Darbojošas personas

AUGUSTA NAMS UN TĀ SABIEDROTIE

NERO AU AUGUSTS Marsa arhiGubernators,

Augusta nama galva, Virdžīnijas un Adrija tēvs VIRDŽĪNIJA AU AUGUSTA/MUSTANGA Nero meita, Adrija dvīņu māsa ADRIJS AU AUGUSTS/ŠAKĀLIS Nero dēls, Augusta nama mantinieks, Virdžīnijas dvīņu brālis PLĪNIJS AU VELOSITORS Augusta nama vadošais politiķis DEROVS AU ANDROMEDS/PĻĀVĒJS Marsa institūta arhiPirmais, Augusta nama šķēpnesis TAKTS AU RĀTS Augusta nama šķēpnesis ROKS AU FABIĪ Augusta nama šķēpnesis VIKTRA AU JULII Augusta nama šķēpnese,

Antonijas pusmāsa, Agripīnas meita KAVAKSS AU TELEMANS Telemanu nama galva,

Augusta nama sabiedrotais, Dakšo un Pakša tēvs DAKŠO AU TELEMANS Kavaksa dēls, Telemanu nama mantinieks Kavaksa dēls, Pakša brālis

BELLONAS nams

TIBĒRIJS AU BELLONA Bellonas nama galva KASIJS AU BELLONA Bellonas nama mantinieks,

Tibērija dēls, Bellonas nama šķēpnesis KARNS AU BELLONA Tibērija dēls, Kasīja vecākais brālis, Bellonas nama šķēpnesis KELLANS AU BELLONA prētors, Kasija brālēns, Tibērija brāļadēls

IEVĒROJAMI ZELTI

OKTĀVIJA AU LUNA valdošā Sabiedrības Valdniece LISANDERS AU LUNA Oktāvijas mazdēls, Lunas nama mantinieks AJA AU GRIMMA Valdnieces miesassardzes vadītāja MOIRA AU GRIMMA Valdnieces vadošā politiķe LORNS AU ARKS bijušais Niknais bruņinieks, Arku nama galva FIČNERS AU BARKA bijušais Marsa proktors, Sevro tēvs SEVRO AU BARKA/GOBLĪNS gaudoņu vadītājs, Fičnera dēls AGRIPĪNA AU JULII Julii nama galva, Viktras un Antonijas māte ANTONIJA AU SEVERA-JULII Viktras pusmāsa, Agriplnas meita

ARĒJA DĒLI

ARĒJS teroristu vadītājs bez zināmas krāsas DEJOTĀJS Arēja leitnants, sarkanais HARMONIJA Dejotāja leitnante, sarkanā MIKIJS tēlnieks, violetais ĪVIJA bijusi Mikija verdzene, sārtā

Reiz senos laikos no debesim nolaidās kāds virs un nogalināja manu sievu. Tagad viņam līdzās eju pa kalnu, kas gaisā lēni slīd pār mūsu pasauli. Snieg. No klintīm paceļas balta akmens un mirdzoša stikla cietoksnis.

Ap mums mutuļo alkatības haoss. Visi varenākie Marsa zelti iera­dušies Institūtā pieteikt savas tiesības uz labākajiem un sekmīgākajiem mūsu gada audzēkņiem. Rīta debesis apsēduši viņu kuģi, kas graiza gaisu virs apsnigušas pasaules un dūmojošām pilīm un slīd uz Olimpu, ko tikai pirms dažām stundām ieņēmu.

„Palūkojies vēl pēdējo reizi,” viņš man saka, kad tuvojamies viņa lidaparātam. „Salīdzinot ar mūsu pasauli, tas viss ir tikai čuksts. Kad tu pametīsi šo kalnu, visas saites tiks sarautas, visi dotie zvēresti sairs pīšļos. Tu neesi tam gatavs. Neviens nekad nav tam gatavs.”

Pāri pūļa galvām redzu Kasiju kopā ar savu tēvu un brāļiem doda­mies uz viņu lidaparātu. Pār balto lauku viņu acis dedzinoši raugās mūsu virzienā, un es atceros, kā skanēja viņa brāļa pēdējais sirdspuksts. Manu plecu privātīpašnieciski satver raupja plauksta ar kaulainiem pirkstiem.

Augusts nikni nolūkojas savos ienaidniekos.

„Bellonas nepiedod un neaizmirst. Viņu ir daudz. Tomēr viņi nevar tev neko nodarīt.” Vīrieša saltais skatiens veras manī, savā jaunākajā balvā. „Jo tu piederi man, Derov, un es aizsargāju to, kas ir mans.”

Tāpat kā es.

Septiņsimt gadu mana tauta bijusi paverdzināta bez balss, bez cerī­bas. Tagad es esmu tās zobens. Un arī es nepiedodu. Es neaizmirstu. Tādēļ ļauju viņam ievest mani kuģī. Ļauju domāt, ka viņš ir mans īpaš­nieks. Ļauju viņam uzņemt mani savā namā, lai es varētu to nodedzināt.

Tomēr tad manu plaukstu satver viņa meita, un es jūtu melu sma­gumu savos plecos. Saka, ka sašķelta karaļvalsts nevar pastāvēt. Par sašķeltu sirdi nav ne vārda.

Загрузка...