Zīme

76 Hjūstona, Teksasas štats

Mets uzmanīgi vērās augšup un beidzot ieraudzīja melno apa­rātiņu. Tas bija tik tikko saskatāms, tikpat kā saplūda ar naksnī­go debesu fonu. Viņš gluži kā pielīmēts vērās uz iekārtu un no­vērtēja tās pozīciju attiecībā pret luksusa vietu nodalījumiem. Un tad izlēma par labu tam, kurš atradās austrumu pusē.

- Sūti to lejā tiktāl, lai tas atrodas pie zīmes apakšējās malas un tad pietēji pulksteņa rādītāja virzienam laižas apkārt stadio­nam, - Mets izrīkoja Raidelu. - Tiklīdz sākas traucējumi, ziņo man!

- Sapratu, - atsaucās Raidels.

Elpu aizturējuši, Raidels un Doltons sarkanajā stāvlaukumā vērās klēpjdatora ekrānā. Draganfli/er ienira stadionā un aplidoja apkārt zīmei. Tuvumā varēja redzēt neskaitāmas cilvēku grupas, kas spiedās tuvāk pārnēsājamiem televizoriem un saviļņoti rau­dzījās uz neparasto zīmi.

- Uz priekšu, - Doltons norūca un nervozi pieskārās savam kaklam.

Mets centās neatraudamies sekot nelielajam lidaparātam, kas uzsāka plašu loku apkārt stadionam. Mobilais tālrunis bija tik cieši piespiests ausij, ka viņš juta savu pulsu. Arī Greisija nezau­dēja modrību un uzmanīja ieeju viņiem aiz muguras, joprojām baidīdamās no Ogilvijā.

Pūlis kā apburts skatījās debesīs, kur karājās milzīgā, mirdzo­šā lode. Mets laiku pa laikam pieķēra sevi raugāmies uz to. Bija ārkārtīgi grūti atrauties, bet viņš nekavējoties novērsās, atkal uz­meklēja bezpilota helikopteru un centās neizlaist to no acīm.

Lidaparāts gandrīz bija sasniedzis austrumu nodalījuma luk­susa vietu dienvidu puses galu, kad klausulē atskanēja Raidela balss.

- Kaut kas notiek! Nolādēts, mēs to zaudējam, - viņš kliedza.

Mets izstiepa kaklu, it kā vēl pāris collas varētu līdzēt. Bezpi­lota helikopters sāka svārstīties, ta'd mežonīgi sasvērās, it ka pēk­šņi būtu zaudējis vadību vai saņēmis triecienu no neredzamas mušu pletnes, un kā raķete šāvās lejup.

Vērodams straujo kritienu, Mets juta, kā pamirst sirds, taču acim skrēja pāri luksusa vietām, virs kurām aparāts pēdējo reizi bija lidojis normāli. Tās bija malējās sēdvietas, stadiona dienvid­austrumu stūri.

- Ejam! - Mets uzsauca Greisijai, paķēra viņu aiz rokas un skrēja atpakaļ uz centrālo eju, uz eskalatoru pusi.

- Nolādēts! - Doltons iesaucās, kad bija zaudējis kontroli pār savu Draganflyer. Sirds pukstēja kā neprātīga, seja pauda paniku, pirksti izmisīgi stumdīja kursorsviru.

Attēls klēpjdatora ekrānā izplēnēja, un vietā parādījās pelēks fons. Griezīga šņākoņa liecināja, ka notiek kaut kas nelāgs.

- Tas kādu nogalinās, - viņš sodījās.

Pēkšņi attēls ekrānā atkal atdzīvojās. Tas bija satraucošs, bie­dējošs uzņēmums, ko fiksēja kamera, strauji tuvodamās pūlim.

- Pacel augšā! - Raidels uzsauca.

- Mēģinu, - Doltons attrauca. Cilvēki ekrānā bija arvien labāk saskatāmi un ieplestām acīm vēroja savādo lidaparātu, kas tuvo­jās pārsteidzošā ātrumā. Viņu sejās parādījās trauksme. Tad Dra- ganflyer it kā atguvās un atkal cēlās augšup, slaidā lokā nošalk­dams skatītājiem virs galvām. Jau pēc brīža tas atradās pie paša jumta.

Doltons atvieglots dziļi nopūtās un veltīja Raidelam prieka pil­nu skatienu.

- Kurš izteica šo spožo ideju? - viņš drebošā balsī pajautāja.

Raidels uzsita operatoram pa plecu.

- Lieliski pastrādāts, puis! Lieliski. Tagad dabū to ārā, lai va­ram pārbaudīt to ēku.

