Beigu spēle. Aicinājums

ČIJOKO TAKEDA

Lielā Meža Zoss pagoda, Sjiaņa, Ķīna

Pirms meteorīts nokrita Sjiaņā, bija divas Meža Zoss pagodas. Vienu sauca par Mazo, otru par Lielo.

Tagad ir tikai viena.

Lielā Meža Zoss pagoda.

Čijoko to apmeklē 20. jūnija rītā.

Apkārt ir tūristi no visas pasaules, bet galvenokārt no Ķīnas. Šī valsts ir milzīga visādā ziņā. Japāna ir pārapdzīvota, bet Ķīnā pārapdzīvotībai ir gluži cita jēga. Kopš ierašanās Čijoko šķiet, ka pasaulē ir tikai viena vienīga Ķīna un nekā cita. Ne polu ledāju, ne Empire State ēku, ne partenonu, ne plašu ziemeļu mežu, ne meku, ne kremļu, ne piramīdu, ne zelta tempļu, ne ankorvatu, ne stonhendžu.

Ne Beigu spēles.

Tikai Ķīna.

Čijoko apsēžas uz sola. Lielo Meža Zoss pagodu ieskauj gleznains parks. Čijoko lasa ceļvedi un aplūko attēlus. Mazajai Meža Zoss pagodai bija maigas līnijas un plūdens konuss. Pirms nokrita meteorīts, tā bija 141 pēdu augsta. To uzbūvēja ap mūsu ēras 708. gadu un gadsimtu gaitā periodiski rekonstruēja. 1556. gadā pagoda cieta zemestrīcē, un to neatjaunoja, līdz pavisam iznīcināja.

Lielā Meža Zoss pagoda izdzīvotāja, kas slejas Čijoko priekšā ir skarbāka un vairāk līdzinās cietoksnim. Tās konuss ir veidots pēc matemātiska principa Čijoko rēķina, ka katrs nākamais stāvs ir 0,8 reizes mazāks nekā iepriekšējais. Tā ir 210 pēdas augsta. Uzbūvēta mūsu ēras 652. gadā un remontēta 704. gadā. Tā pati

1556. gada zemestrīce nodarīja ievērojamus postījumus arī šai pagodai, tā sasvērās par 3,4 grādiem uz rietumiem.

Pēc nepilnām 48 stundām viņa ielavīsies Lielajā Meža Zoss pagodā un noskaidros, kas viņu tur gaida.

Kas gaida visus Beigu spēles dalībniekus.

Čijoko vēro tūristu pū|us. Viņa skrubina pikantus rīsu krekerus no balta papīra turziņas. Viņa ir pārliecināta, ka arī citi Spēlētāji šobrīd ir šeit, dara to pašu, ko viņa. Ķīniešu baros vīd pa kādam ārzemniekam, un tie visi viņu intriģē.

Sevišķi gados jaunie.

Afrikāņu zēns ar cukurgailīti.

Meitene no Dienvidaustrumāzijas pilnā Hello Kitty ekipējumā.

Bālā baltā meitene ar ugunssarkaniem matiem un galvaskausa formas austiņām.

Domīgais indiešu zēns rudzupuķu zilā kreklā.

Meitene no Centrālāzijas, kas smēķē tievu cigareti un velk ar īkšķi pār iPhone ekrānu.

Druknā blondā meitene ciešos baltos džinsos un ādas Birkenstock sandalēs.

Stiegrainais, bakurētainais zēns ar rētu sejā.

Viņi visi, protams, nav Spēlētāji, bet daži ir, noteikti.

Čijoko pieceļas kājās, sāk iet uz torņa pusi. Viņa ir apņēmusies Beigu spēlē palikt viena. Jebkura noslēgtā alianse būs īslaicīga un merkantila. Viņasprāt, draudzība ir nasta; kāda jēga sevi ar to apgrūtināt tik smagā pārbaudījumā, kas pazudinās viņus visus? Taču viņa arī necentīsies iemantot ienaidniekus. Tie ir vēl kaitinošāki par draugiem. Nē, viņa grasās vienkārši sekot, cik ilgi vien spēs. Viņa izmantos savas labākās spējas un īpašības viņa ir klusa, zaglīga, neuzkrītoša.

Viņa pieiet pie pagodas. Viņa ir tik neuzkrītoša un klusa, ka sargi meiteni nemaz nepamana, neprasa biļeti.

Viņa ieiet iekšā. Šeit ir vēsāks. Skaņas ir dzidrākas. Ja iekšā nebūtu tik daudz cilvēku, viņai šeit patiktu. Ķīnā ir tik daudz trokšņu. Tikai daži novērtē klusumu tā, kā Čijoko.

Viņa virzās uz kāpnēm, pārvietojas bez skaņas.

Man jāizvēlas gudri, viņa domā. Jāizraugās Spēlētājs vai Spēlētāji, kuriem sākumā būs vislielākās izredzes. Tad viņa kā ēna sekos šim Spēlētājam. Kad tas būs novērsies, viņa pievāks, ko gribēs vai kas būs vajadzīgs, un dosies tālāk.

Viņa kāpj arvien augstāk, augstāk, augstāk. Viņa sasniedz Lielās Meža Zoss pagodas virsotni. Telpas dziļumā ir mazas durtiņas. Viņa pieiet pie tām, neuzkrītoši nopēta. Ļoti maziem burtiņiem kokā iegrebts vārds ROBO.

No šifrēšanas viedokļa tā ir tīrā bērnu spēle. Bet šis ir pazīstams angļu vārda fragments, tāpēc palicis nepamanīts.

Tomēr Čijoko to pamana.

Čijoko saprot.

Un arī pārējie sapratīs, ja tas jau nav noticis.

Viņa novēršas no durvīm un pieiet pie rietumu puses loga. Lūkojas pāri Sjiaņai. Krāteris, kur stāvēja otra pagoda, joprojām gruzd arī sešas dienas pēc sadursmes. Vējš nes melnās un pelēkās dūmu vērpetes uz dienvidiem.

Ierodas bariņš oranžos un sarkanos talāros tērpušos mūku. Viņi ir klusi, tāpat kā viņa. Varbūt arī viņi ir nodevušies klusumam.

Viņa prāto, vai viņi kliegs, kad viss sagrūs.

Čijoko nekliegs. Kad pasaule ripos uz elli, Čijoko darīs to pašu, ko vienmēr. Nepamanīta aizslīdēs prom.