Melnais zelts

Septiņdesmit septītā nodaļa

Naomi lidoja atpakaļ uz Vašingtonu pirmdienas pēcpusdienā un taisnā ceļā devās uz savu kabinetu pretī Valsts finanšu departamenta ēkai.

Viņa apsēdās pie rakstāmgalda, kas grima dienesta vēstuļu un drošības ziņojumu kaudzēs, kuras bija sakrājušās viņas prombūtnes laikā. Pagaidām vēl nebija nekādu ziņu par mersedesu. Naomi atkal un atkal centās sev iestāstīt, ka tas bijis al Baširs, nevis viņa, kas iegrūda ģimeni briesmās. Tā bija apgalvojis Tajs. Un tomēr viņa nespēja atbrīvoties no sajūtas, ka ir vainīga. Zēna panikas pārņemtā seja, lūkojoties laukā pa logu, viņu vajāja visu atpakaļceļu. Naomi nogurusi atslīga krēslā, apzinādamās, ka vēl nekad nav nevienu zaudējusi.

Viņa ielogojās datorā un pārskatīja ziņas no savas kon-taktpersonas Šveices Federālajā finanšu noziegumu nodaļa. Tagad, kad nebija ne Tibo, ne al Bašira, atlika tikai viena iespēja - mēģināt pierādīt, ka Hasani bijis Gštādē tajā pašā laikā, kad pārējie. Ka tur notikusi vienošanās par tādu vai citādu sazvērestību.

Piedevām vēl Naomi nomāca raizes par to, ko darīt tālāk. Taja apsvērumi bija pamatoti. Kāds visu laiku atradās soli viņiem priekšā. Bija tikai nedaudzi cilvēki, kas to zināja, un Naomi bija sākusi saprast, ka šis jautājums nav tāds, ko viņa var turpināt risināt ierastajā viedā.

Viņa pārskatīja savas elektroniskā pasta vēstules un

zvanus, malkodama kafiju, lai neļautos laika joslu maiņas izraisītajam nogurumam, kad pie durvīm pieklauvēja viņas priekšnieks Robs Vaits.

- Tālija teica, ka tu esot atgriezusies.

Naomi izslējās, juzdamās pārsteigta. Viņa nokremšļojās.

- Nupat ierados.

- Piedod, - Vaits ienākot ierunājās. - Man ļoti žēl par notikušo, Naomi. - Viņš pievilka sev klāt krēslu. - Vēl aizvien ne vārda?

Naomi papurināja galvu.

- Man šķiet, mums jārīkojas, pieņemot, ka viņu vairs nav.

Viņas priekšnieks pamāja.

- Tu taču saproti, Naomi, ka tas viss tiks izanalizēts. Kā viss sagājis grīstē.

- Saprotu.

- Zinu, kā tu pēc tā visa jūties. Gan tu, gan viņš.

- Paldies, - viņa noteica, kļūdama aizdomīga, vai tikai Robs necenšas sagatavot viņu kādai nepatīkamai ziņai.

Vaits apsēdās. Viņa kaklasaite bija vaļīga, un pirmo reizi Naomi sajuta viņu starpā ko nepateiktu, atsvešinātību, tādu kā neveiklību priekšnieka acīs. Vai tas bija saistīts ar notikušo Londonā vai ar ko vairāk? Naomi allaž bija Robam pilnībā uzticējusies. Kāpēc gan ne? Robs bija strādājis par advokātu armijā. Bija godkārīgs jurists, kaislīgi vēlējās darīt labu. Kādu dienu viņam vajadzēja ķerties pie svarīgākiem darbiem. Naomi nejutās labi, slēpdama no viņa svarīgu informāciju. Taču Hasani bija savervējis al Baširu. Viņš bija ievilinājis tīklos Glasmenu un Donovanu. Kaut kas bija nogājis greizi. Un Naomi juta, ka šobrīd viņai nekas cits neatliek kā rīkoties šādi.

