Beigu spēle. Aicinājums

SARA ELOPEJA, HAGO TLALOKS

Sjiaņas Sjiatļjanas starptautiskā lidosta, 2. terminālis, Ķīna

Hago un Sārai veicas. Pēc stundas ir reiss uz Deli, kur viņi varēs drīz pārsēsties reisā uz Abū Dabī. No turienes pēc divām stundām izlidos taisnā ceļā uz Ziemeļirāku. Kopējais lidojuma laiks 19 stundas, kas ir apbrīnojami maz šai pasaules daļai.

Viņi nopērk biļetes, izmantojot viltotas pases viņa Kanādas, viņš Portugāles un viltotas kredītkarties ar tiem pašiem vārdiem. Izejot drošības pārbaudi, viņi mazliet nervozē, baidīdamies, ka policija būs informējusi visas drošības iestādes un jau tiek meklēti divi ārzemnieki, kas sarīkoja teroraktu Terakotas armijas kompleksā. Ejot cauri detektoriem, viņi uztraucas, ka neredzamais čips varētu iedarbināt trauksmi, taču abi bez starpgadījumiem nokļūst otrā pusē.

Pēc drošības un pasu kontroles viņiem paliek piecpadsmit minūtes līdz izlidošanai. Nav laika aiziet uz tualeti, nopirkt pudeli ūdens, sameklēt kaut ko lasāmu. Tāpēc Sāra pat nepaskatīdamās paiet garām avīžu kioskam un neredz, ka turpat aiz žurnālu stenda stāv Kristofers.

„Nāc, zaķīt, mums jāpasteidzas!” Hago uzsvērti uzspēlē viņu savstarpējās attiecības.

„Eju!” Sāra nepacietīgi atsaucas, pieņemdama spēles noteikumus.

„Tu zini, ka man riebjas, kad tu sauc mani par zaķīti, bumbulīt.” Kristofers dzird pāri, kurš, laužoties cauri pūlim, sarunājas angliski; viņš prāto, kas viņi ir, kurp dodas, vai viņi ir laimīgi, vai iemīlējušies tāpat kā viņš.

Viņš pat nepazīst viņas balsi.

Tas, kurš zaudē Dievam kā vīrs vīram. Uzvarēs spēles pavērsienā. Es asmeni izvelku, kur divi zibeņi krustojas, Bet iznākums nemainās: Tas, kurš zaudē Dievam, kad zobeni zaudē. Uzvarēs spēles beigās.[13]