Kongo

3. Skats caur restēm

1975. gadā matemātiķis S. L. Berenskis, pārskabjis literatūru par dzīvnieku saziņu, nonāca pie pārsteidzoša secinājuma. «Nav šaubu,» viņš paziņoja, «ka primāb ir intelektuāli daudz pārāki par cilvēku.»

Pēc Berenska domām, «parastais jautājams, ko katrs cil­vēks sev uzdod, apmeklēdams zoodārzu, ir — kurš ir aiz restēm? Kurš ir iesprostots un kurš brīvs?… Abās pusēs restēm redzami primāti, kas šķoba grimases viens pret otru. Ir pārāk vienkāršoti sacīt, ka cilvēks ir pārāks, jo viņš iekārtojis zoodārzu. Mēs uzspiežam savu īpašo iebiedēša­nas veidu ar restolo gūstu — mūsu sugai pazīstamo soda veidu — un uzskatām, ka citi primāti jūtas tāpat kā mēs.»

Berenskis pielīdzināja primātus citzemju sūtņiem. «Pēr­tiķi ir gadsimbem sadzīvojuši ar cilvēkiem kā savas sugas sūtņi. Pēdējos gados tie pat iemācījušies sazināties ar cil­vēkiem, lietojot zīmju valodu. Bet tā ir vienpusīga diplo­mātiska apmaiņa — neviens cilvēks nav mēģinājis dzīvot starp pērtiķiem, apgūt viņu valodu un paražas, ēst viņu ēdienu, dzīvot tā, kā dzīvo viņi. Pērtiķi ir iemācījušies sa­runāties ar mums, bet mēs neesam iemācījušies sarunāties ar tiem. Kuram tad te pieder augstāks intelekts?»

Berenskis vēl piemetina kādu paredzējumu: «Pienāks laiks, kad apstākļi var piespiest cilvēkus sazināties ar pri­mātu sabiedrību pēc tās likumiem. Tikai tad cilvēki apjautīs savu pašapmierināto egoismu attiecībā pret citiem dzīv­niekiem.»

ĒRTS ekspedīcija, izolēta Kongo mūžamežos,. tagad sa­dūrās tieši ar šādu problēmu. Sastopoties ar jaunu gorill- veidīgu dzīvnieku sugu, viņiem bija jārisina šī problēma pēc tās īpašajiem noteikumiem.

Vakarā Eliots noraidīja uz Hjūstonu ierakstītās skaņas. No turienes tās tika pārsūtītas uz Sanfrancisko. Pēc pār­raides sekojošais sakaru seanss bija īss.

Sīmenss paziņoja: SNĒMU PRRDI.' VJDZTU BŪT DZGN. BTSKI — TLKJUMS VJDZĪGS DRĪZ, Eliots atbildēja. KAD? DTRANLZE GRTA — SARŽĢTKA NKĀ ĶZV/JZV

Ko tas nozīmē? — jautāja Rosa.

Viņš raksta, ka tulkošana sarežģītāka nekā ķīniešu vai japāņu zīmju valodas tulkošana.

Viņa nebija zinājusi, ka ir tādas ķīniešu un japāņu zīmju valodas, bet Eliots paskaidroja, ka visām lielākajām pasaules valodām ir savas atbilstošas zīmju valodas un katrai no tām savas likumības. Piemēram, BZV, britu zīmju valoda, pilnībā atšķīrās no AZV, amerikāņu zīmju valodas, kaut gan runātā un rakstītā valoda abās valsbs bija prak­tiski idenbska.

Dažādām zīmju valodām bija atšķirīga gramabka un sin­takse, tās pat ievēroja atšķirīgas žestu tradīcijas. Ķīniešu zīmju valodā ar izsbeptu vidējo pirkstu apzīmēja vairākus jēdzienu, piemēram, PĒC DIVĀM NEDĒĻĀM un BRĀLIS, kamēr amerikāņu zīmju valodā šāds žests bija nepieņe­mama rupjība.

Bet šī ir runāta valoda, — Rosa iebilda.

Jā, — piekrita Eliots, — bet šī ir sarežģīta problēma. Mēs nevaram gaidīt drīzu tās atrisinājumu.

Nakbj iestājoties, viņiem bija vēl divas papildu ziņas. Rosa izpildīja datorsimulāciju tuvākajām trim dienām ar pre­cizitāti plus mīnus divas dienas atbecībā uz dimantu rak­tuvju abašanas iespēju. Tas nozīmēja, ka viņiem jābūt ga­taviem palikt šeit vēl piecas dienas. Pārtika nebija prob­lēma, bet gan munīcija, Manro ieteica lietot asaru gāzi.

Viņi gaidīja, ka pelēkie gorillas mēģinās citu taktiku, un tā arī bija, jo be uzbruka tūlīt pēc tumsas iestāšanās. 23. jūnija nakts kauja iezīmējās ar plaukšķošiem konteineru sprādzieniem un izplūstošās gāzes šņākoņu. Paņēmiens iz­rādījās efektīvs — gorillas bka atsistas un tajā naktī vairs neatgriezās.

Manro bija apmierināts. Viņš paziņoja, ka viņiem ir diez­gan asaru gāzes, lai atsistu gorillas veselu nedēju, var­būt pat vairāk. Šimbrīžam viņu problēmas šķita esam at­risinātas.