Melnais zelts

Trīspadsmitā nodaļa

Savas Dablinhilroudas mājas stilīgajā ēdamistabā Merila Saimonsa sēdēja pie apaļa pusdienu galda kopa ar ielūgtajiem viesiem.

Saimniecei kreisajā pusē sēdēja Ralfs Teimerins, lielā pilsētas cennodroses fonda Tatnerin Capital dibinātājs, un viņa sieva Kitija, Toms Erkins, bagāts biotehnoloģiju investors, Eiss Klains, ugunīgais U-Direct! prezidents, kurš vadīja pats savu kabeļtelevīzijas raidījumu, un Džordžs un Sallija Ravinoviči, bagāti investori, kuru slavenā jahta reiz tika uzskatīta par vienu no pasaules lielākajiem šoneriem.

Danijs atradās uzmanības centrā.

Merila bija sarīkojusi šo vakaru viņa deļ - viņš cerēja izraisīt interesi par Baltijā izvietota automobiļu rezerves daļu uzņēmuma atpirkšanu, ko Danijs centās noorganizēt. Merila noskatījās, kā viņš apstrādā visus pie galda sēdošos. Būdams apburošs un uzmanīgs, viņš iedvesa uzticēšanos, stāstot par agrākajiem darījumiem, kurus esot tur īstenojis, un neaizmirstot pieminēt satriecošo peļņu.

Merila bija sākusi saprast, ka nevienu no šiem darījumiem nav redzējusi.

Viņa bija nolēmusi pagaidām vēl necelt Danijam priekšā neko no savām aizdomām. Viņa bija apjautājusies par šo un to, un uz katru jautājumu Danijam allaž atradās ticama atbilde. Merila nolēma pagaidīt, līdz tiks saņemtas kādas ziņas no Hauka.

Un šobrīd visi likās pietiekoši apžilbuši. Atskaitot vienīgi Džordžu, kuru vairak apžilbināja Del Dotto sarkanvīns.

- Merila, tā ir pirmklasīga suliņa, - viņš noteica, apvēr-šot otrādi jau trešo tukšo pudeli. Danijs bija parūpējies par to, lai vīns plūstu straumēm.

- Varu saderēt, ka pagrabā atradīsies vēl kāds pārītis, -Merila atbildēja. Par vīnu agrāk bija rūpējies Pīters, nevis viņa, un vīna pagrabs, ar kura palīdzību laulātie mēdza izklaidēt visus nozīmīgos nozares spēlētājus, bija viens no viņas papildu ieguvumiem pēc šķiršanās. Merila kautrīgi uzsmaidīja Sallijai un Kitijai. - Esmu pārliecināta, ka Pīteram nebūs nebildumu.

Parastos apstākļos viņa palūgtu, lai vīnu atnestu Lūiss, kurš nodarbojās ar tamlīdzīgiem jautājumiem, taču viņš šobrīd virtuvē uzraudzīja desertus, tāpēc Merila izgāja no ēdamistabas un devās pie durvīm, kas veda lejā pagrabā.

Pa ceļam viņa ieraudzīja savu attēlu spoguli. Viņa zināja, ka četrdesmit četru gadu vecumā izskatās labi. Merila bija veikusi nelielas operācijas, tāpat kā vairums viņas draudzeņu. Izgludinājusi krunciņas ap acīm, savilkusi ādu uz vēdera, protams, izmantojusi botulīna toksīna injekcijas. Un tomēr viņa izskatījās pilnīgi dabiski. Viņa regulāri nodarbojās ar sportu un trenējās pie privātā jogas trenera. Merila nogludināja savu balto, kruzuļaino vasaras blūzi un devās lejā.

Vienu varēja apgalvot pilnīgi droši: Merila Saimonsa prata uzņemt viesus.

Nonākusi pagrabstāvā, viņa pagāja garām sporta zālei, jogas studijai, privātajai kinozālei ar īpašo skaņas aprīkojumu un piecpadsmit sēdvietām. Rotaļlietām, kuras bija sakrājušās divdesmit gadus ilgajā laulības dzīvē ar Pīteru. Kamēr viņš taisīja karjeru, abi spēja dalīties līdzekļu un savas nozīmibas pieaugumā. Viņi tika ielūgti uz greznām ballēm, apceļoja eksotiskas zemes. Sūtīja bērnus prestižās skolās. Viņu vārdā tika nosaukti dabaszinību kabineti un skvoša centri.

Taču, tiklīdz Pīters nonāca pašā virsotnē, viņš sāka domāt, ka ir vissvarīgākā persona visā izplatījumā, un apkārtējie cilvēki parasti piebalsoja šim uzskatam. Pīters šķita aizmirsis, ka Merila viņu bija iepazinusi kā kautrīgu obligāciju brokeri, kurš nespēja izlemt pat to, kādu kaklasaiti aplikt. Viņš bieži uzstājās televīzijā un sarunājās pa telefonu ar finanšu ministriem no visas pasaules. Viņš ceļoja kopā ar satriecošām palīdzēm, kuras bija beigušas Efeju līgas universitātes. Sākumā par aizbildinājumu kalpoja bērni, vēlāk - darba sagādātais stress un nogurums. Virs pārstāja viņai pieskarties. Un tad nāca garkājainā apakšveļas modele ar grūti izrunājamo vārdu.

Tagad Merila prātoja, ka gan spēku samērs ir mainījies.

Viņam piederēja akcijas ar strauji sarūkošu vērtību un dzīvoklis, no kura bija neiespējami atbrīvoties par jebkādu summu.

Viņai piederēja vienošanās par trīssimt miljoniem dolāru!