Apkārt pašķīda satrauktu saucienu viļņi. Raidels un Doltons pameta savas pozīcijas Navigator SUV aizmugurē un pievērsās stadiona jumtam.

Zīme lēnām cēlās naksnīgajās debesīs, un drīz vien virs jumta paradljās mirdzoša gaismas strēmelīte.

Mets nolēca no eskalatora otrajā līmeni un aizskrēja pāri foajē līdz izejai uz luksusa vietām. Greisija turējās viņam pa pēdām. Cilvēki bija nozuduši, tuvumā nevienu nemanīja. Visi vēroja brī­numu virs arēnas. Ari kārtības sargi droši vien kādā no īpaša­jiem nodalijumiem aizgrābti raudzījās debesīs.

Viņi nāca no ziemeļu puses un devās uz luksusa vietām pašā nodalījuma dienvidu galā. Kamēr Mets steidzās lejup pa izliekto galveno zonu, notika divas lietas. Pirmkārt, viņš nosprieda, ka arē­nā kaut kas ir mainījies, jo cauri luksusa nodalījumu durvīm at- plūda saviļņoti "o-o-o!" un "ā-ā-ā". Un, otrkārt, viņš ieraudzīja kādu vīru, kurš nāca pretī, prom no luksusa vietu nodalījuma. Tanī brīdī Greisija iesaucās:

-Met!

Šim vīram bija iesirmi mati, brilles bez ietvara un gaišs uzvalks - īsts švīts. Arī Ogilvijs pārsteigts pazina pretimnācēju un sarāvās, taču nekam vairāk laika neatlika, jo Mets nekavējās uztriekties vi­ņam virsū, saķēra viņu aiz rokām, sagrieza un spēcīgi iegrūda sienā. Ogilvijs sāpēs ievaidējās, bet Mets jau nākamajā brīdī deva sitienu pa muguru. Mets sajuta griezīgas sāpes ievainotajā sānā, taču nelikās par tām ne zinis un iebelza Ogilvijam nieru apvidū. Upuris saliecās, taču Mets netērēja tik dārgās sekundes un sagrā­ba Ogilviju aiz labās rokas, pacēla to augšup un gandrīz salau­za, bet tad pagrūda viņu uz priekšu un palaida pusskrējienā. Zau­dējis līdzsvaru, Ogilvijs sagrīļojās.

- Kur viņi ir? - Mets izgrūda.

Neganti šūpodams galvu, Ogilvijs raudzījās caur pieri gluži kā bokseris un pūlējās sakopot spēkus.

- Kur? - Mets atkārtoja, jau skriedams uz priekšu. Viņš zināja, ka vajadzīgais ir viens no pēdējiem nodalījumiem, tādēļ Ogilvija atbilde viņam nemaz nebija tik svarīga. Mets sprieda, ka īstais no­dalījums nelīdzināsies pārējiem. Visiem durvis bija atvērtas, un varēja redzēt, kā cilvēki spiežas tuvāk barjerai gluži kā pie bāra letes. Medoksa viri noteikti nebūs tik laipni un turēs durvis ciet. Varbūt kāds stāvēs sardzē. Pēc dažām sekundēm viņi jau bija ap­skrējuši apkārt galvenajai zonai. Protams, pēdējam nodalījumam durvis bija ciet. Mets pievilka Ogilviju pie durvīm un stingri pie­klauvēja, vienlaikus saliekdams gūstekņa roku tik nedabiskā leņķī, ka gandrīz izlauza lāpstiņu.

- Rāmi un pieklājīgi palūdz, lai viņi atver, - Mets iešņāca Ogil- vijam ausī.

- Jā? - no iekšpuses atskanēja kluss jautajums.

Ar grūtībām norijis siekalas, Ogilvijs izgrūda, cenzdamies iz­klausīties mierīgs:

- Tas esmu es, Ogilvijs.

