X paaudze

NOPIRKTI PIEDZĪVOJUMI NESKAITĀS

"Paskaties turp," saka Dags pēc paris stundām, apstādinādams mašīnu ielas malā un norādīdams uz vietējo Neredzīgo institūtu. "Vai nesaskati neko dīvainu?"

Sākumā es neko neiederīgu neievēroju, bet tad man ataust, ka Deseit Moderne stila ēka ir izrotāta ar milzīgiem kaktusu stumbriem, kurus klāj tādi dzeloņi kā piraņu zobi — glīti, bet nāvējoši asi kā bārdas naži; man prātā ienāk vīzijas par Var Side komiksu apaļīgajiem, mazajiem bērneļiem, kas, kaut kam tādam uzduroties, pārsprāgtu kā brokastu desiņas.

Ārā ir karsts. Mēs atgriežamies no Palmdezertas, uz kurieni bijām aizbraukuši noīrēt grīdas pulējamo mašīnu, un atceļā (lēnām) kratījāmies garām Betijas Fordas klīnikai un pēc tam — Eizenhauera ēkai, kur nomira misters Liberass.

''Pagaidi mirklīti, gribu sadabūt dažus no šiem ērkšķiem savai amuletu kolekcijai." Dags izvelk no atvērtā sīkumu nodalījuma (ciet to notur gumijas strēmelīte) plakanknaibles un aizspiežamu Zip-Loc plastmasas maisiņu. Tad viņš kā zaķis aizļinkā pār Remonroudas satiksmes elli.

Pēc divām stundām saule ir augstu, un grīdas pulējamā mašīna pagurusi stāv uz Klēras mājas grīdas flīzēm. Dags, Tobiass un es — mēs laiskojamies saulē demilitarizētajā zona pie nieres formas baseina, kurš atrodas vidu starp mūsu mājām. Klēra un viņas draudzene Elvisa stiprina sievišķīgās saites manā virtuvē, kur viņas dzer mazas kapučino tasītes un raksta ar krītiņiem uz manas melnās sienas.

Mēs, trīs čaļi pie peldbaseina, esam noslēguši pamieru, un Tobiasam par godu jāsaka, viņš ir mūs diezgan uzjautrinājis, stāstīdams par savu neseno ceļojumu uz Eiropu — Austrumu bloka tualetes papīrs: "Sakrokojies un spīdīgs, kā K-Mart lielveikala skrejlapa laikrakstā L. A. Times," un par "svētceļojumu" — Džima Morisona kapa apmeklējumu Per-lašēza kapsētā Parīzē: "Atrast bija super vienkārši. Cilvēki bija sarakstījuši ar nitrokrāsu "Šeit pie Džimija" uz visu šo mirušo franču dzejnieku kapiem. Tas bija vareni."