Beigu spēle. Aicinājums

AŅS LIU, CIJOKO TAKEDA, SARA ELOPEJA, HAGO TLALOKS

Terakotas armijas muzejs, slepenais Zvaigznes kambaris, Liņtunas apgabals, Sjiaņa, Ķīna

Sešas sekundes.

„No kurienes viņa uzradās?” Satrūcies no pēkšņās Čijoko parādīšanās, jautā Čens Čens. Viņš piespiež disku pie krūtīm, nobjies no svešinieces, kas uzklīdusi visnepiemērotākajā brīdī, kad viņš teju būtu atklājis sava mūža darba vislielāko noslēpumu. Čens Čens nav pamanījis Aņa klātbūtni, tad bailēm būtu vēl lielāks iemesls.

Bumba apstājas pie senā akmens karavīra kājām.

„Aņs Liu!” Sāra kliedz.

Mirkšķismirkšķismirkšķismirkšķismirkšķis.

Un tur jau viņš ir, šans ieskrien Zvaigznes kambarī un nogāž Čijoko no kājām.

Piecas sekundes.

Čens Čens paver muti: „Kas…”

Sāra saķer Čcnu Čenu un velk uz durvīm kambara pretējā pusē. Viņa redzēja, ko Aņs Liu Aicinājumā izdarīja ar Markusu, un zina, uz ko šis zēns ir spējīgs. Viņiem jākustas ātri.

Hago izrauj disku Čenam Čenam no rokām, un vīriņš noslīgst ceļos uz tuneļa ieejas grīdas. Sāra grasās atgriezties pēc viņa, bet I lago saķer meiteni aiz rokas un velk uz priekšu.

„Nedomā par viņu!”

Trīs sekundes.

Aņs velk Čijoko uz otru tuneli, raudzīdamies, lai viņa ķermenis bruņu vestē visu laiku aizsedz viņu no bumbas.

„Skrien!” viņš pavēl meitenei. Viņi ir tuvu, ķermeņi saskaras, un viņa

liks ir pilnīgi pārgājis. Bēgot Čijoko vēl paskatās pār plecu, cerēdama, ka disks ir drošībā.

Viena sekunde.

I lago un Sāra saliekušies skrien tumsā.

Nulle sekunžu.

Bum!

Sprādziena triecienvilnis aizsviež I lago un Sāru 23 pēdas uz priekšu. Par laimi, Čens Čens, kurš joprojām ir sakņupis pie tuneļa ieejas, kalpo par savdabīgu upurējamu aizbāzni, kas uzņem lielāko triecienu un daļēji pasargā olmeku un kehokieti.

Viņi paceļ skatienu un jūtas atviegloti, ka aizvien ir dzīvi. Bet tad apkārt sāk birt pirmie akmeņi. Tunelis grūst.

„Skrienam!” Sāra iekliedzas. Tagad viņa ir priekšā un dzird, kā dažas pēdas aiz muguras klepo Hago.

Viņi metas ko kājas nes cauri piķa melnajai tumsai, sienas dreb, zeme un akmeņi krīt uz galvas un krājas zem kājām. 30, 40, 50 pēdas nav gaismas, un Sāra, turēdama priekšā izstieptas rokas, pastāvīgi ieskrien sienās, tikai tad nojauzdama virzienu, uz kuru pusi jāskrien.

„Pārāk tumšs!” viņa kliedz. Sāra jūt Hago plaukstu, kas sažņaugusi viņas krekla muguru.

Gaiss ir smacējoši pilns ar putekļiem. Grūti elpot. Viņiem aiz muguras skaļumā pieņemas dobji dārdi.

Hago jāpieliek mute pie viņas auss, lai Sāra dzirdētu.

„Neapstājies, ja negribi, lai tevi aprok dzīvu!”

Otrā tunelī Čijoko ir zaudējusi samaņu. Aņs guļ viņai virsū un klepo. Viņš pieliek pirkstu meitenei pie kakla. Sirds sitas, un elpošana ir vienmērīga, bet viņa pirksti kļūst silti un lipīgi. Asinis.

Ak dievs, ko es esmu izdarījis? Aņs izmisis domā, laizīdams no pirkstu galiem viņas asinis. Raustīšanās nav atsākusies, viņas či ir tik spēcīgs. Man tas jāiegūst.

