Beigu spēle. Aicinājums

MAKABI ADLAJS, BAITSAHANS

Svētā Gabriela slimnīca, Adisabeba, Etiopija

Baitsahans ir zaudējis divus brālēnus, vienu brāli un tagad arī vienu roku. Taču viņam joprojām ir Makabī Adlajs. Viņi ir privātā Adisabcbas slimnīcā, par ko maksā Makabī. Baitsahans sēž gultā un strēbj caur salmiņu ledus ūdeni. Steidzamajā dzīvības glābšanas operācijā viņš saņēma 12 pintes asiņu, divas ziedoja Makabī universālais donors. „Vispirms aksūmietis, tad harapiete," Baitsahans saka, jau domādams par rēķinu kārtošanu.

Makabī sēž koka krēslā viņam blakus un rūpīgi pēta lodi, ko tur rokās. „Es nezinu.”

„Asinis pret asinīm, brāl. Asinis pret asinīm.”

Makabī purina galvu. „Nē. Mums jāmaina taktika. Atriebība nevar būt galvenais.”

Baitsahans paberzē marlē ievīstīto stumbeni. „Kāpēc ne? Ja nogalināsim viņus visus, tad viens no mums uzvarēs. Neskaitot mūs, palikuši tikai astoņi. Varbūt vēl mazāk.”

Lodē sāk spīdēt blāva gaisma. „Nē, Baitsahan. Tu neklausījies, ko teica keplers 22b. Viens var uzvarēt, ja visi pārējie būs miruši, taču nekas nav garantēts. Tik un tā jāatrod atslēgas. Tik un tā jāapmierina Radītāji.”

Baitsahans nospļaujas uz grīdas. „Viena atslēga mums jau ir. Uzticies, brāl. Mana stratēģija darbosies.”

Makabī klusē. Lode sāk spīdēt, taču gaisma nav spoža.

Baitsahans ir tā pārņemts ar savām slepkavnieciskajām fantāzijām, ka to neievēro. Tumšajā lodē uzzibsnī attēli. Robaina, balta kalna virsotne. Nokaltis koks. Plašs uguns lauks. Pagalmā spēlējas maza meitenīte,

pāvs, cilvēks kliedz. Primitīvs akmens aplis. Kviešu laukā izpļauts labirints. īpatnēja kompozīcija no trim akmeņiem.

Stonhendža.

Stonhendžas attēls paliek, kļūst lielāks, parādās cilvēka stāvs, tas iet cauri Stonhendžai. Tā ir mu, Čijoko Takeda.

Makabī noklakšķina mēli. Atklāsme. „Šī nav Zemes atslēga, Baitsahan.”

„Ko?”

„Šī nav atslēga.” Makabī degošām acīm skatās pāriniekā. „Tas ir raidītājs.”

„Raidītājs?”

„Jā.” «

„Ko tas raida?”

Makabī atkal ieskatās lodē. Lūpas savelkas ļaunā smaidā, redzot, kā mu virzās cauri Stonhendžai. „Lode rāda Beigu spēli. Tā nav domāta mums. Tā ir domāta… viņiem, kepleriem.”

Baitsahana acis nozibsnī. Beidzot arī viņam pielec. „Tātad tā ir…” Makabī dedzīgi paliecas uz priekšu. „Jā. Labāka nekā atslēga. Daudz, daudz labāka.” Viņš pieceļas kājās. Tur lodi virs Baitsahana klēpja. Viņi to vēro kopā.

Vēro beigu sākumu.

Labi, paskaties šeit un ieraugi gulbi un to, kas dzīvo viņpus viņas puses.