Zvaigžņu karaļi

14. Ceļš tumsā

Pret ritu Mākonis aizsedza jau pusi debess. Tumsas virpuļu sabiezējums stiepa plēsonīgus, garus taustekļus pretī zvaigznēm. "Markabu" tagad pavadīja četri kaujas kuģi ar Līgas simbolu — melnu apli uz korpusa.

— Šors Kāns atsūtījis pavadoņus, — čukstēja Liāna. — Viņš uzskata, ka Iznīcinātāja noslēpums jau ir viņam zināms. — Vina nepatikā saviebās. — Stāsta, ka Ligas zinātnieki īpaši pētījuši spīdzināšanu…

Turēdamies ierindā, visi pieci kuģi ienira Mākonī. Apkārt mutuļoja migla. Kosmiskie putekļi, no kuriem bija veidots miglājs, nebija tik blīvi, kā Gordonam likās. Tikai savu milzīgo izmēru dēļ Mākonis izskatījās melns un necaurredzams. Iekšienē tā bija miglas valstība bez gala un malas, ko retumis kliedēja nespodras saules. Tās mirgoja caur dūmaku kā maldugunis. Eskadriļa lidoja tuvu garām kādai no šejienes planētu sistēmām, un Gordons vēroja mūžīgā krēslā grimstošās pasaules. Kuģus vadīja neredzami radam stari, tie lidoja tālāk Mākoni. Ātrumu samazināja tikai nākamajā dienā.

— Liekas, esam tuvu, — teica Gordons.

Liāna pamāja, rādīdama uz iluminatoru. Tālu priekšā miglainā dūmakā mirguļoja nespodra, sarkana zvaigzne.

— Tā ir Talarnas, Ligas galvaspilsētas, saule.

Lēni vilkās stundas. Eskadriļai nācās iziet caur meteorītu lietu, kuģi, visu laiku vairīdamies, mainīja kursu. Dc bridi bija dzirdami griezīgi trauksmes svilpieni. Neskaidras, šķautņainas atlūzas iznira no miglas un tūlīt pat izzuda, kuģa atomlādiņu iznicinātas. Ik reizes, kad "Markabs" 46 nokļuva klajākā apvidū, priekšā varēja saskatīt tuvojošos sarkano sauli.

— Ne velti Talarna kļuvusi par galvaspilsētu, — sprieda Liāna. — Svešinieks nevarētu tikt garām šiem šķēršļiem.

Nespodrā zvaigzne kā ļaunu vēstoša acs nemirkšķinādama raudzījās no tumsas. Ari vienīgā planēta, Talarna, radīja atbaidošu iespaidu. Tās lielāko daļu kā pelējums klāja bāli džungļi. Melnais okeāns vēla drūmus viļņus, tajos spoguļojās asinssaikanā saule. Kuģi iegāja planētas atmosfērā un tuvojās ciklopiskai pilsētai. Milzīgas, tumšas ēkas, kas atgādināja kazarmas, bija izkārtotas taisnās rindās kā pulki, kas gatavi uzbrukumam.

Liānai izlauzās pārsteiguma sauciens. Viņa rādīja uz bezgalīgajām starta laukumu rindām aiz pilsētas robežas. Gordons ieraudzīja tūkstošiem kaujas kuģu. Gar tiem kā skudras rosījās ļaudis.

— Tā ir tikai viena no viņu bāzēm, — teica Liāna. — Līga ir daudzkārt stiprāka nekā mums likās.

— Brālis savāks palīdzību no visas Impērijas, — Gordons centās apspiest stindzinošo baiļu sajūtu. — Viņa rīcībā ir Iznīcinātājs. Kaut viņš zinātu par nodevību!

"Markabs" atradās virs kolosālas kubveida celtnes. Eskorta kuģi palika karājoties gaisā, bet kreiseris piezemējās ar augstu sienu apjozta laukuma vidū. No visām pusēm šurp skrēja kareivji, bāli cilvēki melnos formas tērpos. Pēc dažām minūtēm kajītē ienāca Tēms Eldreds un nepazīstams virsnieks.

— Šors Kāns grib jūs redzēt. Brīdinu — pretošanās ir bezjēdzīga.