Kongo

3. DOD/ARPD/VULCAN 7021

1978. gadā Manro bija ceļvedis ekspedīcijai uz Zambiju, kurā piedalījās arī Roberts Perijs, jauns ģeologs no Havaju universitātes. Perijs bija strādājis projektā Vulkāns — vis­progresīvākajā programmā no tām, ko finansēja Aizsardzī­bas departamenta Progresīvo pētījumu projektu nodaļa.

Vulkāns bija tik pretrunīgs, ka 1975. gadā parlamenta Militāro lietu apakškomisijas sēdē tas tika rūpīgi aprakts zem virsraksta «Dažādi ilgstoši finansējuma projekti, kas nozīmīgi valsts drošībai». Bet jau nākošajā gadā kongres- menis Deivids Inaga no Havaju salām uzbruka DOD/ ARPD/VULCAN, pieprasīdams paskaidrojumus par «tā kon­krēto militāro mērķi un iemesliem, kādēļ projekts pilnībā finansējams no Havaju štata līdzekļiem».

Pentagona pārstāvis paskaidroja, ka Vulkāns ir «cunami brīdinājuma sistēma», kas svarīga tieši Havaju salu iedzī­votājiem, kā arī militārajām iestādēm šajās salās. Penta­gona speciālisti Inagam atgādināja, ka 1948. gadā cunami bija vēlies pāri Klusajam okeānam, vispirms izpostot Kauai,

11-106 bet virzoties tik ātri pāri Havaju salu grupai, ka, kad tas divdesmit minūtes vēlāk sasniedza Oahu un Perlharboru, nekāds nopietns trauksmes signāls tur nebija saņemts.

«So cunami izraisīja zemūdens vulkāniskā lavīna pie Ja­pānas krastiem,» speciālisti skaidroja. «Bet arī Havaju salās ir aktīvi vulkāni, un, tā kā Honolulu ir pusmiljons iedzīvo­tāju un flotes klātbūtne tur tiek vērtēta vairāk nekā trīs­desmit piecu miljardu dolāru vērūbā, metodoloģija Havaju vulkānu izvirdumu izraisītu cunami pareģošanai iegūst bū­tisku un paliekošu nozīmi.»

Pabesībā projekts Vulkāns nepavisam nebija ilgstošs; to bija paredzēts veikt nākošā Mauna Ix»a, pasaules belākā aktīvā vulkāna, izvirduma laikā. Sis vulkāns atradās uz lie­lās Havaju salas. Vulkāns iecerētais mērķis bija kontrolēt vulkāna izvirduma gaitu; Mauna Loa izvēlējās tādēļ, ka tā izvirdumi bija salīdzinoši mierīgi.

Lai gan tas pacēlās tikai 13 500 pēdu augstumā, Mauna Loa bija pasaules lielākais kalns. Mērot no tā pamatnes okeāna dziļumā, tā tilpums līdzinājās diviem Everesta til­pumiem, tas bija pabešām unikāls un īpašs ģeoloģisks vei­dojums. Mauna Ix>a bija arī visrūpīgāk pētītais vulkāns pa­saulē, jo jau kopš 1928. gada tā krātera malā darbojās pa­stāvīga zinātniska novērošanas stacija. Sis bija arī vulkāns, ar kuru cilvēki bija visvairāk cīnījušies, jo lavu, kas plūda pa tā nogāzēm ik pēc trim gadiem, citā virzienā pavērst bija mēģināts ar pilnīgi visu, sākot no bumbvedējiem un beidzot ar vietējo iedzīvotāju grupām, kas lika lietā lāpstas un smilšu maisus.

Vulkāns paredzēja Mauna Loa izvirduma gaitas izmainī­šanu, milzīgajam vulkānam «nolaižot tvaiku» — ar ne- nukleāru, secīgu sprādzienu sēriju uz nomata līnijas at­brīvojot lielās magmas masas. 1978. gada oktobrī Vuu<āns tika slepeni īstenots, piedaloties jūras spēku helikopteru komandām, kam bija pieredze darbībā ar šāda veida sprāgstvielām. Projekts VulkAns ilga divas dienas; tiešajā dienā civilā Mauna Loa vulkanoloģijas laboratorija publiski paziņoja, ka «Mauna Loa izvirdums oktobrī ir bijis vājāks nekā gaidīts un pagaidām jauni izvirdumi nav gaidāmi».

Projekts Vulkāns bija slepens, taču Manro bija par to visu dzirdējis kādā nakti pie ugunskura Bangazi, kad tika krietni dzerts. Tagad, Rosai gatavojoties izmantot līdzīgus spridzekļus šeit, kad Mukenko bija izvirduma fāzē, Manro atcerējās itin visu. Projekta Vulkāns pamatpostulāts bija, ka iesprostotā dažādu ģeoloģisko spēku enerģija — vai tas būtu vulkāna izvirdums, zemestrīce vai Klusā okeāna tai­fūns — var tikt atbrīvota ar salīdzinoši nelielas enerģijas grūdienu.

Rosa gatavojās uzspridzināt savus lādiņus.

Manuprāt, — sacīja Manro, — jums vajadzētu vēl­reiz pamēģināt sazināties ar Hjūstonu.

Tas nav iespējams, — Rosa meloja, cik ticami spē­dama. — Man jāizlemj pašai, un es esmu izlēmusi — no­vērtēšu dimantu depozītu lielumu šajās nogāzēs nekavējo­ties.

Strīdam turpinoties, Eimija viņus pameta. Viņa piegāja pie Karenas somas un paņēma spridzināšanas ierīci, kas bija nolikta tai blakus. Tā bija neliela pults ar sešām mir­dzošām gaismas diodēm, ar to pilnīgi pietika, lai piesais­tītu Eimijas uzmanību. Viņa jau pastiepa pirkstu, lai no­spiestu podziņu.

Karena Rosa beidzot to pamanīja.

Ak Dievs!

Tagad pagriezās arī Manro.

Eimij, — viņš mierīgi sacīja, — Eimij, nē. Nē. Eimija nav laba.

Eimija laba gorilla Eimija laba.

Eimija vēl aizvien turēja rokā spridzināšanas ierīci. Mir­gojošie indikatori viņu apbūra. Tad Eimija atkal paskatījās uz cilvēkiem.

Nē, Eimij, — atkārtoja Manro. Viņš uzsauca Eliotam:

Vai jūs nevarat viņu apturēt?

Pie joda, kas par niekiem?! — izsaucās Rosa. — Ei­mij, droši!

Sprādzienu dārdu sērija izsvieda mirdzošus dimantu pu­tekļus no raktuvju šahtām, tad iestājās klusums.

— Nu, — triumfējoši sacīja Rosa, — es ceru, ka esat apmierināti. Ir absolūti skaidrs, ka šāds niecīgs sprāgst­vielu lādiņš nespēj iespaidot vulkānu. Turpmāk mūsu darba zinātnisko pusi varat atstāt manā ziņā un…

Un tad Mukenko ierūcās, bet zeme nodrebēja bk stipri, ka viņi visi pakrita.