Kongo

4. Nairobi

Piecas jūdzes no Nairobi jūs varat sastapt Āfrikas austrumu savannas savvaļas dzīvniekus. Daudzi Nairobi iedzīvotāji vēl atceras, ka tos bija iespējams sastapt vēl tuvāk — ga- zeles, bifeļi un žirafes pastaigājās pa pagalmiem, bet rei­zumis pat leopards pamanījās ielavīties kādā guļamistabā. Tajos laikos pilsēta vēl atgādināja nepakļautas dabas ie­skautu koloniālu apmetni; savos ziedu laikos Nairobi bija vieta, kur dzīve ritēja strauji, parasts jautājums bija: «Vai tu esi precējusies vai dzīvo Kenijā?» Vīri daudz dzēra un bija rupji, sievietes skaistas un valšķīgas, bet dzīvesveids bija tikpat neparedzams kā lapsu medības, kas notika pil­sētas mežonīgajā apkaimē katrās brīvdienās.

Bet mūsdienu Nairobi gandrīz nav atrodams nekas no tiem senajiem kolonizācijas laikiem. Nedaudzi Viktori­jas laikmeta nami izmētāti mūsdienīgā pilsētā ar pusmil­jonu iedzīvotāju, ar sastrēgumiem, luksoforiem, debesskrāp­jiem, supermārketiem, ātrajām ķimiskajām tīrītavām, franču restorāniem un gaisa piesārņojumu.

ĒRTS kravas lidmašīna nolaidās Nairobi Starptautiskajā lidostā 16. jūnija rītā, Manro saistījās ar ekspedīcijai nepie­ciešamajiem nesējiem un palīgiem. Viņi bija gatavi doties prom no Nairobi pēc divām stundām, bet tad no Hjūstonas piezvanīja Treviss un pateica, ka Pītersonam, vienam no pirmās Kongo ekspedīcijas ģeologiem, kaut kā izdevies nokļūt atpakaļ Nairobi.

Rosu jaunumi pārsteidza.

Kur viņš pašlaik? — viņa jautāja.

Morgā, — atbildēja Treviss.

* * *

Pienācis tuvāk, Eliots sarāvās: uz nerūsējošā tērauda galda guļošais līķis bija viņa vecuma blonds vīrietis. Šā vīra rokas bija sadragatas, āda piepampusi, pretīgā purpura krāsā. Viņš uzmeta skatienu Rosai. Viņa izskatījās pilnīgi mierīga, nenovērsās un pat nepamirkšķināja. Patologs no­spieda pedāli, ieslēgdams virs galvas pakārto mikrofonu.

Lūdzu, nosauciet savu vārdu.

Karena Ellena Rosa.

Jūsu pilsonība un pases numurs?

Amerikāņu, F 1413649.

Vai varat identificēt šo vīrieti, mis Rosa?

Jā, — viņa sacīja. — Tas ir Džeimss Roberts Pīter- sons.

Kādas ir jūsu attiecības ar mirušo Džeimsu Robertu Pītersonu?

Es strādāju kopā ar viņu, — viņa sacīja neskanīgā balsī. Šķita, ka viņa aplūko ģeoloģisku paraugu, to bezjū­tīgi pētīdama. Viņas sejā neizpaudās nekāda attieksme.

Patologs pagriezās pret mikrofonu.

Personība noskaidrota — Džeimss Roberts Pīter- sons, vīrietis, baltais, divdesmit deviņus gadus vecs, ASV pilsonis. — Tad viņš atkal pagriezās pret Rosu. — Kad jūs pēdējo reizi redzējāt misteru Pītersonu?

Šā gada maijā. Viņš devās uz Kongo.

Pēdējā mēneša laikā jūs neesat viņu redzējusi?

Nē, — viņa atbildēja. — Kas ar viņu noticis?

Patologs pieskārās purpurkrāsas pampumiem uz vī­rieša rokām. Viņa pirksta gali iegrima, atstādami kodumam līdzīgus iespiedumus.

