Melnais zelts

Piecdesmit pirmā nodaļa

Nākamajā dienā Hauks ieturēja brokastis ap pulksten septiņiem ēdamistabā ar skatu uz upi, kad ienāca Naomi, ģērbusies pieguļošā krekliņā un melnos legingos, nosvīdusi pec skriešanas.

- Sveika. - 1 lauks piebīdīja viņai tuvāk krēslu. - Es klauvēju pie tavām durvīm.

- Labrīt, - Naomi atsaucās apsēzdamās. - Es biju augšā. Izgāju ārā paskriet.

- Vai labi gulēji?

- Mazliet nemierīgi, - viņa atzina un sapurināja savu īso zirgasti. - Naktī paliku ilgāk augšā, lai pastrādātu. - Viņa izņēma no jostas somiņas pilsētas karti un atlocīja to. - Es sameklēju Tirgus ielu. Tur, kur atrodas AstroBiwcn filiāle. Tad vairs nevarēju rimties. Iedomājos, ka neko nezaudēšu. Turpināju ceļu līdz Zinaka ielai. - Šajā ielā dzīvoja Marija Radisoviča.

- Neliela daudzdzīvokļu māja. īekšpagalms. Skārnis ielas otrā pusē.

Naomi iepleta acis.

Hauks pasmaidīja.

- Es izdarīju to pašu vakar vakarā. Visai pieklājīgs attālums. - Viņš atzinīgi pamāja. - Četras jūdzes.

- Parasti es skrienu sešas, - Naomi atcirta, itin kā nevēlētos tikt pārspēta.

Hauks neviļus ievēroja, cik glīti viņa izskatās pelēkajā, apspīlētajā sporta kreklā. Uz labā pleca viņš ievēroja nelielu tetovējumu. Zobens ar zibeni, kas iziet tam cauri. Un zem tā iniciālis "Dž".

Viņas brāļa vienības - īpašo gaisa spēku - emblēma.

Mūzikas teorija... Hauks klusībā pasmējās. Neiedomājami sīksta meiča.

- Aiziet, ieēd kaut ko, - viņš noteica, piebikstīdams viņai. - Diena būs gara. Es uzsaucu.

- Pieņemts. - Naomi pasmaidīja. Viņa uzlika oranžo somiņu uz galda.

Pienāca viesmīle, un Naomi pasūtīja jogurtu un graudu pārslas.

- Es izdrukāju dažas elektroniskā pasta vēstules, kuras saņēmu nakts laika. Vai gribi dzirdēt?

Hauks pamāja.

- Bez šaubām.

- Daži cilvēki cenšas noskaidrot izejošo naudas pārskaitījumu vēsturi no Tibo kontiem. Maksājumi Džeimsa Do-novana kontā Kaimanu salās tika saņemti no organizācijas ar nosaukumu VRV Attīstības fonds. Tas bija maksājums par nekustamā īpašuma pārdošanu - runa ir par īpašumu, kuru Donovans iegādājies tikai pirms mēneša Antigvas salā. Pec trim nedēļām to pārpirka VRV par pieckāršu cenu.

- Gluži laba peļņas likme, - Hauks ciniski piezīmēja.

- Kā tad. VRV izrādījās čaulas uzņēmums ar centrālo biroju Bahamu salās. Tas tika nodibināts pirms septiņiem gadiem. Vadītāji ir vietējie funkcionāri, advokāti, ierēdņi, kuri vēlas noslēpt, ar ko uzņēmums nodarbojas. Līdz ar to nav iespējams noskaidrot, kurš kontrolē līdzekļus.

Haukam bija zināma pieredze šajā jomā - viņš arī bija centies noskaidrot naudas plūsmas Centrālās stacijas spridzināšanas lietā.

- Tomēr Antigvas valdība sadarbojas. Pasaulē valda jauni banku pārskatāmības likumi. - Naomi izņēma vēl vienu lapu.

Tas bija oficiāls dokuments uz VRV veidlapas. - Tas ir reģistrācijas akts. Tā ir pilnvara. Izsniegta skvairam Edvīnam Ka-hilam, vietējam juristam. Paskaties, kurš ir piešķīrējs...

Hauks paņēma dokumentu. Apakšā bija ķeburains paraksts, taču to varēja labi salasīt: Dīters Tibo.

