Beigu spēle. Aicinājums

ANS LIU

Liu nams, nereģistrēts pazemes bunkurs, Tunjuačžeņa, Gaolinas apgabals, Sjiaņa, Ķīna

Aņs apveļas uz vēdera, un viņa roka slīd pār gultu. Pār to pusi, kur ir viņa.

Viņš atver acis.

Pār to gultas pusi. kur bija viņa.

Mirkšķis.

Viņš strauji pieceļas sēdus. Viņš saož spilvenā viņas smaržu, bet gulta ir auksta. Vannasistabā viņas nav.

Mirkšķis.

Cik pulkstenis? 1:45. 1:45 pēcpusdienā! Kopš agras bērnības Aņs nekad nav gulējis ilgāk par četrām stundām. Bet vakarnakt, šorīt, šopēcptisdien viņš nogulēja vairāk nekā piecpadsmit stundas.

Mirkšķis.

Vai viņa to sazāļoja?

Mirkšķismirkšķis.

Viņš izlec no gultas un skrien cauri mājai. Virtuvē nav. Darbistabā nav. Viesu guļamistabā nav. Noliktavā nav. Dzīvojamajā istabā nav. Nav nav nav nav.

Mirkšķis.

Viņš skrien uz pagrabu, uz epileptisko telpu, kur ir datori un televizori, un klaviatūras, un serveri, un tīmekļa robotprogrammas, un programmas, un agregatori, un skriptu pārvaldnieki, un kastes, un zibatmiņas.

Viņas mirkšķis viņas mirkšķis viņas mirkšķis nav arī šeit.

DREBULIS.

Viņš ir satriekts. Aņs atkrīt krēslā un skatās uz kailajiem ceļiem, kas sāk trīcēt. Ar acs kaktiņu viņš pamana uz klaviatūras salocītu papīra

lapu. Uz tās atstutēta vienkāršā lietišķa aploksne, kurā izspiedušies mazītiņi pauguriņi.

Mirkšķis. DREBULIS. Mirkšķis.

Viņš pasniedzas pēc aploksnes, atver. Ieskatās iekšā.

Tīra, bieza, kārtīga viņas matu šķipsna. Viņš to izņem no aploksnes, pacc| pie deguna un ieelpo smaržu.

Viņam jau tagad viņas trūkst. Lai gan viņš ir pateicīgs par šādu žestu, tas gandrīz padara visu vēl ļaunāku. Saost viņu, bet nespēt pasniegties un pieskarties.

Aploksnē ir vēl kaut kas. Viņš ieskatās locījuma vietā un redz mazītiņus viņas roku nagu pusmēnešus. Vesels kājas nags, attīrīts no ādas un kutikulas. Sakaltušu asiņu traipiņš.

Viņš piespiež matus pie vaiga. Tic ir tik mīksti, tik mīksti. Viņš aizver aploksni un paņem papīru, atloka, pēta graciozās ķīniešu rakstu zīmes.

Mīļais Aņ,

Piedod. Es ceru. ka varēsi man piedot. Es nespēju līdz galam aptvert, ko tev nozīmēju. Es negribu, lai starp mums būtu kaut kas negodīgs.

Tev šajā dzīvē pārāk daudz melojuši. Es to nedarīšu. Vairs ne.

Tātad patiesība: es pārgulēju ar tevi, lai tiktu prom. Es zināju, ka kļūšu par tavu gūstekni. Es nevarēju to pieļaut. Es esmu ieguvusi spēles pavedienu un negrasos to pazaudēt.

Taču man nebija nolūka rakstīt šādus vārdus. Es domāju, ka vienkārši aiziešu un tevi vairs nekad neredzēšu. Bet te nu ir šie vārdi.

Aņs noslauka īstu asaru no tetovētās un turpina lasīt.

Vakar, kad es atguvu samaņu, tu man biji tikai pretinieks. Es nespēju izskaidrot, kas notika pēc tam. Taču kaut kas notika. Mana iedarbība uz tevi ir acīmredzama. Nav grūti saprast, ja ne gluži kāpēc, tad vismaz kas tas ir. Tava iedarbība uz mani ir daudz nemanāmāka. Tu man nebiji pirmais, Aņ, tāpēc tas nav iemesls. Tas ir kaut kas cits.

