trīsdesmit piektā nodala


Rena dzirdēja, kā sprakšķ ugunskurs, un redzēja, kā visapkārt sēžas pelnu plēksnes. Viņa piespieda vaigu

pie nepiekāpīgā koka. "Nē, Torak, viņš tevi nogalinās!" meitene vēlējās kliegt.

Tiazi viegli un nesteigdamies nometa apmetni. Zem tā viņš valkāja daudzu mednieku ādas: tur bija gan lapsas, gan lūši, gan āmrijas, gan lāči, kuru spēks bija kļuvis par viņa spēku, un pie jostas burvim karājās milzīgs nazis, kura asmens lāsmoja sarkans no daudzām slepkavībām. Viņš bija neievainojams: tas vairs nebija radījums, kas sastāvēja no lapām un mizas, tas vairs nebija mežainis, bet gan Meža valdnieks.

To raks stāvēja un nikni vēroja burvi.

Kur viņa ir!? viņš iekliedzās.

- Kur viņa ir? Toraks elsoja.

Zēns bija nomocījies. Viņam drebēja ceļgali. Viņš centās noturēties kājās.

Ozolu burvis skatījās uz Toraku cauri dūmiem; viņš bija milzīgs, rāms un savaldīgs. Toraks no Rēnas nemanīja ne vēsts. Tikai priedes stumbra kāpnes, kas bija atslietas pret nedzīvo ozolu, un šausmīgo upuri pie mieta.

- To jau tu vēlējies, vai ne? Toraks prasīja. Tu gribēji mani. Nu, te nu es esmu! Laid viņu vaļā!

- Un ko vēlies tu, garagājēj? Tiazi jautāja. Atrieb­ties par savu nogalināto radagabalu? Redz, kur es esmu. Tev tikai jānāk un jāstājas pretim, un tavs zvērests būs izpildīts.

Atņirdzis dzeltenos zobus, viņš izpleta rokas un parā­dīja bijību iedvesošus plecus un krūtis.

Toraks vilcinājās.

- Ja vien tu uzdrīkstēsies man ieskrāpēt plaukstā, garagājēj, Kraukļu meiča mirs. Bet, ja pakļausies man, viņa varēs staigāt brīva.

Ugunskurs čukstēja. Akmeņozoli, Dižozols un Lielā īve visi gaidīja, ko darīs Toraks.

Nenovērsdams skatienu no Tiazi, viņš noņēma no pleca bultu maku un loku, atvēzējās un aizmeta to pāri ērkš­ķiem. Nākamajam bija kārta cirvim. Pēc tam viņš pasvār­stīja saujā zilo slānekļa nazi, kas bija piederējis tēvam, un aizlingoja arī to.

Neaizsargāts viņš caur mirguļojošo karstumu skatījās uz dvēseļēdāju.

- Es atsakos no atriebības, Toraks teica. Es laužu zvērestu. Saņem mani! Atstāj dzīvu viņu.

Загрузка...