Viņš pieceļas kājās. Izvelk no vestes kabatas zaļu fluorescējošo stieni, sakrata un pārlauž, izgaismojot tuneli. Viņš dzird netālu dārdoņu, bet

šis tunelis bija tālāk no sprādziena epicentra nekā tas, kurā ieskrēja pārējie. Aņam un Čijoko vajadzēt būt pasargātiem no iegruvumiem. Viņš cer, ka pārējiem tā nepaveicās.

Viņš paskatās lejup uz mu Spēlētāju. Puns virs labās acs un saskrāpēti vaigi. No kakla tek asinis. Aņs pieliek fluorescējošo stieni tuvāk.

Lūdzu, nē, lūdzu, nē.

Viņš pavelk ādu, un viņa ievaidas.

Kaut tikai tā nebūtu miega artērija. Kaut tikai tā nebūtu miega artērija. „Tur!” Ilago kliedz.

Priekšā parādās gaismas svītriņa. Viņi tai tuvojas, un gaismas strēle kļūst platāka. Sāra sakopo spēkus un atrod vēl vienu ātrumu viņu allaž ir mierinājis fakts, ka nezina nevienu citu ātrāku par sevi atsperoties no drebošās grīdas, solis kļūst vieglāks.

Beidzot blāvajā, no augšas krītošajā gaismā Hago spēj saskatīt tuneļa aprises. Viņš palaiž vaļā Sāras kreklu, saprazdams, ka citādi nevar.

Viņa skrien daudz ātrāk nekā viņš.

Sāra sasniedz tuneļa galu, strauji pagriežas pa kreisi un izkļūst laukā. Viņa slīdot nobremzē un apstājas dažus centimetrus no zobena, kas šķiet pavērsts tieši tā, lai nocirstu viņai galvu. Vēl viens uzbrukumam gatavs Spēlētājs?

Nē, tikai māla karavīrs. Lai gan adrenalīns joprojām pulsē ķermenī,

Sāra atviegloti uzelpo. Bet tad viņai mugurā ietriecas Ilago, un viņi abi nokrīt zemē.

Aiz viņiem no tuneļa, kas piepildās ar zemi, izveļas putekļu mākonis. Zvaigžņu kambaris atkal ir aprakts.

„Piedod,” Hago nomurmina, palīdzēdams meitenei piecelties. „Priecājos, ka panāci mani,” Sāra atbild, pār plecu uzmezdama skatienu postažai.

Neteikdams ne vārda, Hago izslauka no acīm putekļus. Sāra viņu pēta. Viņš izskatās aizvainots, vīlies; tāds pats skatiens futbola laukumā bija pretinieku komandas vārtsargiem.

„Tās nebija sacensības, vai zini,” viņa saka.

I lago uzlūko viņu. „Ak nebija?”

Pirms Sāra paspēj atbildēt, kāds viņiem uzkliedz.

Viņi ir atgriezušies pirmajā bedrē un stāv garo seno sargu rindu aizmugurē.

Skatu platforma ir apmēram 30 metru attālumā. Tūristi rāda uz viņiem ar pirkstu. Sargi ķīniešu valodā kaut ko kliedz.

„Labāk iesim,” Hago saka.

No Čijoko kakla vairs nesūcas asinis. Tā ir tikai skramba. Tomēr vajadzēs sašūt.

Aņs Liu pārmet Čijoko pār plecu un lēnām iet pa tuneli, cc|u rāda rēgainā, gaistošā fluorescējošā stieņa gaisma. Viņš atgriežas teltī un uzmanīgi noliek meiteni zemē. Šeit apgaismojums ir labāks. Vismaz var redzēt.

Viņš novelk bruņu jaku un motociklista ķiveri. Jakas muguru ir saplosījušas saspridzinātā māla karavīra lauskas. Labi, ka viņš bija to uzvilcis. Labi, ka viņš pasargāja Čijoko. Viņš apskata pārējo meitenes ķermeni, viss kārtībā. Tikai asiņojoša brūce kaklā. Briesmas varētu radīt vienīgi brūces iekaisums un varbūtējs smadzeņu satricinājums no galvas traumas.

Aņs smaida. Ne tika, ne drebuļu, ne stostīšanās. Viņš brīnās, cik skaidrs ir prāts. Viņam nav ne jausmas, kas, bet šai meitenei vai šajā meitenē ir kas tāds, kas to spēj. Un viņam tas jāiegūst.

Jebkuriem līdzekļiem.

