Kongo

2. Svensnes JNMI.

Kādu brīdi Eliots nespēja atšifrēt šo vārdu. Svensnes? Kas tas ir? Pārraides kļūda? Un tad viņš aptvēra: Svensones kundze! Eimijas atradēja, sieviete, kas bija viņu atvedusi no Āfrikas un nodevusi Mineapoles zoodārzam. Sieviete, kas visu šo laiku bija bijusi Borneo. JA MES BTU ZINJSI EIMJAS MATI NAV NGLNJSI IEDZMTIE

Eliots ar nepaciebbu gaidīja tālāko. Viņš blenza ek­rānā. Vienmēr viņam bija stāstīts, ka Eimijas māb no­galinājuši iedzimbe kādā ciemā, ko sauc Bagimindi. Ka viņa nogalināta apēšanai, bet Eimija palikusi viena… KA TA?

MTE JAU MRSI, NAV APSTA

Iedzimbe nav nogalinājuši Eimijas māb? Viņa bijusi jau mirusi? PSKDRO

SVENSNEI IR ATTLS PARRDT?

Eliots drudžaini klabināja tausbņus, pirksbem ķerobes. RDI

Sekoja šķietami bezgalīga pauze, tad uz ekrāna parādī­jās pārraidītais attēls, pakāpeniski — no augšas uz leju. Vēl pirms attēls parādījās pilnībā, Eliotam bija skaidrs, kas tajā redzams.

Amatiera momentuzņēmums: gorillas līķis ar sadragātu galvaskausu. Dzīvnieks gulēja uz muguras uz nomīdītas zemes, domājams — kādā ciemā.

Šajā brīdī Eliobim šķita, ka mīkla, kas nodarbinājusi viņa prātu un izraisījusi tik daudz ciešanu šajos mēnešos, ir beidzot atminēta. Ja viņiem būtu izdevies šo dāmu sa­meklēt agrāk…

Mirgojošais attēls nodzisa.

Eliotam uzmācās vairāki pēkšņi jautājumi. Sadragāb gal­vaskausi sastopami attālā un it kā neapdzīvotā Kongo no­stūrī, kanyamagufa, kaulu vietā. Bet Bagimindi ir tirgotāju ciems pie Lubulas upes, vairāk nekā simt jūdzes no še­jienes. Kā Eimija un viņas mirusī māte tur nokļuva? Kosa pajautāja:

Kas atgadījies?

Nesaprotu secību. Man jāpajautā…

Pirms jautāt, — viņa pamācīja, — pārskatiet pār­raidi. Viss ir ierakstīts atmiņā. — Un viņa nospieda pogu ar uzrakstu ATKĀRTOT

Tikko notikusī saruna tika atkārtota uz ekrāna. Pārska­tot Sīmensa paskaidrojumus, Eliotu pārsteidza viena rinda: MTE JAU MRSI, NAV APSTA

Kādēļ viņa nebka apēsta? Gorillu gaļa bija visnotaļ pie­ņemama un pat par īpašu atzīta pārbka šajā Kongo baseina daļā Viņš uzrakstīja jautājumu:

KPC MTI NEAPDA

MTI UN MZLI ATRDA ARMJAS PrRLA VEDA 5 DNAS NO SDNAS UZ BAGIMINDI LAI PRDTU TRSTIEM. SASTPA SVENSNI.

Piecas dienas! Eliots zibenīgi uzraksbja nākamo jautā­jumu:

KR ATRDA?

Atbilde nebija necik cerīga: KT KR KNGO PRCZAK

NV ZNMS. Pauze, tad: VL ATTLI

STI, viņš atbildēja.

Ekrāns apdzisa, tad atkal no augšas tajā parādījās attēls. Tur bija tuvāk redzams sadragātais gorillu mātītes gal­vaskauss. Un blakus milzīgajai galvai zemē gulēja mazs, melns radījums, sakrampējis kājas un rociņas, ar sastin­gušā kliedzienā ieplestu muti.

Eimija.

Rosa vairākkārt atkārtoja pārraidi, kas beidzās ar Eimi­jas attēlu bērnībā — maza, melna, kliedzoša.

Nav brīnums, ka viņai rādījušies murgi, — sacīja Rosa. — Viņa, iespējams, redzēja, kā nogalināja viņas māti.

Eliots sacīja:

Nu, mēs vismaz varam būt droši, ka be nav bijuši gorillas. Viņi nenogalina cits citu.

Tieši tagad, — Rosa iebilda, — mēs nevaram būt droši ne par ko.

21. jūnija nakts bija bk mierīga, ka ap desmibem viņi izslēdza infrasarkano nakts apgaismojumu, lai taupītu ener­ģiju. Gandrīz nekavējobes viņi sajuta kustību biezoknī ap nometni. Manro un Kahega pacēla ieročus. Čaboņa pastip­rinājās, un viņi sadzirdēja dīvainas nopūtas, tādu kā sēk- šanu.

Arī Eliots to dzirdēja, un viņam pārskrēja aukstas tir­pas — tā bija tā pab pirmās Kongo ekspedīcijas lentē ie­rakstītā sēkšana. Viņš ieslēdza magnetofonu un pacēla mik­rofonu. Visi bija saspringti, uztraukti. Viņi gaidīja.

Bet vēl stundu nekas vairāk nenotika. Biezoknis ap viņiem kustējās, tomēr nekas nebija redzams. Bet tad ne­ilgi pirms pusnakts elektribcēlais perimetra žogs izšķīla dzirksbs. Manro nekavēdamies apcirtās un šāva. Rosa ie­slēdza nakts apgaismojumu, nometni apņēma tumši sarkana gaisma.

— Vai jūs to saskatījāt? — noprasīja Manro. — Vai jūs redzējāt, kas tas bija?

Visi purināja galvu. Neviens neko nebija redzējis. Eliots pārbaudīja savus ierakstus, taču bija dzirdams tikai spalgais šāvienu tarkšķis un dzirksteļu sprakšķi. No šņākuļošanas ne pēdu.

Atlikusī nakts daļa pagāja mierīgi.