Zvaigžņu karaļi

8. Pec dzīrēm

Jau otro reizi šajā vakarā Džons Gordons turēja savās skavās meiteni, kas viņu uzskatīja par īsto Artu Amu. Tumšmatainā jaunā skaistule bija pavisam citāda nekā lepnā princese Liāna.

Karstas lūpas piepiaka vina sejai. Mīksti un smaržīgi mati glāstīja vaigus. Paklausīdams pēkšņai vēlmei, Gordons ciešāk piekļāvās viņai.

Tad, viegli atstūmis meiteni, viņš ieskatījās maigajā un mīļajā

sejiņa.

— Tu neteici, ka esi atgriezies Trūnā, — viņa pārmeta. — Es ieraudzīju tevi tikai svētkos.

— Man nebija laika, — nedroši ieteicās Gordons. — Es…

Viņa mīļi uzsmaidīja, joprojām apvijusi rokas ap Džona kaklu.

— Viss kārtībā, Art. Es atnācu šurp pēc svētkiem un gaidīju tevi… Vismaz dažas naktis mēs būsim kopā.

Gordons bija apjucis. Jau ta viņam nebija viegli, bet tagad… Kas ir šī meitene? Atmiņā uzplaiksnīja vārds, ko bija minējis gan Džals Ams, gan Liāna.

— Mema…

Viņa pacēla savu melnmataino galviņu:

— Jā, Art?

Pareizi uzminēts vārds, tas kaut ko nozīmē. Gordons apsēdās. Mema tūlīt iekārtojās viņam klēpī.

— Paklausies, Mema, — viņš satraukti iesāka. — Tu nedrīksti šeit palikt. Kāds var pamanīt, kā tu iznāc no manas istabas.

Mēmas zilajās acīs parādījās izbrīns.

— Nu un tad? Es taču esmu tava sieva.

Sieva? Nez kuro reizi Gordonam galvā bija pilnīgs sajukums. Kā lai tēlo princi, ja viņam nekas nav zināms? Kādēļ neviens nebrīdināja Gordonu?

Mema pielieca seju pie viņa krūtīm un žēlabaini turpināja:

— Jā, neoficiāla, bet kāda tam nozīme? Visi to zina.

Ak tā! Uz mirkli Džonu Gordonu pārņēma niknums. Arts Ams uzturēja slepenu sakaru ar šo bērnu un tajā pat laikā gatavojās diplomātiskām laulībām ar Liānu!

Ja labi padomā… Gordona niknums noplaka. Laulības ar Liānu ir politiska spēle. Arts to saprata, Liāna ari. Viņa taču zināja par Memu, un viņai nebija nekādu iebildumu. Vai drīkst nosodīt princi par to, ka viņš grib būt laimīgs ar to, kuru mīl.

Gordons pēkšņi saprata, ka Mema viņu uzskata par mīlošu vīru. Viņa ir nolēmusi pavadīt šeit nakti. Viņš nocēla Memu un nostājās līdzās.

— Mema, tev jāiet. Saproti, tas nenozīmē, ka es tevi vairs

nemīlu…

Viņas zilās acis bija asaru pilnas.

— Pie visa vainīga Liāna! Es redzēju, kā tu viņu aplido!

Ciešanas vērta viņas seju vēl bērnišķīgāku. Bija neizturami redzēt

viņas mokas.

Gordons saņēma Mēmas sejiņu plaukstās.

— Tici, Arts Arns tevi mīl tāpat kā agrāk. Viņa jūtas nav mainījušās.

Mema klausījās un juta, ka viņš runā nopietni.

— Jā, mēs nedrīkstam satikties Liānas dēļ, bet ne tādēļ, ka es viņu mīlētu. Trūnā ir papilnam Šora Kāna spiegu. Ja viņi izdibinās par tevi, tas var izjaukt laulības ar princesi un Impērijas aliansi ar Fomalgautu.

Mema pamāja.

— Saprotu, Art. Vai mēs nemaz nedrīkstam tikties?

— Tuvākajās nedēļās — tikai citu cilvēku klātbūtnē, — Gordons gribēja izbeigt visus iebildumus. — Pēc tam uz neilgu laiku es aizbraukšu no Trūnas. Apsolu: kad atgriezīšos, mūsu attiecības būs iepriekšējās.

Gordons tam ticēja. Viņš nokļūs uz Zemes, bet Trūnā atgriezīsies īstais Arts Ams…

Gordona vārdi nomierināja Memu, bet prieka nebija. Viņa aplika melno apmetni, pacēlās pirkstgalos un pastiepās uz viņa pusi.

— Ar labu nakti, Art.

Gordons bez emocijām, ar skumju maigumu atbildēja uz skūpstu. Viņš saprata, kāpēc Arts Ams mīl šo mazo, bērnam līdzīgo sievieti.

Mēmas acis neizpratnē bija kļuvušas lielas.

— Tu esi tāds savāds, — viņa nočukstēja. — Nezinu… — un ātri izgāja.