Viņas priekšnieks pašūpojās krēslā.

- Tad pie kā mēs esam palikuši?

- Mēs esam atgriezušies sākuma pozīcijās. Al Baširs bija vienīgais, kas varēja apsūdzēt Hasani. Tagad, kad viņa vairs nav, man nāksies pievērsties naudas plūsmai starp Tibo un Hasani firmām. Var gadīties, ka bijuši iesaistīti ari citi cilvēki. Mēģināšu palūkoties, vai iespējams atrast kādu sakritību.

Vaits pamāja, sakrustojis pirkstus sejai priekšā.

- Tas, ko tu izdarīji tur, Serbijā, Naomi, bija robežu pārkāpšana. Tas varēja iegrūst mūsu departamentu lielās nepatikšanās.

Naomi paraustīja plecus.

- Es darīju to, ko uzskatīju par nepieciešamu, Rob.

- Zinu, zinu. Bet ja Augstākās tiesas tiesnesis to uzzinās... Viņi jau tagad ir nepamierināti, ka mēs neiesaistījām viņus al Bašira pārvietošanas lietā. Saukā mūs par amatieru pulciņu.

- Man vienalga, kā viņi mus saukā. Mums nebija laika.

Viņš pamāja.

- Paklau... ir vēl kaut kas. Hasani ir ieradies Savienotajās Valstīs.

- Savienotajās Valstīs? - Naomi nolika kafiju un palūkojās Robam acīs.

- Aha. Viņš ir ieradies uz Reynolds Reid akcionāru pilnsapulci. Tu jau zini, ka viņš palīdzēja noorganizēt finansējumu no Bahreinas karaliskās ģimenes...

Naomi asinis uzkarsa.

- Tad mēs varam tikt viņam klāt, Rob. Varam viņu nopratināt. Viņš ir te!

- Nopratināt viņu kādā jautājumā, ja drīkstu vaicāt? Par kādu pilnīgi likumīgu naudas plūsmu, kas ļaunākajā gadījumā varētu sasaistīt viņu ar Dīteru Tibo? Viņš neapšaubāmi apgalvos, ka nav neko par to zinājis. Tu esi uzzinājusi tikai par vienu tiešu kontaktpersonu starp viņu un Tibo. Ti-

kai par to telefona sarunu ar al Baširu. Viņš noliegs, ka tas kaut ko nozīmējis, tāpat kā to darīja al Baširs. Ko mēs varam izmantot pret viņu? Divi sazvērnieki, abi miruši? Viņš ir liels vīrs, Naomi...

Viņa cieši uzlūkoja priekšnieku, piepeši sajuzdama ko atšķirīgu, tādu kā gribas trūkumu. Vai viņš bija zaudējis savaldīšanos? Ja karjera piepeši tiktu apdraudēta, vai viņš vērstos pret tām pašām institūcijām, ar kurām kādu dienu vēlētos noslēgt darījumu?

Vai varbūt tur bija vēl kas ļaunāks...

- Tas auditora darbs Montānā, - Naomi ierunājās, piesardzīgi pasmaidīdama. - Tu domā, ka varbūt tas nemaz nav nekāds joks...

Vaits piecēlās. Viņš pasmaidīja tikai ar lūpu kaktiņiem, liekot viņai manīt, ka nejūtas uzjautrināts.

- Nāc pie manis tad, kad būsi atradusi ko konktrētu. Tu esi Valsts finanšu departamenta aģente, nevis Džeks Bauers no seriāla "Divdesmit četri".

Priekšnieka skatienā Naomi piepeši ieraudzīja, ka šobrīd viss ir likts uz spēles. Arī viņas nākotne. Varbūt auditora darbs ziemeļos nemaz nebūs Roba nākamais uzdevums.

Varbūt viņa būs pirmā, kam nāksies doties turp.

- Man kaut kas ir padomā, Rob...