Zvaigžņu karaļi

12. Bēgšana kosmosā

Pār Gordona lūpām gandrīz nāca atzīšanās. Ļoti gribējās izstāstīt Liānai, ka viņš tikai ārēji ir Arts Ams, bet patiesībā viņu sauc Džons Gordons un viņš nāk no tālas pagātnes. Tomēr nedrīkstēja lauzt doto solījumu. Ko gan dos vārdi, ja galu galā viņš atstās Liānu un atgriezīsies savā laikmetā? Ak, kas par mocībām! Jādara viss, lai starp sevi un savu vienīgo iemīļoto noliktu pusi Visuma un divus tūkstošus gadsimtu… 38

— Liāna, jūs nedrīkstat lidot. Tas ir pārāk bīstami.

Viņa ātri atbildēja, acīm mirdzot:

— Es esmu zvaigžņu karaļu meita, es nebaidos. Saprotiet, Art, jūsu tēvs neiedrošināsies lietot spēku, ja jūs būsit kopā ar mani Fomalgautā. Impērijai ir vajadzīgi sabiedrotie, tā negribēs naidoties ar manu tautu.

Tik tālu nemaz netiksim, Gordonam iešāvās prātā. Ticis prom no Trūnas, viņš izdomās, kā pierunāt Korbulo komandu. Viņi nogādās Džonu uz Zemes, laboratorijā. Gan jau īstais Arts Ams atradīs iespēju, kā pierādīt savu nevainību.

Korbulo pienāca tuvāk. Viņa skarbajā sejā atspoguļojās satraukums.

— Nedrīkst kavēties! Sardzes maiņas laiks ir mūsu vienīgā iespēja. Liāna saķēra Gordona roku un vilka viņu uz durvīm. Gaitenis bija tukšs. Masīvās velves nelaida cauri nevienu skaņu no milzīgās pils, kas atradās kaut kur augšā. Beidzot bēgļi nonāca kāda pazemes ceļa atzarojuma vestibilā. Tunelī viņus gaidīja vagons, blakus tam stāvēja vīrietis Flotes formā.

— Tēms Eldreds, kreisera komandieris. Viņam uzdots nogādāt jūs Fomalgautā, — iepazīstināja Korbulo. — Uzticams cilvēks.

Eldreds bija cēlies no Sīriusa uz to norādīja viņa zaļganbālā ādas krāsa. Viņš bija rūdīts kosmosa vīrs, tomēr cietajai sejai pārslīdēja smaids, kad viņš paklanījās Gordonam un Liānai.

— Princi Art, princese, mums tas ir liels gods. Admirālis iepazīstināja mani ar visām uzdevuma niansēm. Varat paļauties uz maniem ļaudīm, mēs nogādāsim jūs tieši tur, kur vajag.

— Varbūt tomēr nedarīt tā… — Gordons šaubījās. — Mūsu bēgšanu var pārprast.

— Tā ir vienīgā izeja — Korbulo bija kategorisks, — man vajadzīgs laiks, lai atrastu attaisnojošus pierādījumus un nodotu tos Ebasam Arnam. Citādi viņš liks nošaut jūs kā nodevēju.

Gordons vairs neprotestēja. Tomēr galveno iemeslu zināja tikai viņš pats: bēgšana kosmosā deva iespēju atgriezties uz Zemes.

Liāna pateicīgi bilda admirālim:

— Jūs nesat lielu upuri mūsu dēļ. Es to nekad neaizmirsīšu.

Gordons un Korbulo atvadoties paspieda viens otram roku. Tēms Eldreds pieskārās svirai, un vagons aiztraucās tuneļa tumsā. Eldreds paskatījās pulkstenī.

— Viss ir izskaitļots ar precizitāti līdz sekundei, princi. Mans "Markabs" mūs gaida nomaļā stāvvietā. Oficiāli mūsu starts pieteikts kā patruļas lidojums.

Vagons palēnināja gaitu un apstājās pie neliela perona, viņus sagaidīja divi virsnieki ar atomšautenēm. Tēms Eldreds aizveda bēgļus līdz slīdošajai grīdai.

— Piesedziet sejas ar apmetņiem, — viņš brīdināja. — Tikai uz "Markaba" jūs būsit drošībā.

Viņi iznāca virspusē kosmiskās ostas nomalē. Bija nakts, divu zelta mēnešu siltajā gaismā nespodri mirdzēja masīvie kuģi, celtņi, mehānismi. Eldreds ar mājienu apstādināja viņus — garām aizsoļoja daži cilvēki. Gordons sajuta kā Liānas pirksti saspiež viņa roku.

