Zvaigžņu karaļi

27. Sacelšanas

Aukstais smīns liecināja, ka Korbulo triumfē. Viss bija skaidrs. Saņēmis ziņu no Dara Karela, nodevējs bija izlēmis, ka nevar pieļaut Gordona atgriešanos Trūnā un atlidoja šurp, lai tiktu vaļā no gūstekņiem, pirms tie paspēj kaut ko izstāstīt.

Gordons izmisumā skatījās uz apkārtējiem virsniekiem, bet redzēja viņu acīs tikai naidu un nicināšanu.

— Ticiet man, es neesmu nodevējs! Viņš, Korbulo, ir mana tēva slepkava, un viņš pārdevies Šorām Kānam!

Velti. Un tad viņš ieraudzīja pazīstamu seju. Tas bija Hells Berels, kapteinis no Antara, kurš Himalajos izrāva viņu no Šora Kāna karavīru nagiem. Tagad viņš bija admirāļa palīgs.

— Hell Berel! — lūdzās Gordons. — Jūs taču zināt, ka Šors

Kāns ari agrāk gribēja mani nolaupīt.

Antarietis sadrūma.

— Jā, patiešām, man tā likās. Toreiz es nezināju, ka tā ir tikai izlikšanās.

— Izlikšanās? Kādēļ jūs visi ļaujat, lai Korbulo vadā jūs aiz deguna.

— Princis Arts saka taisnību! — iesaucās Liāna. — Korbulo ir nodevējs!

Admirālis pārtrauca viņu ar pavēlošu žestu.

— Pietiek klausīties šos murgus! Kapteini Marlān, pavēliet izmest viņus pa lūku. Tas ir visžēlsirdīgākais nāves sods.

Sargi tuvojās. Korbulo acis iemirdzējās apmierinātībā.

— Viņš jūs muļķo! Zināt, kādēļ viņš grib mūs sodīt ar nāvi un negrib vest uz Trūnu? Viņš no mums baidās. Mēs pārāk daudz zinām!

Tas radīja vajadzīgo iespaidu. Hells Berels jautājoši palūkojās uz Korbulo.

— Lūdzu atvainojiet, admirāli, bet varbūt tiešām vest viņus uz galvaspilsētu?

—Galu galā Arts Ams ir imperatora ģimenes loceklis, — viņu atbalstīja Vals Marlāns, kuģa komandieris. — Un princese Liāna ir neatkarīgas karalistes valdniece.

— Ja jūs ar mums izrēķināsities, Fomalgauta atšķelsies no Impērijas, — uztvēra Liāna. — Padomājiet kaut vai par to!

Korbulo platā seja satumsa dusmās. Aizkaitināts viņš izdarīja kļūdu.

— Nevajag vest uz Trūnu šos slepkavas! — viņš noskaldīja. — Izpildīt pavēli!

Gordons paguva to izmantot.

— Redzat? Viņš baidās! Droši vien viņš nav neko teicis manam brālim.

Hells Berels, arvien vairāk šaubīdamies, jautāja jaunam leitnantam.

— Jūs esat sakaru virsnieks, Verlēn. Vai imperators zina, ka Arts Ams ir šeit?

— Kapteini Berel, jūs aizmirstaties! — uzsprāga Korbulo. — Zvēru pie debesīm, es pataisīšu jūs par ierindnieku!

Leitnants Verlēns neizlēmīgi paskatījās uz trakojošo admirāli un stostīdamies atbildēja:

— Imperators neko nezina… Admirālis pavēlēja neko neziņot uz galvaspilsētu…

— Vai tiešām ari tas jūs nepārliecina? — Gordons pacēla balsi. — Kādēļ admirālim būtu jātur noslēpumā mūsu sagūstīšana? Gluži vienkārši viņš zina ka Džals Ams pavēlēs nogādāt mūs Trūnā, bet tieši to viņš nedrīkst pieļaut. Saprotiet, es nelūdzu žēlastību. Ja es esmu vainīgs, tad ari saņemšu sodu. Bet lai to izlemj tiesa. Korbulo to negrib pieļaut, un tas ir tikai tādēļ, ka viņš pats ir Impērijas nodevējs.

Sejas izteiksme visiem bija mainījusies: Gordona vārdi beidzot bija radījuši nopietnas šaubas. Hells Berels paskatījās uz saviem biedriem un uz Korbulo.

— Admirāli, mēs cienām disciplīnu. Tomēr prasība pēc tiesas sprieduma mums šķiet taisnīga. Arts Ams jānogādā Trūnā.

—- Taisnība! — atskanēja balsis. Bažas par Impērijas likteni izrādījās stiprākas par militāro subordināciju. Korbulo seja kļuva sarkana.

— Berel, jūs esat arestēts! Zvēru pie debesīm, es jūs nomiegšu kopā ar šiem slepkavām! Sasieniet viņu!

Uz priekšu panācās Vals Marlāns.

— Pagaidiet! Admirāli, jūs esat Flotes pavēlnieks, bet uz "Etnas" pavēles dodu es! Un es piekritu Hellam Berelam.

— Jūs vairs neesat "Etnas" komandieris, Marlān! — nodārdināja Korbulo. — Es atbrīvoju jūs un pārņemu vadību savās rokās.

— Nē! — Vals Marlāns lepni izslējās. — Admirāli, ja man nav taisnība, esmu gatavs atbildēt par visu. Taču zvēru, šajā apsūdzībā ir kas tāds, kas brēc uz debesīm. Mēs lidosim uz Trūnu un noskaidrosim apstākļus.

Gordons izdzirda piekrītošu murdoņu. To dzirdēja arī Korbulo. Viņa sejā skaidri atspoguļojās bezspēcīgas, trakas dusmas, un viņš lādējās.^

— Labi, lai būtu Trūna! To jūs vēl nožēlosit! Dumpis atklātā Kosmosā! Es vēl teikšu savu vārdu!

Korbulo izgāja. Hells Berels un pārējie virsnieki klusēdami skatījās cits uz citu. Situācija pamazām atslāba. Vals Marlāns drūmi pagriezās pret Gordonu.

— Princi Art, jūs savu panācāt. Bet, ja jūs runājāt nepatiesību, mums visiem beigas.

— Tai jābūt taisnībai, — noteica Hells Berels. — Es visu laiku nevarēju saprast, kādēļ princim būtu vajadzējis nogalināt savu tēvu…

Pēkšņi kuģa skaļruņi atdzīvojās.

— Vispārēja trauksme! Runā admirālis Korbulo! Uz "Etnas" sacelšanās! Dumpiniekus vada kapteinis Vals Marlāns, mans palīgs Hells Berels, princis Arts Ams un princese Liāna! Pavēlu visiem, kuri ir uzticīgi Impērijai, apbruņoties un arestēt nodevējus.