Viņš atritina pirmās palīdzības komplektu. Izņem šļirci. Injicē ādā apkārt brūcei lidokaīna-epinefrīna šķīdumu. Čijoko atkal ievaidas. Aņs zina, ka zāles sūrst, parasti pat vairāk nekā pats ievainojums. Viņš nogaida 12 sekundes, atvelk ādu un apslaka to ar jodu un fizioloģisko šķīdumu. Viņš saspiež ādu atkal kopā un salīmē ar tauriņa formas plāksteriem. Šuves uzliks, kad abi tiks līdz viņa mājai.

Viņš pārbauda meitenei pulsu.

Spēcīgs.

Elpošana.

Vienmērīga.

No ieejas puses, puskilometru uz dienvidrietumiem, skan šāvieni.

Viņš atkal uzliek galvā ķiveri, pārvelk meiteni pār šaurajiem, sakumpušajiem pleciem, iziet no telts un atgriežas pie motocikla.

Viņš iet mierīgi, rāmi, viegli, viņas burvestība joprojām iedarbojas.

Viņš jūtas jauns un stiprs, un satraukts. Vislabākā sajūta, kādu vien viņš spēj atcerēties.

Un viņš to nemūžam nelaidīs vaļā.

„Seko man!” Hago kliedz, pieliekdamies un izlocīdamies starp statujām. Sāra min viņam uz papēžiem. Viņiem pakaļ dzenas sargi, tie rībina lejā pa metāla kāpnēm, kliedz un rāda ar pirkstu. Gidi vedina tūristus prom no šīs izrādes.

„Viņi droši vien domā, ka mēs uzspridzinājām tuneli!” Sāra skriedama sauc.

Sargs, kājas iepletis, nostājas stabili uz platformas. Viņš paceļ pistoli un notēmē uz viņiem.

Viņi turpina skriet caur karavīru rindām, izdarīdami asus pagriezienus un neprognozējamas kustības.

Sargs izšauj, un šāviens atbalsojas angārā, lode aizspindz garām Hago galvai un sadragā netālu esošā karavīra plecu.

„Šaujamieroči tūrisma objektā!” mazliet izbrīnīta nokliedz Sāra. „Vai viņi ir jukuši?”

„Mēs esam Ķīnā. Viņi to uztver sasodīti nopietni,” Hago atbild. Mājās, Huljakā, uz viņu šāva par vēl lielākiem sīkumiem.

Sāra skrien garām karavīram ararbaletu. Viņa izņem ieroci statujai no rokām. Tas ir uzvilkts, gatavībā, neviens to nav aizticis divtūkstoš gadu. Viņa cer, ka tas joprojām ir darba kārtībā. Sargs izšauj otrreiz, un lode lido vēl tuvāk Hago galvai. Sāra nometas ceļos, slīdot nobremzē un ar to pašu kustību pieliek arbaletu pie pleca. Viņa ir mācījusies lietot arbaletu, medījusi ar to briežus, trāpījusi mērķī no 300 jardu attāluma. Taču nav darījusi neko tādu. Viņa cenšas koncentrēties un nospiež mēlīti.

Senā loka spēks pārsteidz, bulta lido taisni un precīzi. Tā trāpa sargam rokā, izurbjas tai cauri; viņš nomet pistoli uz grīdas un sāk kliegt.

„Viņi gatavojuši labus arbaletus,” Sāra saka, patīkami izbrīnīta ne tikai par ieroci, bet arī pati par sevi. Hago nošņaukājas, pārsteigts, ka senais ierocis vispār darbojās.

Viņu stāvā parādās vēl trīs sargi, tie tuvojas. Hago negrasās riskēt ar vecu arbaletu. Viņš atņem kādai statujai zobenu un metas virsū tuvākajam sargam, skriedams tā, lai labajā pusē visu laiku būtu siena. Sargs ir jauns un nobijies. Viņš paceļ pistoli. Ticis tuvu, Hago izliec ķermeni un atsperas ar kājām pret sienu; izmantodams inerci, viņš vēl vairākus metrus turpina skriet ar ķermeni paralēli zemei. Tā Hago apskrien šokētajam sargam apkārt un, ticis aiz muguras, no visa spēka iesit vīrietim ar zobena spalu pa skaustu. Sargs sabrūk.

Sāra aizsviež arbaletu un metas virsū tuvākajam sargam. Viņa izpilda nevainojamu salto uz priekšu brīdī, kad sargs šauj un netrāpa. Meitene piezemējas tam tieši priekšā un triec abu plaukstu pamatnes viņam krūtīs. Sargam izkrīt pistole, un viņš sakņūp zemē, kampdams pēc gaisa.