Kaut kas dārgs un rets.

Gluži kā tu.

Es zināju par Beigu spēli, kopš izslīdēju no dzemdes. Tā ir mana būtība. Es mīlu savus vecākus, brālēnus un māsīcas, tantes un tēvočus, visus, kas mani ir mācījuši un vadījuši, bet mēs arī bijām laimīgi. Mani nekad nesita un nespīdzināja. Jā, es mācībās cietu sāpes, kā jau visi, taču neko tādu, kas bija jāpārcieš tev.

Man patīk dzīve, un es grasos dzīvot. Tu Spēlē uz nāvi. Es Spēlēju uz dzīvi. Arī citi Spēlētāji Spēlē uz dzīvi. Arī citi Spēlētāji Spēlē uz nāvi. Bet ne tā kā tu. Es domāju, ka tu starp visiem 12 esi unikāls. Pat ja iemesli ir groteski, ļauni un perversi, tu esi unikāls. Neaizmirsti to.

Tu esi ciets, jo tevi veidojusi cieta izturēšanās. Taču ar mani tu biji maigs. Arī tas ir tevī. Laipnība. Empātija. Dāsnums. Tas viss ir tevī.

Tu gulēji tik rāmi un apmierināti, kad es gāju prom. Es vēlējos, kaut vīrietis, kurš guļ gultā, būtu tas pats, kurš Spēlē Beigu spēli.

Turpini Spēlēt, kā uzskati par pareizu. Es tevi nenosodīšu. Ienīsti mani, ja citādi nevari, bet zini, ka es tevi nemūžam neienīdīšu. Un, ja tas kādreiz būs nepieciešams, es par tevi cīnīšos. Es tev apsolu. Es ļoti atvainojos, no visas sirds atvainojos. Paturi to mazumiņu, ko esmu tev no sevis atstājusi šajā aploksnē. Ja es varētu atstāt vairāk, es būtu to darījusi. Daudz vairāk.

— Cijoko

Aņs lasa vēstuli vēl un vēl, un vēl. Raustīšanās tikmēr netraucē. Šie talismani viņu sargās. Pieskatīs viņu. Pavadīs līdz galam, lai kāds tas būtu. Viņš zina, ka pastāvīgi glabās tos pie sevis. Un viņš nekavējoties pieņem divus lēmumus. Pirmais: ja viņa nenosoda viņu, tad viņš nenosodīs viņu. Otrais: ja viņa grib Spēlēt uz dzīvību, tad viņš darīs visu, kas viņa spēkos, lai palīdzētu.

Viņš ieslēdz datora monitoru, atver termināli un sāk rakstīt. Melnie saraksti nosūtīti visām attiecīgajām aģentūrām gandrīz katrā pasaules valstī. Tie tikai gaida paroli, lai acumirklī atvērtos. Viņš uzraksta, nospiež ievades taustiņu, atliecas atpakaļ un skatās, kas

notiek.

Parole ir pavisam vienkārša:

CHIYOK.OTAK.EDA.

Tā, mīļotā, ir mana mīlestības vēstule tev.

liet pārējos, īpaši tos, kuri pašlaik ir gaisā, gaida milzīgs pārsteigums.

DŽ* dĪpaks sings

Qarar Airways reiss Nr. 832, vieta 12E No: Sjiaņa Uz: Dubaija

Dž. Dīpaks Sings jūt, ka sāk vibrēt dienesta viedtālrunis. Viņš iebāž roku žaketē un izņem telefonu, ievada kodu un izlasa steidzamo paziņojumu.

