"Slikti," Kinens Drakers domās secināja.
Viņam patika Raidels. Lielisks ieguvums jebkuros apstākļos. Bez viņa nekas nebūtu noticis. Vārds "sapņotājs" tika locīts par daudz, taču Raidela gadījumā tas šķita pats patiesākais.
Drakers domās atgriezās laikā, kad viss bija sācies.
Davosa, Šveice.
Smokingi, divsimt tūkstošu dolāru vērtas vakariņas. Aberdl- nangus šķirnes liellopu gaļa un sārtā šampanieša želeja. Pasaules bagāto un slaveno sanāksme, ietekmiga elite, kas apņēmusies atrisināt pasaules lielās krīzes. Nestabili egoisti un labu griboši filantropi sapulcējušies ne tikai tādēļ, lai mierinātu savu sirdsapziņu, ziedojot mazliet naudas un tādējādi atbalstot kādu tūkstoti nabaga dvēseļu, bet arī tādēļ, ka cer sākt pārmaiņas, kas glābtu miljoniem dzīvību.
Raidels un Drakers vēlāk bija apsēdušies blakus un apsprieduši pieaugošos globālās sasilšanas datu kalnus. Četrpadsmit tūkstoši jaunu automobiļu ik dienu parādās Ķīnas ielās. Plaukstoša rūpniecība turpat un Indijā, ik nedēļu uzbūvēta jauna elek- trorūpnīca, kur dedzina ogles. Attistītā pasaule vairāk nekā jebkad izmanto lēto enerģiju, kuras ražošanas pamatā atkal ir ogļu dedzināšana. Kongress, kas piešķir nodokļu atvieglojumus vienai naftas un gāzes kompānijai pēc otras. Enerģētikas uzņēmumu dezinformācijas kampaņas, lai atturētu cilvēkus no iedziļināšanās problēmā un palīdzētu izvairīties no smagu lēmumu pieņemšanas. Jauni pētījumi, kuri apstiprina secinājumu, ka stāvoklis, kas šķiet bēdīgs, patiesībā ir krietni vien bēdīgāks.
Viņi bija vienisprātis. Planēta traucas pretī punktam, no kura atgriešanās vairs nav iespējama. Mēs dzīvojam izšķirošā brīdī, izšķirošā mūsu turpmākai eksistencei uz šis planētas, taču nelie- kamies par to ne zinis.
Svarīgākais jautājums - ko iesākt.
Atcerodes to visu, Drakers nespēja atvairīt sajūtu, ka Raidels viņu pārbaudījis, izklaušinājis. Pārliecinājies, cik tālu viņš gatavs iet.
Pasmaidījis Drakers atsauca atmiņā bridi, kad Raidels beidzot bija visu atklājis.
Drakers toreiz norādīja uz lepnajām dzīrēm un sacīja:
- Tas viss kaut ko nozīmē, bet nekas nemainīsies. Valdība, lielais bizness… Neviens negrib izjaukt otra nodomus. Galvenais viņiem ir vēlētāji un pīrāga daļa. Izaugsme. Patiesībā cilvēki nealkst pēc pārmaiņām, īpaši tad, ja tas kaut ko maksā. ŠI gadsimta laikā naftas cenas četrkāršojušās, un nekas nav mainījies. Visiem vienalga. Naftinieku lobētāju izplatītais sauklis "Neuztraucies un esi laimīgs, jo tās visas ir muļķības" ir deši tas, ko dziļi sirdi grib dzirdēt ikviens. Tas šķiet kā debesu sūtīta vēsts.
- Varbūt debesis varētu sūtīt viņiem citu vēsti, - atbildēja Raidels ar sapņotāja izteiksmi acīs.
Tālāk sekoja viss pārējais.
Sākumā šķita, ka Raidels runā teorētiski. Taču šī teorija drīz kļuva iespējama. Un tātad realizējama praksē. Kad tas notika, viss mainījās.
Drakers bija gatavs to ekspluatēt jebkā. Raidela un viņa cilvēku radīto varēja izmantot kā ieroci, kas spēj bloķēt ikvienus draudus, turklāt citādā, potenciāli iespaidīgākā un efektīvākā veidā. Diemžēl Raidels pretojās šādai idejai. Viņaprāt, pasaulei draudēja tikai viens posts.
Tam Drakers nevarēja piekrist.
Bija arī citi draudi, daudz bīstamāki un steidzamāk novēršami. Tiem uzmanība bija jāvelta nekavējoties. Jo Drakers - lai arī atbildīgs pasaules pilsonis - pirmām kārtām bija patriots.
Musulmaņu pasaule kļuva arvien nekaunīgāka un mežonīgāka. To vajadzēja savaldīt. Drakers neuzskatīja, ka šo pasaules daļu jebkad izdosies mainīt, ka varēs šos cilvēkus atraut no viņu ticības. Taču Raidela tehnoloģiju varēja izmantot ari citādi. Piemēram, viņš rotaļājās ar ideju likt lietā jaunās iespējas, lai izraisītu visaptverošu karu starp sunnītiem un šiītiem. Bažas sagādāja arī Ķīna. Nevis militārajā, bet gan ekonomiskajā jomā. Un tas bija vēl ļaunāk. Reliģiska vēsts varētu mainīt situāciju arī šajā lielvalsti. Bez visa ta Drakeru satrauca vēl daudzas lietas. Tās, kas tuvāk mājām. Nelaime, kas bija laupījusi dzīvību viņa vienīgajam dēlam. Lai vai kā, globālā sasilšana noderēja par pirmo āķi. Tā bija nekaitīga. Lieta, kas pieņemama ikvienam un paceļas pāri visām rasēm un reliģijām. Tā palīdzētu pulcēt cilvēkus jau no pirmās dienas. Otrā vēsts - daudz svarīgākā - iela vītos pa sētas puses durvīm.
