Zvaigžņu karaļi

10. Spiegs no Makona

Terases durvīs parādījās kambarsulainis.

— Princi, jūsu tēvs lūdz jūs un princesi Liānu ierasties tomī.

— Tūlīt ejam, — teica Gordons. Viņam likās, ka Liāna gribēja turpināt sarunu un gaidīja no viņa vēl citus vārdus, bet viņš nespēja tos pateikt. Arts Ams taču visu noliegs, kad atgriezīsies.

Viņi klusēdami gāja līdzi kambarsulainim uz visaugstāko pils torni. Caurspīdīgās gaiteņa sienas ļāva apbrīnot Trūnas, Kristāla kalnu, okeāna majestātisko panorāmu. Ebass Ams satraukts staigāja Šurp

un turp, viņa gigantiskais stāvs bija pats valdonības iemiesojums. Telpā atradās ari pirmais padomnieks Orts Bodmers un Džals Ams.

— Art, runa būs par tevi un Liānu, — sveiciena vietā teica imperators. — Saasinās krīze mūsu attiecībās ar Līgu. Šors Kāns pavēlējis atgriezties Mākonī visiem saviem zvaigžņu kuģiem. Neesmu drošs par Herkulesa baroniem, viņi ir svārstīgi. Vakar es runāju ar Sjū Rēzelu, un viņš pavēstīja, ka baroni visā pilnībā nepaļaujas uz savienību ar Impēriju. Viņus satrauc baumas, ka Šorām Kānam parādījies kaut kāds jauns, jaudīgs ierocis. — Ebasa Arna valdonīgā seja sadrūma. — Tomēr iespējams, ka Sjū Rēzela viedoklis neatspoguļo visu baronu domas. Jā, viņi šaubās, bet nevēlas arī Mākoņa uzvaru. Viņi jāpierunā slēgt drošu savienību ar mums. Šo uzdevumu es gribu uzticēt tev, Art.

— Man? — nodrebēja Gordons. — Es netikšu galā ar šo pienākumu.

— Kurš gan cits, princi? — jautāja Orts Bodmers. — Nevar būt labāka sūtņa par imperatora dēlu.

— Netērēsim vārdus! — asi pārtrauca Ebass Ams. — Tu dosies ceļā pēc nedēļas, vai gribi vai ne.

Gordons bija apjucis. Viņam jālido pie varenajiem Herkulesa Kopas valdniekiem? Jābūt par sūtni? Pēkšņi viņš ieraudzīja cerību. Pa ceļam viņam būs iespēja nolaisties uz Zemes un apmainīties ar Artu Amu…

— Tātad, — turpināja Ebass Ams, — jūsu laulības noslēgšana tiek pārcelta. Tai jānotiek pirms izlidošanas.

Gordonam likās, ka viņam zūd pamats zem kājām. Viņš bija domājis, ka vēl daudz laika, bet tagad…

— Vai vajag tā steigties? — viņš mēģināja protestēt.

— Protams, — atcirta Ebass Ams. — Kā Fomalgautas princeses laulātajam draugam tev būs lielāka ietekme uz baroniem.

Liāna ātri saskatījās ar Gordonu.

— Varbūt princim ir iebildumi?

— Iebildumi? — Ebasa Ama tonis kļuva draudīgs. — Pie joda, kādi viņam varbūt iebildumi?!

Gordons saprata, ka pretoties nav vērts. Protams, viņš atradīs izeju, bet tagad tas prasīs laiku. Viņš teica:

— Ja Liānai nav nekas pretī, es piekrītu.

— Tas ir lieliski, — nomierinājās imperators. — Laika nav daudz, bet karaļi pagūs ierasties. Mēs ar Bodmeru sagatavosim tekstu ielūgumiem. Pārējie var būt brīvi.

Gordons priecājās, ka Džals Arns nāca viņiem līdzi. Džons negribēja palikt divatā ar Liānu.

Turpmākās dienas viņam pagāja gluži nereālās izjūtās. Pils un visa galvaspilsēta dzīvoja intensīvos priekšdarbos. Ik dienas zvaigžņu kuģos ieradās arvien jauni viesi no visām Galaktikas malām.

Liānu viņš satika greznajās dzīrēs, kas notika ik vakaru, bet Memu redzēja vienīgi notālēm. Laiks gāja, un izeja no šī fantastiskā strupceļa nebija redzama.

Dienu pirms laulībām Zvaigžņu Zālē tika rīkota liela pieņemšana.

