dīvains. Bet es tā priecājos par tavu atgriešanos.

Kad viņa aizgāja, Gordons atgūlās. Galvā bija pilnīgs juceklis: Liāna, Mema, Džals Ams, Iznīcinātājs… Pēc pāris stundām viņš pamodās. Pār Trūnu joprojām trakoja negaiss. Virs pilsētas nepārtraukti dejoja žilbinoši zibeņi, bez apstājas grāva pērkons.

Hells Berels purināja Gordona plecu, viņa acis uztraukti mirdzēja.

— Sātans izsprucis no elles, princi! Mākoņa flotes pārgājušas robežu! Pie Rīgela jau notiek kaujas, vairāki desmiti kuģu gājuši bojā. Hīrons ziņoja, ka divas Līgas eskadras devušās uz Herkulesu.