Stratēģiju vajadzēja rūpīgi pārdomāt. Viņa rīcībā bija starta izrāviens. Proti, septiņdesmit procenti amerikāņu tic eņģeļiem, debesīm, dzīvei pēc nāves - un brīnumiem. Deviņdesmit divi procenti amerikaņu tic personīgajam Dievam, kuram rūp ikviena indivīda drāmas un kuram var lūgt palīdzību. Pamats tātad jau bija. Drakers interesējās arī par cienījamu psihologu un antropologu darbiem, kuros pētīta reliģiskās pārliecības arhitektūra. Visam, ko viņš ieplānojis, vajadzēja iekļauties šo pētījumu rezultātu izvirzītajos parametros. Pirmkārt, krāpšanai jābūt minimāli kontrintuitivai. Pietiekami dīvainai, lai piesaistītu cilvēku uzmanību un dziļi iespiestos viņiem atmiņā, taču ne tik dīvainai, lai to noraidītu. Pētījumi apstiprināja, ka pārliecinoši ir tie reliģijas sludinātāji, kas ierindojami zināma līmeņa savādnieku kārtā. Šai manifestācijai jāizraisa emocionāla rezonanse, lai tai noticētu. Reliģijās tika izmantoti smalki rituāli, lai uzjundītu cilvēku jūtas, - augstas, tumšas katedrāles ar svecēm, himnas un dziesmas, vienlaicīga klanīšanās. Šādā kontekstā vides aizsardzības kustība ar šķietami reliģiskām iezīmēm bija ideāla platforma. Aci pret aci ar mūsu mirstīgumu stājāmies ne tikai mēs paši, bet arī visa planēta.
Arī laiks bija precīzi izvēlēts. Pasaule piedzīvoja visdažādākās briesmas. Vide. Ekonomiskā lejupslīde. Terorisms un nekontrolēti kodolieroči. Putnu gripa. Nanotehnoloģijas. Hadronu ko- laideri. Tā vien šķita, ka cilvēki zaudējuši varu pār visu un jebkas var novest pie iznīcības. Ka ik dienu tiek apdraudēta mūsu eksistence. Un tā bija laba augsne visdažādākajiem pareģojumiem par glābēju vai mesiju, kas visu noliktu savās vietās un nestu tūkstošgadu valstību. Un tas nebija tikai kristiešu fenomens. Ikvienā lielākā reliģijā pastāv sava versija par to, kā dižais skolotājs parādīsies un glābs pasauli no katastrofas. Taču Drakeram nozīmīga bija tikai viena.
Beigu beigās viņš atklāja vienu klupšanas akmeni - sajūtu, ka varbūt pienāks bridis, kad kaut kas noiet greizi. Nepārtraukti muļķot visus neizdosies. Kāds var kaut ko izpļāpāties. Var noplūst informācija par neparasto tehnoloģiju. Kaut kas var mainīties. Tādēļ viņš nolēma pieņemt kļūdu teoriju un izmantot to par savas stratēģijas sākumpunktu.
Izrādījās, ka tas ir iedvesmojošs meistarstiķis.
Viss bija savās vietās. Viņš nolīga īstos partnerus, kas palīdzēja visu nokārtot. Vajadzēja vien nogaidīt īsto bridi - kaut ko lielu, ar pietiekamu emocionālo rezonansi. Viņš zināja, ka agri vai vēlu tāds gadīsies. Pasaule dzīvoja naidā, mutuļoja dusmās. Notika arvien vairāk un vairāk dabas katastrofu. Un viena no tām nāca gluži kā Dieva dāvana. Labākā no visa bija mediju loma, ko tie noteikti izspēlēs. Tie ļausies krāpšanai bez vilcināšanās. Tā bija primitīva, milzīga un - izšķirošajā sākumposmā - runāja par planētas glābšanu, kas allaž bijusi tik tuva mediju sirdīm.
"Slikti," Drakers domās atkārtoja, salicis izstieptas plaukstas priekšā sakniebtajām lūpām. Viņam labāk patiktu, ja Raidels pie- dalītos. Iesaistītos visā. Viņš bija mēģinājis pārliecināt Raidelu, ka vēstnesis - pravietis - jāiepazīstina ar lietas būtību. Viņi ilgi par to sprieda, bet Raidels neklausījās. Drakeram nepatika arī Re- bekas nolaupīšana. Viņš Raidela meitu pazina gadiem, redzēja viņu izaugam par pievilcīgu, bnvdomīgu sievieti. Taču tas bija jādara. Raidels izrādījās pārāk dedzīgs. Viņa uzticēšanās un kais- mīgums nāca komplektā ar nelokāmību, kas nebija pārvarama. Viņš nekad nepieņemtu kompromisu. Turklāt viņu vairs nedrīkstēja iesaistīt pilnībā. Viņš bija cīņas beigu posma sastāvdaļa. Ziedojums, lai pasākums beigtos sekmīgi.
Iezvanījās Drakera tālrunis. Viņš paskatījās ekrānā. Tajā mirgoja šāviņa vārds. Katalizators. Tieši viņš ar saviem kājniekiem bija panācis, ka viss sākas. Šis sakropļotais, apdegušais jūras kājnieks savulaik bija Džeksona komandieris un pusi savas sejas atstāja tajā pašā Irākas lopkautuvē, kur tika iznīcināts Drakera dēls.
Drakers pacēla klausuli.
Ziņas nebija labas.