ĀRKĀRTAS PAZIŅOJUMS»>01:34:35,9 PĒC GR1N1ČAS LA 1 KA» >TRAUKSMF. TRAUKSME TRAUKSME>»RĪKOTIES NEKA VĒJOTIES> > > ĪPAŠA JA M A ĢENTA M DŽDSINGA M ĢUATAR A1RWAYS REISĀ NR 832 CZX>DXB»>SEVIŠĶI SLEPENI>»ATKĀRTOJU>»SEVIŠĶI SLEPENI>»PUNKTS

Sings ievēro protokolu. Izslēdz telefonu, pieceļas no savas vietas pie starpsienas salona vidū un iet uz tualeti. Viņam brīdi jāpagaida, līdz atveras durvis un no tualetes iznāk meitene. Viņš ieet kabīnē, aizver un aizslēdz durvis.

Aizņemts.

Viņš atkal pārvelk ar pirkstu telefonam, atver lietotni, ievada drošības kodu. Parādās glītas, tumšādainas, zaļacainas, austrumnieciskas meitenes fotogrāfija.

KALA MOZAMISAUKTA KALA MEZRA SAUKTA KĀRLA GEŠA SAUKTA REREKA DŽAINA VARHAZA SAUKTA PŪCE>» VECUMS APM 16-18 G»> 173-176 CM»>48-52 KG»> MATI MELNI ACIS ZAĻAS ĀDA BRŪNA»>PILSONĪBA NA VZINĀMA>>>IEKĀPUSI REISĀ NR 832 AR OMĀNAS PAS1> > >ATRAST UN AIZTURĒT> >> UZSKA TĪT PA R BRUŅOTU

UN ĀRKĀRTĪGI BĪSTAMU»> IZMANTOT JEBKURUS LĪ DZEKĻ US> > >A TKĀR TOJU> > > 1ZMA NTO T JEBKUR US LĪDZEKĻUS»>BIĻETĒ NORĀDĪTĀ VIETA 38F>»AAE LIDOSTAS VADĪBA BRĪDINĀ TA>» GATAVA AIZTURĒT PĒC IER»> PUNKTS

Sings nespēj tam ticēt.

Tieši tam viņš ir gatavots: šim, tagad.

Lielākā daļa aģentu visu savu darba mūžu tā arī nesaņem šādu ziņu. Smagākais pārkāpums, ar ko parasti jātiek galā gaisa satiksmes drošības aģentam, ir piedzēries pasažieris vai nikns ģimenes strīds, vai, sliktākajā gadījumā, trakais; kas izsaka nepamatotus draudus.

Taču šis ir pavisam cits gadījums.

Sings pārbauda ieroci standarta Glock 19. Tajā ir gumijas lodes. Makstī ir arī viena aptvere ar kaujas patronām. Viņš pārbauda elektrošoka ierīci. Uzlādēta. Viņš pārbauda roku dzelžus, kas noslēpti pa rokai.

Viņš ieskatās spogulī. Piepūš vaigus. Labi, viņš domā, ejam. Viņš atver durvis un atrod tuvāko lidojuma pavadoni. Viņi zina, kas viņš ir un kāpēc ir lidmašīnā. Sings izstāsta, ka grasās aizturēt kādu personu un tas jāpaziņo kapteinim. Lidojuma pavadone ir pieredzējusi. Tāpēc, lai nemodinātu aizdomas ne mērķī, kas varētu iet garām, ne citos pasažieros, stjuarte sāk gatavot Singam tasi kafijas un iedod paciņu cepumu. Viņš atver cepumus, ēd. Kad kafija ir gatava, viņa to pasniedz aģentam. Viņš dzer melnu kafiju.

Vīrietis atspiežas pret leti un izturas nepiespiesti. Stjuarte piezvana kapteinim un brīdina viņu. Viņa apzvana arī pārējos lidojuma pavadoņu darba iecirkņus. Sings saka: „Aizmugurējā kambīze,” un viņa brīdina tās personālu.

Stjuarte noliek klausuli. Aģents pabeidz dzert kafiju un iedod viņai krūzīti. Viņš pagriežas un pa eju soļo uz lidmašīnas pakaļgalu. Uzlicis vienu roku uz elektrošoka ierīces, otru uz roku dzelžiem. Pistole ir viegli aizsniedzama.