Mēs bijām meļi

53

Atdošanai: plastmasas kaste ar Lego.

Esmu atdevusi visas savas grāmatas. Dažas esmu atdevusi mazajiem, vienu Getam, bet pārējās kopā ar tanti Besu devos ziedot uz labdarības veikalu Vainjārdā.

Šorīt es rokos pa bēniņiem. Tur ir kaste ar Lego klucīšiem, tāpēc es nesu tos Džonijam. Es atrodu viņu vienu Kadldaunas dzīvojamajā istabā, mētājot plastilīna gabaliņus pret sienu un skatoties, kā atsitoties tie nosmērē balto sienu.

Viņš pamana Lego kasti un papurina galvu.

“Tas tavam Lego tuncim,” es paskaidroju. “Tagad tev pietiks detaļu.”

“Es to netaisīšu,” viņš saka.

“Kāpēc ne?”

“Pārāk daudz darba,” viņš atbild. “Atdevu Viļam.”

“Vai tad tev te jau nebija Vila Lego komplekts?”

“Es aiznesu to atpakaļ. Mazais bija pēc tiem noilgojies,” Džo-nijs saka. “Bet viņš būs priecīgs dabūt vēl.”

Pusdienās es aiznesu Lego kasti Viļam. Tajā ir daudz Lego cilvēciņu un detaļu mašīnu būvēšanai.

Viņš ir smieklīgi priecīgs. Viņi ar Taftu visas maltītes laikā būvē rotaļu mašīnas. Viņi pat neēd.