Merila iegāja vīna pagrabā un atvēra greznās durvis ar Lalique grebumiem. Tā bija milzīga telpa, Pītera lepnums, un to piepildīja prestižākie pirmās ražas un kulta vīni no Kalifornijas, kurus spēja atļauties vienīgi Volstrītas magnāts. Merila piegāja pie attālākās sienas, atcerēdamās, no kurienes viņi paņēmuši Del Dotto vīnu. Viņa izcēla no kastes divas beidzamās pudeles. Tad Merila izdzirdēja durvis atveramies un apcirtās riņķī.

Iekšā ienāca Danijs.

- Tu mani nobiedēji, - viņa noteica, sirdij uz mirkli pamirstot. - Ko tu te lejā dari?

- Man vajadzēja izvēdināt galvu, - viņš noteica ar viltīgu sejas izteiksmi. Danijs aizvēra durvis.

Viņš pienāca klāt, izņēma pudeles viņai no rokām un novietoja tās uz galda. Merila sajuta, ka pagraba vēsumā viņas krūšu galiņi sāk izspiesties cauri blūzei.

Danijs pasmaidīja.

- īsta saimniece nekad pati nepasniedz viņu.

- Vai to teikusi Emīlija Posta? - Merila apjautājās, cenzdamās paspraukties viņam garām.

- Nē, Danijs Tibo. - Viņš pasmaidīja. Tad Danijs pārlaida plaukstu pāri viņas slaidajam augumam un pievilka Me-rilu sev klāt. - Tu smaržo apreibinoši, mijā...

- Danij, lūdzu. Visi gaida. Ne jau šeit...

- Visi runā par procentu likmēm un to, kā Obama viņus piemānījis. - Danijs apgrieza viņu otrādi, piespiezdams savas gūžas pie sievietes pēcpuses, un Merila sajuta, kā viņa loceklis kļūst stingrāks. - Tici man, viņi nemaz nav pamanījuši mūsu nozušanu.

- Tu esi traks, - Merila atbildēja, mēģinādama izrauties. - Turklāt Lūiss kuru katru mirkli var nonākt lejā.

- Lūiss ir pilnīgi pārņemts ar crčme angaise... - Danijs noskūpstīja Merilas kaklu, pārbraukdams ar mēli pāri viņas kailajiem pleciem. - Bet es esmu...

Viņš uzlika vienu roku uz Merilas krūts, bet ar otru izvilka laukā blūzi no viņas džinsiem, izveicīgi piespiezdams viņas gurnus pret galdu. Tas izraisīja Merilā uzbudinājuma dzirkstis, kam piejaucās nedrošība.

- Danij, lūdzu...

Viņa sajuta vīrieša siltās lupas uz sava kakla un teju neviļus manīja, kā viņas ķermenis sak reaģēt.

- Tas ir viens sasodīts vīna pagrabs, - viņa ierunājās, asinīm sakarstot, un tajā pašā laikā ieprātojās, ko gan teiks viesi pie ēdamgalda, no kuriem divi bija viņas dārza un grāmatu kluba biedri.

- Tieši tā, - Danijs šķelmīgi pasmaidīja.

Ar vienu roku viņš atsprādzēja Merilas jostu ar zelta posmiņiem un atrāva vaļā viņas džinsu rāvējslēdzēju. Media sajuta, kā viņā iedegas iekāres liesma. Ar otru roku Danijs ķērās pie savas siksnas un rāvējslēdzēja un noslidināja bikses lejup. Šoreiz viņš rīkojās brutālāk nekā parasti, valdonīgāk, un kādu mirkli Merila iedomājās, vai tikai tā nav atbilde uz visām viņas šaubām un bailēm. Danijs noslidināja zemē viņas sarkanās biksītes.

- Pie joda, Danij, lūdzu...

Merila gribēja atrauties, izbeigt to visu, taču vārdi vēl nebija paguvuši nākt pār lūpām, kad viņš jau bija pacēlis sievieti augšup un iegājis viņā. Merila noelsās, sajuzdama šo kustību. Danijs sašūpojās, piespiezdams viņas augšstilbus pie galda, un viņas asinis uzbangoja, atvairot vājuma un kauna apziņu. Viņai gribējās saukt, lai Danijs to izbeidz, taču vienīgais, ko Merila spēja sadzirdēt, bija viņas pašas saraustītā elpa, izjūtām saasinoties. Viņas āda sāka svīst, un Dānijā dzīvnieciskās elsas kļuva skaļākas un satrauktākas.

Sarunas pie ēdamgalda atradās miljons jūdžu attālumā.

Viņi abi kulminēja pēc minūtes, un Merilas mugurai pārskrēja apmierinājuma pilni drebuļi. Viņa aizvēra acis, sajuzdamās vienlaicīgi neparasti dzīva un nikna par savu vājumu. Viņa sajutās izmantota - izmantota daudzējādā ziņā šī viena vakara laikā.

- Kas tu esi? - Merila nočukstēja, kad viņš atvirzījās, piekļaudamās viņam klāt.

- Esmu vīrietis, kurš ļauj tev atkal sajusties dzīvai, -Danijs atbildēja, noņemdams plaukstas no viņas vidukļa. - Kas vēl tev ir jāzina?

Danijs atkāpās. Sajoza bikses ar siksnu. Tad viņš paņēma abas pudeles.

- Es uznesīšu tās augšā, - viņš noteica. - Tu droši vien gribēsi sakopties.

Merila piecēlās, sakārtodama blūzi un džinsus. Viņa nepagriezās, pat ne tad, kad viņš bija aizgājis. Sieviete aizvēra acis.

Es gribēju teikt: kas tu esi patiesībā, Danij?