Tēms Eldreds deva zīmi doties tālāk.

— Pasteigsimies! Mēs kavējamies.

Melnais, torpēdveidīgais "Markaba" siluets bija jau tuvu, no iluminatoriem spīdēja gaisma kuģa iekšienē varēja dzirdēt ģeneratoru klusināto dūkoņu. Pa šauru trapu visi uzkāpa līdz atvērtajām durvīm. Un pēkšņi klusumu pāršķēla sirēnas kauciens.

Pāri kosmiskajai ostai, skaļruņu pastiprināta, atskanēja aizsmakusi, satraukta balss:

— Trauksme visā kosmodromā! Ebass Ams nogalināts!

Gordons sastinga uz pēdējā pakāpiena un cieši sažņaudza Liānas

roku. Ziņotāja balss uztraukumā aizlūza:

— Nekavējoties atrast un arestēt princi Artu! Nekavējoties!

Apdullinoši rēca sirēnas, balss no skaļruņa vēlreiz un vēlreiz

atkārtoja briesmīgo ziņojumu. Bija ieslēgts vēl cits avārijas signāls, skraidelēja un klaigāja cilvēki.

Tālu dienvidos virs pilsētas torņiem viena pēc otras debesīs pacēlās kaujas lidmašīnas.

Tēms Eldreds vilka Gordonu un Liānu tālāk kuģī.

— Jāsteidzas, princi! Jūs var glābt tikai tūlītējs starts.

— Ja es bēgšu, visi uzskatīs, ka esmu nogalinājis Ebasu Amu. — izsaucās Gordons. — Nē! Mēs atgriežamies pilī!

— Dosimies atpakaļ, — Liāna viņu atbalstīja, kaut arī bija manāmi nobālusi. — Ebasa Ama nāve būs liels satricinājums Impērijai.

Gordons rāvās uz trapa pusi. Tēma Eldreda zaļā seja pārvērtās draudīgā grimasē. Viņš izrāva no kabatas stikla nūjiņu ar diviem metāla kontaktiem.

— Art, paralizators! Sargieties! — iekliedzās Liāna.

Kontakti trāpīja Gordona zodu. Smadzenēs uzplaiksnīja zibens.

Viņš juta ka krīt, un zaudēja samaņu. Viss ap viņu satumsa.

Gordona apziņā nakts ilga veselu mūžību, tad kā no liela tāluma atspīdēja gaisma. Gordons juta zem sevis cietu, gludu virsmu. Ausīs skanēja nepārtraukta, spiedīga džinkstoņa.

Džons ar grūtībām atvēra acis. Viņš gulēja šaurā kajītē. Otrā guļvietā viņš ieraudzīja Liānu, viņas acis bija aizvērtas. Apaļajā iluminatorā varēja redzēt spožas zvaigznes. Gordons saprata, ka troksni rada jaudīgas atomturbīnas. "Markabs" milzīgā ātrumā drāzās kosmiskajā izplatījumā.

Liāna sakustējās. Gordons piespieda sevi pieclties un piegāja pie viņas. Viņš berzēja Liānas rokas un vaigus, līdz tā pavēra acis. Meitene attapās ļoti drīz.

— Jūsu tēvs ir nogalināts! — viņa atcerējās. — Un Trūnā uzskata, ka to esat izdarījis jūs.

— Mums jāatgriežas, — pamāja Gordons. — Mēs pierunāsim Tēmu Eldredu lidot atpakaļ.

Viņš ar grūtībām tika līdz kajītes durvīm, bet tās bija aizslēgtas. Liānas balss lika Gordonam pagriezties. Meitene stāvēja pie iluminatora. Viņas sejas izteiksme bija pilnīgi pārmainījusies.

— Nāciet šurp, Art.

Gordons nostājās viņai līdzās. Kajīte atradās kreisera priekšgalā, un nekas neaizsedza skatu.

— Viņi taču nelido uz Fomalgautu! — iesaucās Liāna. — Tēms Eldreds mūs nodevis!

Gordons lūkojās zvaigžņotajā klajumā, neko nesaprazdams.

— Skatieties uz rietumiem no Oriona Miglāja, — Liāna čukstēja. Tālu priekšā drūmi un draudīgi izpleties, it kā iznīcinājis daļu

telpas, rēgojās melns sabiezējums.

— Mūs ved uz Mākoni! Art, tā ir Šora Kāna sazvērestība. Mākonis! Noslēpumainā tumsas valstība, Tumšo Pasauļu Līga,

kur tiek kalti nelietīgi kara un Galaktikas paverdzināšanas plāni.