Zvaigžņu karaļi

31. Audience

— Izdodiet ģenerālpavēli par viņa meklēšanu. Arestējiet šos cilvēkus,

— Džals Ams pavēlēja sardzes priekšniekam, nodeva viņam sarakstu un noguris pagriezās pret Gordonu. — Dienvidu karalistu vēstnieki pieprasījuši steidzamu audienci. Es baidos, ka viņi gatavojas atteikties no savienības ar Impēriju… Princese, kapteinis Berels jūs pavadīs. Jums vajag atpūsties.

Tikai tagad Gordons pamanīja ka Liānas trauslais augums pauž bezgalīgu nogurumu. Viņa centās pasmaidīt.

— Pret to es neiebilstu.

— Jūs un jūsu ļaudis, — imperators vērsās pie abiem kapteiņiem,

— protams, netiekat apsūdzēti dumpja organizēšanā. Es esmu jūsu parādnieks uz mūžu.

Kad Liāna un drosmīgie virsnieki izgāja Gordons pārguris iekrita krēslā. Sulainis atnesa viņam sekvas kausu. Ugunīgais šķidrums

apskaidroja miglainās smadzenes, atjaunoja spēkus izmocītajā ķermenī.

— Piedod, ka aizkavēju tevi, — teica Džals Ams, — bet vēstniekiem jāparāda, ka mūsu ģimenē atkal valda miers un saticība. Nolādētais Šors Kāns!

Durvis atvērās. Zemu paklanījies, kambarsulainis paziņoja:

— Polārzvaigznes karalistes, Gulbja, Perseja, Kasiopejas karalistu vēstnieki! Herkulesa Kopas grāfistu vēstnieks!

Cits pēc cita telpā ienāca sūtņi, viņi bija ģērbušies svētku drēbēs par godu audiencei. Visi sastinga kā iemieti, ieraugot Gordonu.

— Princi Art! — kopējo izbrīnu centās izskaidrot sūtnis no Herkulesa Kopas. — Mēs uzskatījām…

— Mans brālis pilnībā attaisnots, — Džals viņu pārtrauca. — Patiesie noziedznieki arestēti. Pēc stundas to uzzinās visi pārējie. — Viņa aukstais skatiens slīdēja pār ienācēju sejām. — Kāds nolūks jūs šurp atvedis?

Uz priekšu panācās Tu Škans — iznesīgais Polārzvaigznes sūtnis. Viņa grumbainajā sejā parādījās apmulsums.

— Jūsu augstība! Šors Kāns tikko piedāvāja mūsu valdībām draudzības līgumu ar Tumšo Pasauļu Līgu. Mākonis mobilizējis visus savus spēkus, apgādājies ar jaunu, slepenu ieroci. Ja mēs paliksim savienībā ar Impēriju, mums draudēs pilnīga sakāve. Tāda ir šī priekšlikuma būtība.

Džala Ama acis nikni dzirkstīja.

— Viņš sācis uzstādīt ultimātus! Un ko viņš domā par Iznīcinātāju?

— Šors Kāns apgalvo, ka jūs neuzdrošināsities to lietot, jo tas ir pārāk bīstami. Baidos, ka mūsu valdības turpmāk nespēs pildīt savas saistības, ja jūs neaatspēkosit šo informāciju.

Džala Ama acis liesmoja. Viņa svinīgajos vārdos Gordons saklausīja kaut kādas pārdabiskas un baismīgās noskaņas.

— Tu Škan, Iznīcinātāja spēks ir drausmīgs. Neslēpšu, ka izmantot to ir ārkārtīgi riskanti. Pirms daudziem gadiem tas tika izdarīts. Un tiks darīts atkal, ja radīsies nepieciešamība! Mēs ar Artu drīzāk izšķirsimies par to, nekā ļausim tirānijai paverdzināt mūsu brīvās pasaules!

— Bet valdniek… — Tu Škans, likās, vēl vairāk samulsa — Mūsu valdības gribētu pārliecināties… Reti kurš vairs tic, ka Iznīcinātājs patiešām eksistē…

Džala Arna seja satumsa.

— Es cerēju, ka šo ieroci nekad nevajadzēs izmantot. Tomēr varbūt labāk izpildīt jūsu lūgumu. Piecdesmit parsekus uz rietumiem no Algola atrodas neapdzīvots apdzisušu zvaigžņu apgabals. Pēc divām diennaktīm tur varēs vērot, uz ko spējīgs Iznīcinātājs.

— Valdniek! — atplauka Tu Škans. — Pēc tāda pierādījuma mūsu valdības tūlīt pat noraidīs Šora Kāna piedāvājumu.

Kad delegācija aizgāja Džals Ams rūgti sacīja:

— Vienīgi tā viņus varēja pārliecināt, Art! Ja viņi atteiktos, mēs paliktu bez sabiedrotajiem.

— Tu patiešām gatavojies laist darbā Iznīcinātāju?

— Dievs ir mans liecinieks, man to ļoti negribas. — Džals Ams noslaucīja seju, Gordons pārsteigts ieraudzīja viņa acīs bailes. — Taču citas izejas nav. Iesim tūlīt paskatīties, vai ar Iznīcinātāju viss ir kārtībā.

Tūlīt viņš piekļūs Galaktikas vislielākajam noslēpumam! Gordons stāvēja neziņā. Viņš šeit ir svešinieks, viņam nav tiesību… Kaut gan, kam viņam vajadzīgs šis noslēpums? Vēl tikai dažas dienas, un viņš atgriezīsies. Vispirms uz Zemes, pēc tam divdesmitajā gadsimtā… Atkal doma par Liānu sāpīgi iedūrās viņam sirdī.

— Ejam, Art, — teica Džals. — Zinu, ka tu esi noguris, bet mums loti maz laika