Gordons un Liāna stāvēja uz paaugstinājuma kopā ar Ebasu Amu, Džalu Arnu un viņa sievu, brīnišķīgo Koru. Aizmugurē drūzmējās augstmaņi — admirālis Korbulo, Orts Bodmers un citi.

Džons Gordons jutās kā sapnī. Greznais pūlis, skanīgie vārdi un tituli, kurus izsauca ceremonijmeistars, teleiekārtas — visa Galaktika patlaban skatījās ekrānos… Nē, tūlīt viņš pamodīsies savā pierastajā divdesmitajā gadsimtā…

— Gulbja Sauļu karalis! — ierastā balsī ziņoja ceremonij meistars. — Liras karalis!

Viņu sejas un balsis Gordonam saplūda miglainā, neskaidrā juceklī. Viņš atcerējās tikai dažus: Sjū Rēzels no Herkulesa Kopas, jaunais Sats Šamars no Polārzvaigznes…

— Kasiopejas karalis reģents! Ārējā Kosmosa robežu grāfi!

Pakāpeniski tituli kļuva pieticīgāki. Viens no pēdējiem nāca

melnīgsnējs kapteinis un paklanīdamies sniedza Gordonam kaseti ar domu ierakstu.

— Neliels lūgums no manas eskadriļas, — viņš pačukstēja. — Ceram, ka jūsu augstība noklausīsies…

— Labi, — pamāja Gordons.

Admirālis Korbulo ļoti vērīgi pētīja virsnieka atšķirības zīmes un pēkšņi metās uz priekšu.

— Neviens no jūsu eskadriļas patlaban nedrīkst atrasties tuvāk par Veģu, — viņš asi izmeta. — Jūsu vārds un nodaļas numurs!

Kapteiņa seja pārvērtās, viņš atsprāga atpakaļ un iegrūda roku azotē.

— Spiegs, slepkava! — iekliedzās Korbulo. — Sadedzināt viņu! Kapteinis izrāva nelielu atompistoli. Gordons aizstājās priekšā

Liānai. Paklausot Korbulo komandai, no slepenajām lūkām Zvaigžņu Zāles griestos tūlīt izšāvās mazas, ātras atomlodītes. Tās sprāga mērķī. Cilvēks saļima uz grīdas — sakropļots, melns līķis.

Pūlis panikā metās atpakaļ, atskanēja baiļu kliedzieni. Troksni pārkliedza Ebasa Ama pērkondimdošā balss:

— Briesmas garām! Pateicoties Korbulo un mūsu apsardzes modrībai, spiegs likvidēts. Aizvāciet viņu, — pavēlēja imperators.

— Arts un Džals nāk man līdzi. Korbulo, lieciet izpētīt kaseti, vai tas nav spridzeklis. Liāna, nomieriniet viesus.

Gordons gāja līdzi imperatoram uz telpu, kurā jau atradās līķis. Džals Ams noliecās pār to un paplēta vaļā apdegušo mundieri. Izkropļotais ķermenis bija nevis melnīgsnējs, bet īpatnējā bālā krāsā.

— Mākoņnieks! Šora Kāna aģents! — izsaucās Ebass Ams. — Līgas spiegs, tā jau likās!

— Ar kādu mērķi viņš atsūtīts? — Džals Ams bija norūpējies.

— Tas nav atentāts — viņš izrāva ieroci tikai tad, kad bija atmaskots.

— Pagaidīsim, līdz būs izpētīta kasete, — sacīja valdnieks. — Tur nāk Korbulo.

— Tā ir parasta kasete, — ziņoja admirālis.

— Savādi! — murmināja Ebass Ams. — Labi, noklausīsimies. Kaseti ielika nolasītājā. Gordons sajuta, ka uzmācīgu domu

plūsma ielauzās viņa apziņā. Skaidra balss, likās skanēja viņa smadzenēs.

"Šors Kāns — princim Artam Arnam. Diemžēl Impērijas patruļa izjauca iepriekš saskaņoto plānu un jūs nevarējāt nokļūt Mākonī. Man, tāpat kā jums, ļoti žēl. Mēs izstrādājam jaunu plānu. Mūsu vienošanās noteikumi paliek spēkā. Jūs paziņojat Iznīcinātāja noslēpumu, mēs tūlīt uzbrūkam Impērijai un publiski pasludinām jūs par Galaktikas pārvaldnieku, kas tiesībās vienlīdzīgs ar mani.

Atturieties no aktīvas rīcības un gaidiet. Mani aģenti atradīs iespeju bez riska nogādāt jūs pie manis."