Kongo

Epilogs Uguns vieta

1979. gada 18. septembri Landsat 3 pavadonis 918 kilometru nominālajā augstumā izdarīja 185 kilometrus plaša Centrālāfrikas apvidus uzņēmumu 6. diapazonā (0,7-0,8 milimikroni infrasarkanajā spektrā). Cauri mākoņu segai virs mūža­mežiem attēls skaidri uzrādīja Mukenko izvirdumu, kas nebija beidzies trīs mēnešu laikā. Izmešu datorizvērtējums uzrādīja 6-8 kubikkilometrus abnosfērā izkliedētu pelnu un 2-3 kubikkilometrus lavas, kas bija izplūdusi rietumu no­gāzēs. Iezemieši to sauca par Kanyalifeka, «uguns vielu».

1979. gada 1. oktobri R B. Treviss oficiāli lauza Zilo kon- traktu, paziņojot, ka dabisku Ilb tipa dimantu iegulu atra­šana tuvākajā nākotnē nav paredzama. Japānas elektroni­kas firma Morikaiva atkal izrādīja interesi par Nagaura māk­slīgo bora bagātināšanas procesu. Arī amerikāņu firmas at­jaunoja šādas izstrādes, bka uzskatīts, ka process tiks piln­veidots jau līdz 1984. gadam.

23. oktobri Karena Rosa iesniedza atlūgumu ĒRTS, lai pārietu darbā ASV Ģeoloģijas pārvaldes EDC Sjūfolzā, Dienviddakotā, kur neveica ar militāriem pasūbjumiem saistītus darbus un nebija iespējamas ekspedīcijas. Viņa tad arī ap­precēja Džonu Bellingemu, EDC zinātnieku.

Pīters Eliots 30. oktobrī aizgāja beztermiņa atvaļinājumā no Bārklijas Zooloģijas nodaļas. Paziņojumā presei bka pie­saukts «Eimijas briedums un izmēri… kas apgrūtina tālā­kos laboratorijas pētījumus». Eimijas projekts oficiāli tika izbeigts, lai gan lielākā daļa darbinieku kopā ar Eliotu un Eimiju devās uz Institut d'Etudes Ethnologiques Bukamā, Zairā. Te turpinājās Eimijas kontaktēšanās ar savvaļas go­rillām, kas tika pētīta dabiskos apstākļos. 1979. gada no­vembrī viņa šķita esam grūta; tad jau viņa lielāko daļu laika pavadīja, dzīvojot vietējā gorillu barā, tādēļ bija grūti jebko droši konstatēt 1980. gada maijā viņa pazuda.*

Institūts veica gorillu skaitīšanu laikā no 1980. gada marta līdz augustam. Kopējais skaits tika novērtēts ap pie­ciem tūkstošiem, aptuveni puse no tā, cik pirms divdesmit gadiem saskaitīja Džordžs Sallers. Šie dati apstiprina, ka kalnu gorillas strauji izzūd. Reprodukcija zoodārzos ir pie­tiekoši plaša, un gorillas, šķiet, neizzudīs tīri formāli, taču to habitāte cilvēku darbības iespaidā arvien sarūk, un zi­nātnieki paredz, ka gorillas kā savvaļā mītoši dzīvnieki iz­zudīs dažu nākamo gadu laikā.

Kahega 1979. gadā atgriezās Nairobi un strādāja ķīniešu restorānā, kas bankrotēja 1980. gadā. Tad viņš pievienojās Nacionālās ģeogrāfijas biedrības ekspedīcijai, kas devās uz Botsvanu pētīt nīlzirgus.

Aki IJbara, nesēja Maravani vecākais dēls, kas bija kļuvis par radioastronomu Kembridžā, Anglijā, 1980. gadā sa­ņēma Herskovica balvu par galaktiskā avota M322 rentgen­starojuma pētījumiem.

Ar labu peļņu Čārlzs Manro pārdeva 31 karātu Ilb tipa dimantu Amsterdamas biržā 1979. gada beigās; dimantus nopirka Intel, Inc., amerikāņu mikroelektronikas kompānija. Pēc tam — 1980. gada janvārī Antverpenē viņu sadūra kāds krievu aģents; aģenta līķi vēlāk atrada Briselē. 1980. gada martā Manro arestēja bruņota patruļa Zambijā, bet apsū­dzība tika atsaukta. Bija ziņas, ka viņš maijā ir bijis So- mālijā, bet tām nav apstiprinājuma. Viņš vēl aizvien dzīvo Tanžerā.

iMndsat 3 1980. gada janvāra uzņēmumā bija redzams, ka Mukenko izvirdums ir beidzies. Vājās lāzera staru svīt­riņas, kas bija novērojamas dažos iepriekšējos uzņēmu­mos, bija pazudušas. To kādreiz iezīmētais krustpunkts ta­gad atradās virs melna lavas blāķa, kura vidējais biezums bija astoņsimt metru. Zem tā atradās zudusī pilsēta Zindža.