- Tad tā viņš tam samaksāja. Donovanam.

Naomi acis piekrītoši iemirdzējās.

- Man ir aizdomas, ka mēs atradīsim kaut ko līdzīgu, ja papētīsim Marka Glasmena darījumus. Tomēr šobrīd mums tam nav laika.

- Tad kā mēs noskaidrosim, no kurienes nākuši tie astoņi miljoni?

- Tas ir sākums. - Naomi paņēma no kaudzītes vēl vienu kopiju un uzlika to uz galda. - Caribe Sun Trust apgalvo, ka summa saņemta pārskaitījuma veidā no Nova Scotia bankas Kanādā. No firmas ar nosaukumu Crescent Bay Partners. Tas ir nekustamā īpašuma holdings, kas iegulda naudu greznos kūrorta īpašumos - kopīpašuma franšīzēs. Tai pieder īpašumi Meksika, Kostarikā, visā Kārību salu reģionā. Tie ir likumīgi īpašumi. Tieši tas, kas bija vajadzīgs Dani-jam Tibo. Virspusēji tie atgādina standarta nekustamā īpašuma ieguldījumus, ja neskaita to, ka cenas ir piecreiz augstākas nekā citkārt. Finansējums ir visnotaļ neskaidrs. Šķiet, ka tas nāk no dažādiem avotiem, dažiem bagātiem eiropiešiem, ari vairākiem investīciju fondiem Tuvajos un Vidējos Austrumos. Izskatās, ka attiecīgie līdzekļi tiek saņemti, izmantojot KronenBank Lihtenšteinā.

Hauks pacēla skatienu.

- KronenBank. Vai Tibo tur kādu laiku nestrādāja?

- Strādāja gan, - Naomi pamāja, - un no šīs vietas viss sāk noskaidroties. Vai atceries, ka es tev stāstīju par Bah-reinas uzņēmēju, kura telefona sarunu ar investīciju baņķieri Londonā mēs bijām noklausījušies? Par Hasani?

Hauks pamāja.

-Jā.

- Nu, viņam ir arī savs investīciju portfelis. Privāta kompānija Dubaijā. Tā finansē privātkapitāla uzņēmumus gan Savienotajās Valstīs, gan Londonā. Ascot Capital.

Naomi pabīdīja uz Hauka pusi aizlocītu dokumentu. Viņš nolika kafijas tasi. Tās bija uzņēmuma reklāmas brošūras kopijas. Pirmajā lapā Hasans ibn Hasani tika nosaukts kā viens no uzņēmuma vadītājiem. Pārējie vārdi bija labi pazīstami finanšu un biznesa pasaulē, ieskaitot pat vienu izbijušu ASV prezidentu.

Atsevišķā lapā starp daudzajiem uzņēmumiem, kuros Ascot glabāja ieguldījumus, bija minēta arī firma Crescent Bay Partners.

Naomi seja iemirdzējās no lepnuma.

- Es nevaru konkrēti pierādīt, ka Donovana astoņi miljoni nāk no turienes, taču tā ir saistība starp Tibo un Hasani, un arī al Baširu Londonā. Mēs esam kaut kam uz pēdām, Taj... - Viņa pabungoja ar pirkstu pa brošūru. - Mēs sasaistīsim kopa to, kas tika saņemts un kas tika izdots, un tiksim pie sazvērestības pierādījumiem. Viena iespēja ir izurbties cauri šim naudas pārskaitījumam caur Lihtenšteinu.

Hauks izelpoja.

- Tas prasīs laiku.

- Un pierādījumus, - viņa skeptiski piebilda, - kuru mums šobrīd nav. Un tas nozīmē iesaistīt visu pasauli. Nemaz nerunājot par to, ka Dubaijas un Lihtenšteinas baņķieri apgalvos, ka mums jāinteresējas par Kanādas un Savienoto Valstu bankām, nevis par viņiem. Otra iespēja... - Viņa ieskatījās Hau-kam acīs. - Otra iespēja ir palūkoties, ko mēs varam izdabūt no Tibo. Viņš zina, no kurienes nauda nākusi un kurš to visu vadīja. Vai tu esi gatavs? - Naomi acis iezibējās gaidās.

Hauks piecēlās.

- Cerēsim, ka viņš ir te.