Beigu spēle. Aicinājums

KRISTOFERS VANDERKAMPS

Viesnīca Xi'an Garden, Dajaņas rajons, Sjiaņa, Ķīna

Kristofers iztrūkstas no miega. Viņš nespēj noticēt, ka aizmidzis. Ieskatās pulkstenī: 3:13 naktī.

Var gadīties, ka viss jau ir beidzies. Sāra ar pārējiem ir beigusi savas darīšanas pagodā un devusies tālāk.

Viņš paķer mugursomu, kurā ir pase, nauda un kredītkartes, telefons, mazliet pārtikas un salokāmais nazis, kuru viņš nopirka Lielās Meža Zoss pagodas suvenīru veikaliņā. Viņš paņem vienu tālskati, iemet somā un iziet no istabas. Viņam nerūp pārējās iekārtas par 5000 dolāru, kuras bija iegādājies iepriekšējā dienā. Viņš zina, ka nekad šeit neatgriezīsies.

Viņš grasās ieiet pagodā. Viņš grasās noskaidrot, vai Sāra vēl ir tur vai jau prom. Viņš noskrien pa pieciem kāpņu posmiem nakts tumsā, ielu laternas ietin pilsētu oranžā gaismā. Uz ielas ir ļoti maz mašīnu, neviena cilvēka. Viņš ieskatās pulkstenī.

3:18.

Kristofers skrien ko kājas nes, un tas ir ātri. Soma uz muguras lēkā. Prožektori no zemes izgaismo pagodu. Viņš cer, ka pie durvīm nebūs sarga, bet ja būs, viņš ir gatavs uz visu, sirds dziļumos apzinādamies, ka dara to mīlestības vārdā. Viņam ir jāliek iekšā. Jāatrod Sāra. Jāpalīdz viņai uzvarēt.

Viņš ierodas, lūkojas pēc sarga, nevienu neredz. Apkārtne ir dīvaini tukša. Lai kas šeit notika, tam bija jānotiek slepenībā. Pirms tuvoties durvīm, viņš apstājas, paskatās augšup un apkārt. Viņš sastingst, kaut kas ir piesaistījis skatienu. Kristoferam atkaras žoklis.

No pagodas augšējā stāva loga izlec sieviete, no 200 pēdu augstuma.

Viņa krīt. krāsaini lakati plivinās ap ķermeni. Tuvojoties zemei, viņa izpleš rokas un kājas, lakati piepūšas un uztver vēju. Lai gan viņa tuvojas ļoti strauji, izskatās, ka kritiens nobremzējas.

Kristofers purina galvu, viņš nespēj noticēt savām acīm.

Viņa vairs nekrīt.

Viņa lido.