Puisis aiz durvīm vilcinājās un atvēra tās tikai pēc brīža. Tik­līdz noklikšķēja atslēga, Mets pacēla Ogilviju, vienlaikus sarau­dams viņam plecu cīpslas, un iegrūda vērtnē gluži kā vertikālu hid­raulisko trieci. Durvis nodrebēja, sāpīgi iebelzdamas puisim pa seju. Visas luksusa vietu nodalījuma durvis bija masīvas un skaņas ne­caurlaidīgas. Būkšķis drīzāk atgādināja sitienu ar beisbola nūju. Gāzdamies puisis izlaida ieroci no rokas, un tas smagi nokrita uz grīdas. Mets iebrāzās nodalījumā, turēdams Ogilviju sev priekšā kā vairogu. Viņš pamanīja vēl divus puišus, kas jau gaidīja iebru­cēju un turēja gatavībā pistoles ar skaņas slāpētājiem. Mets pat ne- piebremzēja un skrēja uz priekšu, pieveikdams telpu piecos platos soļos. Ogilvijs noraustījās un saļima, kad viņam krūtīs ietriecās vai­rākas lodes. Nākamās kārtas puiši izšaut nepaguva, jo Mets pa­steidzās pirmais. Uzgrūdis Ogilviju virsū pirmajam, viņš pielēca klāt otrajam šāvējam, satvēra viņu aiz rokas un stūma ieroci prom, kamēr varēja ar elkoni iesist viņam pa žokli. Tas nokrakšķēja. Mets pagriezās, joprojām turēdams ievainotā puiša roku abās plaukstās un nomērķēdams uz pirmo šāvēju, kurš vēl nebija atbrīvojies no asiņainā Ogilvijā līķa. Abi ar slāpētājiem aprīkotie ieroči unisonā pagriezās viens pret otru, dkai tas, kuru kontrolēja Mets, izšāva par sekundi ātrāk, jo viņš paguva pirmais nospiest mēlīti. Lode ķēra pretiniekam kaklā. Puisis noraustījās, un viņam starp lāpstiņām parādījās asiņu geizers, taču viņš paguva izšaut. Aizšalkusi ga­rām Metam, lode ietriecās sienā viņam aiz muguras.

Mets juta, ka otrs pretinieks sācis locīties. Viņš atkal sita ar el­koni, šoreiz trāpot pa rīkli. Noraustījies konvulsijās un izgrūdis kādu burbuļojošu skaņu, puisis palika rāms. Tanī brīdī Greisija atkal brīdinoši iesaucās. Mets pagriezās pret ieeju nodalījumā un ieraudzīja puisi, kas bija sargājis durvis. Puse sejas viņam bija violeti sarkana. Droši vien sitiens bija sāpīgs. Puisis bija nokritis ceļos, taču jau slējās kājās, skatījās uz Metu un taustījās pēc iero­ča. Tad Greisija iekliegdamās lēca viņam virsū, mēģinādama no­gāzt zemē. Puisis reaģēja nekavējoties - pacēla roku un pagrūda Greisiju sānis. Viņa atsitās pret sienu puisim aiz muguras. Taču Mets tādējādi bija ieguvis tik dārgās sekundes, lai atkal paceltu sagūstītā šāvēja roku un raidītu vairākas lodes zilumainajā sejā.

Acumirkli atguvis elpu un ļāvis sirdij kaut nedaudz nomieri­nāties, Mets izrāva pistoli šāvējam no pirkstiem, paspēra viņu ma­lā un pietrausās kājās. Ari Greisija, mazliet nobijusies, jau bija augšā un steidzās klāt Metam.

Nopētījis apkārtni, Mets atskārta kādu drūmu patiesību. Raidī­tāja telpā nebija. Tāpat kā vadības pults. Un Denija. Viņš vēlreiz pārdomāja Ogilvija slaistīšanos apkārt pa stadionu un šāvēja po­zīcijas, kad viņš lauzās iekšā. Tās bija lamatas. Nelieši viņu jau gaidīja, un Ogilvijs bija izmantots kā ēsma. Raidītājs droši vien at­radās kaut kur blakus, jo signāls bija nācis no šis puses, taču tam vairs nebija nozīmes. Mets bija pārliecināts, ka viņi nebūs riskējuši un tādēļ Denija stadionā nav. Tātad viņam jābūt ārā. Ja vien raidī­tājs netiek kontrolēts no kāda cita štata vai varbūt pat citas valsts.

Mets saguma un sarauca pieri. Greisija spēra soli tuvāk un pa­raudzījās ārā pa nodalījuma stikloto sienu. Arī Mets pievienojās viņai. Zīme jau bija pacēlusies virs stadiona jumta. Tēvs Hiero­nims joprojām stāvēja uz skatuves un, izstiepis rokas, skaitīja lūg­šanu. Arī skatītāji visi kā viens stāvēja kājās.

Uzmanību piesaistīja tikko atskanējuši treļļi - tas bija Doltona mobilais tālrunis. Zvanīja Raidels.

Kad Mets atbildēja, Raidels aizelsies izgrūda:

- Domāju, ka esam viņus atraduši. Taisies prom no turienes! Viņi ir šeit.