Sasodīti dīvains gadījums, — sacīja patologs.

Iepriekšējā dienā, 15. jūnijā, Pītersonu galēji smagā šoka

stāvoklī uz Nairobi lidostu bija atvedusi maza čārtera kra­vas lidmašīna. Viņš nomira pēc dažām stundām, neatgu- vis samaņu.

Neticami, ka viņš vispār tik tālu nonāca. Acīmre­dzot lidmašīna tehnisku iemeslu dēļ izdarīja neparedzētu nolaišanos Garonas lidlaukā, uz tāda dubļaina skrejceļa Zairā. Un tad šis puisis izsteberē no meža un sabrūk vi­ņiem pie kājām.

Patologs norādīja, ka sadragāti abu roku kauli. Kā viņš paskaidroja, ievainojumi nebija svaigi; tie bija gūti vis­maz pirms četrām dienām, varbūt vēl agrāk.

Viņš ir pārcietis neiedomājamas sāpes.

Eliots iejautājās:

Bet kas varētu būt izraisījis šādus ievainojumus?

Patologs nekad agrāk neko tādu nebija redzējis.

Virspusēji tas atgādina mehānisku traumu, automo­biļa trieciena radītu ievainojumu, kādu te redzēts diez­gan. Bet mehāniskie ievainojumi nekad nav divpusīgi, kā šis te šajā gadījumā.

Tātad tas nav bijis mehānisks ievainojums? — no­prasīja Karena Rosa.

Nezinu, kas tas ir. Tas ir manā praksē nebijis ga­dījums, — mundri sacīja patologs. — Mēs zem viņa na­giem atradām arī asiņu pēdas un dažus pelēkus matus. Mēs pašlaik izdarām analīzes.

Telpas otrā pusē kāds cits patologs pacēla acis no mik­roskopa.

Tie pilnīgi noteikti nav cilvēka mati. Neatbilst šķērs­griezums. Kāda dzīvnieka spalvas, bet visai līdzīgas cilvēka apmatojumam.

Šķērsgriezums? — izbrīnījās Rosa.

labākā matu izcelsmes pazīme, kādu mums iespē­jams atrast, — paskaidroja patologs. — Piemēram, cil­vēka kaunumam apmatojums šķērsgriezumā ir eliptiskāks nekā pārējā ķermeņa apmatojums vai sejas apmatojums, piemēram. Tas ir ļoti raksturīgi, tas pat tiesā tiek pie­ņemts par pierādījumu. Bet it īpaši šajā laboratorijā mēs bieži sastopamies ar dzīvnieku apmatojumu, kādēļ esam speciālisti arī šajā jomā.

Šajā brīdī sāka zvanīt kāds liels nerūsošā tērauda ana­lizators.

Asins analīze nāk, — sacīja patologs.

Uz displeja parādījās divas pasteļkrāsas paraugu svīt­ras.

Tā ir elektroforēzes analīze, — paskaidroja pato­logs. — Lai noteiktu seruma proteīnu. Pa kreisi tās ir parastas cilvēka asinis. Pa labi ir to asiņu paraugs, ko at­radām viņam zem nagiem. Jūs redzat, tās nepārprotami nav cilvēka asinis.

Nav cilvēka asinis? — pārjautāja Rosa, uzmezdama skatienu Eliotam.

Tās ir tuvas cilvēka asinīm, — sacīja patologs, ap­lūkodams paraugu, — bet nav cilvēka asinis. Varētu būt kāda mājdzīvnieka vai mājlopa asinis — varbūt cūkas. Vai varbūt primāta. Mērkaķi un pērtiķi seroloģiski ir ļoti tuvi cilvēkam. Tūlīt būs gatava datoranalīze.

Uz ekrāna parādījās teksts: ALFA UN BETA SERUMA GLOBULĪNI ATBILST: GORILLAS ASINIS.

Patologs sacīja:

Te nu jums būs atbilde, kas viņam bija zem na­giem. Gorillas asinis.