Delīrijs

Pirmā nodaļa

Visbīstamākās slimības ir tās, kas liek mums ticēt, ka esam veseli.

DVL rokasgrāmatas pamācība Nr. 42

agājuši jau sešdesmit četri gadi, kopš Prezidents un

Konsorcijs pasludinājuši mīlestību par slimību, un

četrdesmit trīs, kopš zinātnieki pilnībā izstrādājuši tās dziedniecības kursu. Mūsu ģimenē visi ir to pārdzīvojuši. Mana vecākā māsa Reičela ir vesela jau deviņus gadus. No mīlestības viņa ir pasargāta jau tik ilgi, ka pat aizmirsusi tās simptomus. Man procedūra ir paredzēta tieši pēc deviņdesmit piecām dienām, trešajā septembrī. Manā dzimšanas

dienā.

No procedūras daudzi baidās. Daži tai pat pretojas. Es gan nebaidos. Nevaru vien to sagaidīt. Ja varētu, nokārtotu visu jau rīt, taču zinātnieki var ārstēt tikai tos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Pretējā gadījumā procedūra var neizdoties un beigties ar smadzeņu bojājumiem, daļēju paralīzi, aklumu vai vēl ļaunākām sekām.

Negribas pat domāt, ka staigāju pa pasauli ar asinīs riņķojošu slimību. Goda vārds, dažreiz jūtu, kā tā pretīgi burbuļo manos asinsvados - kā rūgušpiens. Jūtos netīra. Šī sajūta man atgādina bērnībā redzētu slimas meitenes pretošanos - viņa ar nagiem skrāpēja ietvi un, siekalām šķīstot, plēsa sev matus.

Protams, šī sajūta man atgādina arī māti.

Pēc procedūras būšu laimīga un pasargāta līdz mūža galam. Tā apgalvo visi - zinātnieki, māsa un krustmāte Kerola. Būšu sapārota ar zēnu, kuru man izvēlēsies novērtēšanas komisija. Pēc vairākiem gadiem mēs apprecēsimies. Pēdējā laikā sapņos bieži redzu savas kāzas. Es stāvu zem balta kupola ar matos saspraustiem ziediem. Esmu sadevusies rokās ar kādu puisi, bet, tiklīdz pagriežu galvu, viss izplūst kā neskaidrā fotogrāfijā un es nespēju saskatīt viņa seju. Taču rokas viņam ir vēsas un sausas, un mana sirds pukst vienmērīgi. Sapnī es zinu, ka tā nekad neizlaidīs nevienu sitienu, nelēkās, neraustīsies, neskries ātrāk, tikai sūknēs, sūknēs, sūknēs līdz pašai nāvei.

Es būšu drošībā un brīva no sāpēm.

Taču ne vienmēr viss ritējis tik gludi kā tagad. Skolā mums māca, ka senajos, drūmajos laikos cilvēki pat neaptvēra, cik mīlestība ir nāvējoša. Daudzus gadus tā tika uzskatīta par labu, apsveicamu parādību, pēc kuras jātiecas. Šāds uzskats, protams, tikai liecina, cik mīlestība ir bīstama: tā ietekmē prātu, neļauj skaidri domāt un pieņemt saprātīgus lēmumus attiecībā uz savu labklājību. Tieši tā norādīts Drošības, veselības un laimes (saīsināti DVL) rokasgrāmatas divpadsmitajā izdevumā, nodaļas Amor deliria nervosa divpadsmitajā paragrāfā, kas veltīts simptomiem. Tolaik cilvēkus uztrauca citas problēmas - stress, sirdskaites, nemiers, depresija, hipertonija, bezmiegs, bipolāri traucējumi, un neviens pat nenojauta, ka tas viss radies amor deliria nervosa dēļ.

Protams, mēs, Savienoto Valstu iedzīvotāji, vēl neesam pilnīgi atbrīvojušies no neprāta. Kamēr procedūra nav izstrādāta pilnībā un neesam aizsargāti jau pirms astoņpadsmit gadu sasniegšanas, tikmēr nevaram justies droši. Delīrijs nemanāmi pārvietojas mūsu vidū, izstiepis taustekļus un smacēdams savus upurus. Pati savām acīm esmu redzējusi, kā uz procedūru piespiedu kārtā ved nepilngadīgos, kurus mīlestība tā nomocījusi un satracinājusi, ka viņi labāk izraus sev acis vai ļaus savu augumu saplosīt laboratoriju žoga dzeloņdrātīm nekā atteiksies no mīlas.

Pirms dažiem gadiem kādai meitenei procedūras laikā izdevās no kabineta aizbēgt un uzrausties uz laboratorijas jumta. Ātri, pat neiekliegusies, viņa nolēca zemē. Pēc tam televīzijā vairākas dienas rādīja mirušās seju, brīdinot mūs no neprāta briesmām. Meitenei acis bija vaļā, kakls nedabiski sagriezies, bet vaigs piespiests ietvei tā, it kā viņa būtu atgūlusies tikai pasnaust. Asiņu bija pārsteidzoši maz: vienīgi tumšas strūkliņas mutes kaktiņos.

Pēc deviņdesmit piecām dienām es būšu drošībā. Protams, es uztraucos. Prātoju, vai procedūra būs sāpīga. Gribu, lai nepatīkamais pārbaudījums ātrāk ir garām. Pusaudža gados ir grūti būt pacietīgai un nebaidīties, lai gan līdz šim neprāts vēl nav mani skāris.

Diez ko mierīga sirds man nav. Stāsta, ka senāk dažs labs mīlestības dēļ zaudējis prātu. Nevēlos neko tādu piedzīvot. DVL rokasgrāmatā aprakstīti arī gadījumi, kad cilvēki miruši zudušas vai neatrastas mīlestības dēļ, un no tā man visvairāk bail.

Mīlestība ir nāvējošākā no visām nāvīgajām slimībām -tā nogalina gan tad, ja tev tā ir, gan tad, ja tev tās nav.