Kongo

2. Slepenais nosukums

Treviss jutās kā pēdējais muļķis.

Viņš blenza uz vēstījumu no Godāra Kosmisko lidojumu centra Grīnbeltā, Merilendā.

ĒRTS KĀPĒC JŪS SŪTĀT MUMS VISUS ŠOS DATUS PAR MUKENKO TIE MUMS NAV VAJADZĪGI TOMĒR PALDIES.

Tas bija pienācis šorīt no GKLC Merilendā, bet nu jau bija pagājušas vairāk nekā piecas stundas.

— Nolādēts! — iekliedzās Treviss, blenzdams uz šo te­leksu.

Pirmā pazīme, pēc kuras Treviss nojauta, ka kaut kas ir nogājis greizi, bija tas, ka japāņi un vācieši pārtrauca sa­runas ar Manro Tanžerā. Vienu brīdi viņi bija ar mieru maksāt jebkuru cenu; tad vienā mirklī tie jau metās prom. Šī aiziešana bija tik pēkšņa, negaidīta; tas varēja nozīmēt tikai to, ka konsorcija datori bija saņēmuši jaunus datus.

Jaunus datus — bet no kurienes?

Varēja būt tikai viens izskaidrojums — un nu to ap­stiprināja šis GKLC telekss no Grīnbeltas.

ĒRTS KĀPĒC JŪS SŪTĀT MUMS VISUS ŠOS DATUS PAR MUKENKO

Atbilde bija pavisam vienkārša: ĒRTS nebija sūtījis ne­kādus datus. Vismaz — ne apzināti. ĒRTS un GKLC bija līgums par jaunāko datu apmaiņu — Treviss bija noslēdzis šo darījumu 1978. gadā, lai saņemtu lētākus attēlus no Landsat. Satelītattēli bija viņa kompānijas vienīgais lielāko izdevumu cēlonis. Par tiesībām izmantot ĒRTS analīžu re­zultātus GKLC piekrita piegādāt pašus attēlus ar 30% at­laidi.

Toreiz tas likās veiksmīgs darījums, izmantojamie kodi tika saskaņoti līgumā.

Toties tagad iespējamie trūkumi bija atklājušies Trevi- sam visā pilnībā; viņa ļaunākās nojautas bija apstiprinā­jušās. Iekārtojot divtūkstoš jūdžu garu līniju no Hjūstonas uz Grīnbeltu, jūs uzprasāties, lai kāds tai pieslēgtos un slepeni nosūktu informāciju. Kaut kur starp Teksasu un Merilendu kāds bija pieslēdzis terminālu, iespējams — iz­mantotajās telefona līnijās — un sācis zagt datus. Tas bija tieši tas rūpnieciskās spiegošanas veids, no kura viņi vis­vairāk baidījās.

Slepenais termināls ieslēdzās starp diviem legāliem ter­mināliem, novērojot pārraides starp tiem. Pēc kāda laika zagļa termināla operators jau zināja pietiekami daudz, lai sāktu raidīt komandas, nosūcot datus abām pusēm — Hjūstonai, izliekoties par GKI,C, un otrādi. Sāds zagļu ter­mināls varēja darboties, kamēr kāds no legālajiem lietotā­jiem neapjauta, ka notiek informācijas zagšana.

Tagad radās svarīgs jautājums — cik daudz datu bija nosūkts pēdējo 72 stundu laikā?

Viņš bija pieprasījis divdesmit četru stundu kontroles pierakstus, un rezultāti bija satriecoši. Izskatījās, ka ĒRTS dators izdevis ne tikai oriģinālo informāciju, bet ari visus apstrāžu rezultātus — operācijas, kas tikušas veiktas pē­dējo četru nedēļu laikā.

Ja tas bija tiesa, tad tas nozīmēja, ka Eiropas—Japānas informācijas zaglim bija zināms viss, kas darīts ar Mukenko datiem, un tātad viņi zināja ztidušās pilsētas atrašanās vietu ar maksimālu precizitāti. Viņi zināja to tikpat precīzi kā Karena Rosa.

Laika aprēķini bija jāpārlabo ĒRTS ekspedīcijai par sliktu. Un jaunie aprēķini bija viennozīmīgi — vai nu eks­pedīcijas vadītāja bija Rosa, vai nebija, bet ĒRTS koman­dai izredzes sasniegt mērķi pirms japāņiem un vāciešiem tagad praktiski līdzinājās nullei.

No Trevisa viedokļa visa ĒRTS ekspedīcija tagad bija vējā izšķiestas pūles un zaudēts laiks. Uz panākumiem ne­bija cerību. Vienīgais neaprēķināmais elements tagad bija gorilla Eimija, un Trevisa instinkti viņam teica, ka kāda gorilla, vārdā Eimija, nevar būt izšķirošais faktors minerālu depozītu meklējumos ziemeļaustrumu Kongo.

Tas bija bezcerīgi.

Vai viņam vajadzētu atsaukt ĒRTS grupu? Viņš blenza uz displeju pie sava rakstāmgalda.

Izsauciet izmaksu/laika novērtējumu, — viņš sacīja.

Uz ekrāna uzzibēja IZMAKSAS/ LAIKS PIEEJAMS.

Kongo ekspedīcija, — viņš pieprasīja.

Uz ekrāna parādījās skaitļi, kas atspoguļoja Kongo eks­pedīcijas izdevumus: izmaksas par stundu, kopējās izmak­sas, paredzamās izmaksas nākotnē utt. Ekspedīcija bija tik tikko pametusi Nairobi, bet jau tās kopējās izmaksas pār­sniedza 189 000 dolāru.

Ekspedīcijas atsaukšana izmaksātu 227 455 dolārus.

Faktors BF, — viņš sacīja.

Ekrāns izmainījās. BF. Viņš skatīja varbūtību ķēdes. «Faktors BF» bija bona fortuna, laba veiksme — nepare­dzamais visās ekspedīcijās, bet jo sevišķi tālajās un bīs­tamajās.

MIRKLIS PĀRDOMĀM, mirgoja uz ekrāna.

Treviss gaidīja. Viņš zināja, ka datoram būs vajadzī­gas vairākas sekundes, lai izvērtētu visus faktorus, kas varētu ietekmēt ekspedīcijas gaitu tajās piecās dienās, kas tai vēl bija atlikušas ceļā līdz mērķim.

Iedūcās zummers. Rodžerss, slepusdejotājs, sacīja:

Esam izsekojuši nosūcēju. Tas ir Normanā, Okla- homā, formāli Amerikas Ziemeļu Centrālajā apdrošināša­nas sabiedrībā. Piecdesmit viens procents no tās pieder holdinga kompānijai no Havaju salām, Halekuli Inc., kas savukārt pieder japāņiem. Ko man darīt tālāk?

Sarīkojiet labi pamatīgu pērienu, — atbildēja Treviss.

Sapratu, — atsaucās Rodžerss un nolika klausuli.

Uz ekrāna parādījās FAKTORS BF NOVĒRTĒTS un var­būtība — 0,449. Viņš bija pārsteigts — šis skaitlis nozīmēja, ka ĒRTS bija gandrīz līdzvērtīgas izredzes apsteigt konsor­ciju ceļā uz mērķi. Treviss neapšaubīja matemātiku — 0,449 bija pietiekoši.

ĒRTS ekspedīcija turpinās ceļu uz Kongo, vismaz paš­laik. Un pa to laiku viņš darīs visu iespējamo, lai aizka­vētu konsorciju. Trevisam jau bija radusies viena vai divas idejas, kā to izdarīt