„Šurp!” Hago kliedz, skriedams uz vaļējām durvīm zem platformas. Sāra paķer vēl vienu arbaletu no pēdējās karavīru rindas un seko viņam uz izeju. Viņi izskrien dienasgaismā un mirkšķina acis. Tuvumā nav neviena sarga. Vismaz vēl nav.

„Tur!” Sāra saka, rādīdama uz autostāvvietu. Viņi pieveic 40 jardus nepilnās 4,5 sekundēs un slīdot nobremzē pie zila Chery> Fuhvin hečbcka. Logi ir vaļā. Hago iesviež zobenu aizmugures sēdeklī un ierāpjas vadītāja vietā. Viņš noliecas zem stūres un norauj aizdedzes paneli, un dažu sekunžu laikā mašīna sāk darboties.

„Tu to nedari pirmoreiz,” Sāra ir patīkami pārsteigta.

„Tāpat kā tu, vai ne?” Hago pasmīn.

„Tik ātri ne.”

Hago nosmīkņā, prātodams, varbūt meitene grib viņu uzmundrināt. Jebkurā gadījumā mašīna darbojas. Viņš ieslēdz atpakaļgaitu tieši brīdī,

kad stāvlaukuma malā parādās pusducis sargu. „Piesprādzējies.”

Trīs sargi bīstami pietuvojas mašīnai, kad Hago spēji piedod gāzi un izpilda nevainojamu J veida pagriezienu laukā no stāvvietas. Divi sargi atsprāgst malā, bet trešo aizķer mazās mašīnītes sāns. I lago pārslēdz otro ātrumu un spiež pedāli grīdā. Viņi izšaujas cauri kontrolpunktam. Sargi ir sapulcējušies viņiem priekšā, vicina pistoles, bet mašīna traucas lejā pa kalnu uz galvenā ceļa pusi. Sargiem aiz muguras lēnām slīd ciet lieli metāla vārti.

Izsprukt varēs tikai par mata tiesu.

Divi vīrieši piepalīdz vārtiem ātrāk aizvērties, tiek raidīti šāvieni. Hago un Sāra slēpjas aiz mašīnas paneļa. Vējstiklu kapā lodes, tas pārvēršas baltā zirnekļa tīklu mudžeklī. Sāra ieslīgst dziļāk sēdeklī un, pacēlusi kājas, sper vienreiz, otrreiz -, līdz stikls ir ārā. Hago atkal redz ceļu.

Vārti ir aizvērušies pāri pusei. Viņi nepaspēs.

„Mēs varam izlauzties cauri!” Hago kliedz.

„Šajā lūznī ne,” Sāra atcērt, iekrampējusies drošības jostā. „Vai tu Peru triecientcstu manekenus esi redzējis?”

Hago pārslēdz kaucošo dzinēju ceturtajā ātrumā, mēģina izspiest no mašīnas pēdējo jaudas pilienu.

Auto strauji tuvojas sargiem, un tie pašķīst. Abi vīrieši, kas darbojās ap vārtiem, pagriežas un aizbēg. Vārti ir aizvērušies par trim ceturtdaļām, bet ar to pietiks, lai viņus apturētu.

Sāra piemiegtām acīm skatās uz sarga mājiņu. Viņai šķiet, ka redz vārtu vadības paneli. Tam priekšā stāv divi apstulbuši sargi, nemaz nerunājot par logu. Viņi brauc ļoti ātri, līdz triecienam atlikušas dažas sekundes. Neiespējams Šāviens.

Paļaujies uz mācīto, Sāra. Nedomā pārāk gari. Tā teiktu Teits. Nedomā pārāk gari.

Sāra ar kāju uzrauj arbaletu augšā no grīdas un, pat nepielikusi to pie pleca, izšauj.

Bulta izlido starp abiem sargiem, izsit stiklu un aizķer atslēgu, kas darbina vārtu mehānismu. Tā pagriežas pretējā virzienā, un vārti lēnām

sāk vērties va[ā tieši brīdī, kad tos sasniegusi viņu mašīna. No durvīm uzšaujas dzirksteles, sānu spogulis griezdamies aizlido pa gaisu, bet viņi ir tikuši cauri.

Sargi strauji pazūd tālumā, un Sāra iespiedzas aiz prieka, Hago smejas.

41.252363,-95.997988l,x