Zvaigžņu karaļi

25. Atkal gūstā

Gordons negaidīja, kamēr pavēle tiks izpildīta. Vienā lēcienā, it kā būtu izšauts no katapultas, viņš metās virsū Derkam Undisam un notrieca to zemē.

Pšols Vons jau skrēja uz kuģi, izkliegdams pavēles. Derks Undiss nekustējās. Jānoturas tikai dažas minūtes! Gordons saķēra Liānu pie rokas, un viņi metās biezokņa aizsegā.

Nodārdēja dzinēji, Pšola Vona spoks traucās debesīs. Jā, mākoņnieki nebija gļēvuļi. Zinādami, ka par uzbrukumu Impērijas kuģim tās robežās draud tūlītēja iznīcināšana, viņi tomēr metās kaujā.

Žilbinoši sprādzieni noplaiksnīja bāli mirdzošajās debesīs, norībēja šāvienu zalve. Tā bija mērķēta uz Impērijas kuģiem, kas laidās lejup. Tomēr spēki bija pārāk nevienādi. Visu četru kreiseru artilērija izšāva reizē. Atomsprādziens kā liels, ugunīgs zieds uz bridi aizsedza Līgas kuģi. Jau nākamajā sekundē tas kā nokaitēta lode gāzās lejup.

— Art, sargieties! — Liāna parāva Gordonu sānis. Gar seju nosvilpa lode un sprāga krūmos. Derks Undiss mērķēja otru reizi. Liāna metās viņam virsū. Virsnieks viņu atgrūda, bet ari Gordons negaidīja. Izmetis pistoli, Derks Undiss iespēra viņam ar kāju un sāka apstrādāt ar dūrēm.

Gordons nejuta sitienus. Viņi nogāzās zemē, Derkam Undisam izdevās atspiesties ar muguru pret resnu baļķi, abām rokām viņš žņaudza Gordona kaklu. Acīs kļuva tumšs, Gordons instinktīvi ieķērās pretinieka cietajos matos un sita viņa pakausi pret koku. Vēlreiz, vēlreiz…

— Izbeidziet, Art! — Džons izdzirda Liānas balsi. Undisa rokas atslāba, varēja kāri ievilkt gaisu. Viņš vēl joprojām turēja ienaidnieku aiz matiem, bet tas bija miris.

Gordons līgodamies piecēlās.

— Liāna, jūs izglābāt man dzīvību…

— Šeit kāds ir! — gluži blakus atskanēja nepazīstama, jauneklīga balss. No meža skrēja šurp karavīri pelēkajā Impērijas formā. Balss piederēja staltam kapteinim, viņu komandierim.

— Neizskatās, ka šie divi būtu no Mākoņa, bet… — kapteinis pienāca tuvāk un cieši ieskatījās Gordona sadauzītajā sejā. — Princis Arts Ams, zvēru pie debesīm! Jūs tātad esat uz vienu roku ar Mākoni!

Karavīru ierinda saviļņojās. Viņu sejās Gordons lasīja nāvīgu ienaidu.

— Es esmu kapteinis Dars Karels, — skarbi stādījās priekšā virsnieks. — Jūs esat arestēts, princi. Jūs tiekat apsūdzēts nodevībā un imperatora slepkavībā…

— Es neesmu nogalinājis Ebasu Amu! Un neesmu vienojies ar Mākoni! Viņi turēja mani gūstā. — viņš norādīja uz nekustīgo ķermeni. — Šis cilvēks gatavojās mūs nogalināt, lai neļautu aizbēgt. Starp citu, atcerieties, kas pievērsa jūsu uzmanību šai planētai. Nejaušs signāls, vai ne?

— Kā jūs to zināt? — izbrīnījās Dars Karels.

— To sūtīja Arts! — iejaucās Liāna. — Speciāli, lai jūs kaut kā brīdinātu!

— Visiem taču zināms, ka jūs nogalinājāt savu tēvu! — virsnieks bija atguvies no pārsteiguma. — Admirālis Korbulo to pats redzēja. Pēc tam jūs bēgāt no Trūnas…

— Mani nolaupīja — uzstājīgi iebilda Gordons. — Es prasu tikai vienu — lai man atļauj parunāt ar brāli.

Dars Karels nezināja, ko izlemt.

— Tas neietilpst manā kompetencē, es esmu tikai parasts eskadriļas kapteinis. Jūs tiekat apsūdzēts ļoti smagos noziegumos. Man jāprasa instrukcijas eskadras vadībai. Lūdzu jūs, sekojiet man uz kuģi.