Melnais zelts

Četrdesmit ceturtā nodaļa

Pie Sonija Merseda līķa atrastais telefons ļāva identificēt viņa masu Kalifornijā, kura nebija runājusi ar brāli mēnešiem ilgi, izbijušu drudzeni, kura apgalvoja, ka vairs nevēlas Soniju redzēt, telefonseksa līniju un numuru, ar kuru viņš bija sarunājies tikai dažas minūtes pirms uzbrukuma, un tas aizveda pie Maikla Kesidija Juniona Ņūdžersi-jas pavalstī. Maikls izrādījās divpadsmitgadīgs puika, kurš pirms nedēļas bija pazaudējis savu telefonu. Atklājās, ka Merseda adrese ir pasta abonenta kastīte, par kuru nebija maksāts jau divus mēnešus.

Merseds izrādījās izbijis militārists no Astoņdesmit septītā pulka, kurš bija izmests no armijas un ticis turēts aizdomās par trim izvarošanas gadījumiem, atrodoties Tuvajos un Vidējos Austrumos. Viņam bija Mičiganas autovadītāja apliecība ar beigušos derīguma termiņu, un divas reizes pagājušā gada laikā viņš bija ticis aizturēts un apsūdzēts uzbrukumā un narkotiku glabāšanā. Kāds bija zvanījis uz Kesidijam nozagtā telefona numuru dažas minūtes pirms uzbrukuma Džaredam, un policija pēc tam atrada nevienam nepiederošu automašīnu ledus halles autostāvvietā.

Lai kādi bija Merseda motīvi, kļuva skaidrs, ka viņš nav rīkojies vienatnē.

Svētdien vietējās avīzes un televīzija pārraidīja stāstu par Irakas kara veterānu, kurš iepriekšējā vakarā uzbrucis ga-rigi atpalikušam zēnam ledus halles ģērbtuvēs, un par cīņu uz nāvi ar izbijušu policistu, kuram bija izdevies iejaukties.

Pirmdien, atgriežoties darbā, izskatījās, ka visi to jau zina. Sastopoties gaiteņos un dzerot kafiju, kolēģi likās patiesi izbrīnīti un pārsteigti; viņi priecājās, ka Haukam nekas nekaiš.

Lielākoties viņš centās nerādīties nevienam acīs, tāpēc strādāja pie rakstāmgalda ar papīriem un atbildēja uz dažiem telefona zvaniem. Hauks bija palūdzis Brukai pasargāt viņu no preses. Tomēr dienas gaitā viņš nespēja atbrīvoties no domām par iespējamo saistību starp firmas un tajā strādājošo cilvēku interesēm un rakņāšanos Dānijā Tibo pagātnē. Hauks bija pārkāpis pāri robežlīnijai, turpinot viņu pētīt. Vai kāds no viņa kolēģiem bija mēģinājis pielikt tam punktu, nometot to pildspalvu un mēģinot Hauku iegāzt?

Ap vienpadsmitiem iezvanījās viņa mobilais. Ieskatoties ekrānā, uz tā izgaismojās uzraksts "Savienoto Valstu valdība".

Naomi Blūma.

- Vai saņēmāt manu dāvanu? - Hauks atsaucās nesasveicinādamies.

- Es saņēmu jūsu dāvanu. Paldies. Un grasos sagādāt jums savējo. Taču vispirms - esmu dzirdējusi par notikušo. Vai jums nekas nekaiš?

- Ir tāda sajūta, it kā roka butu iekļuvusi gaļas mašīnā, taču gan tā sadzīs. Vai jums izdevās apstrādāt glāzi?

- Gribu, lai jūs zinātu, - Naomi sacīja, - ka mēs esam uzsākuši izmeklēšanu par Tibo un viņa sakariem. Pateicoties jums. Viens no pavedieniem ir cilvēks, kurš jums uzbruka. Protams, pieņemot, ka mums nav darīšana vienkārši ar perversu izvirtuli.

- Domāju, mēs abi apzināmies, ka tas ir visai drošs pavediens. Turklāt viņš zināja, kas es esmu; viņš nosauca mani par izbijuši kruķi. Vai jums vēl aizvien ir kādas šaubas par iespējamo saistību starp Džeimsa Donovana un Marka Glasmena nāvi?

- Pēc satikšanās ar jums man tādu vairs nebija, - Naomi Blūma sacīja. - Es tikai riskēju ar savu karjeru.

Viņā bija kas tāds, kas Haukam neviļus patika. Tas bija kaut kas stiprāks par viņu pašu. Naomi nebija noticējusi gājienam ar Talon pildspalvu. Viņa uzskatīja Kempbelu par sū-dabrāli. Viņa bija paveikusi savu mājasdarbu, iedziļinoties viņa pagātnē. Un nu viņa bija izmantojusi Hauka sagādāto informāciju, lai spertu soli tālāk. Riskējusi ar savu karjeru. Šajā miniatūrajā ķermenī slēpās daudz drosmes un ener-ģijas.

Nemaz nerunājot par viņas spoži pelēkajām acīm.

- Vai esat gatava man pateikt, ko tas, jūsuprāt, nozīmē?

- Kā klājas zēnam? - viņa apvaicājās, izvairīdamās no atbildes.

- Viņš ir mazliet sanervozējies, taču turas. Viņš ir atgriezies skolā. Vietējā policija piekritusi pastiprināt apsardzi... Kā jums patīk doma, ka kāds mēģina tikt man klāt, nodarot pāri nevainīgam bērnam?

- Es jūs brīdināju par gaidāmajām nepatikšanām, vai ne? -Naomi Blūma kādu brīdi paklusēja, un Hauks sajuta patiesas raizes. - Lai vai kā, man prieks, ka jums abiem nekas nav noticis.

- Tad es esmu spēlē vai ārpus tās? - Hauks apjautājās. Viņš iedomājās, ka tikpat labi varētu mest kārtis galdā jau tagad.

Naomi iesmējās.

- Vai jūs nupat neesat saņēmis visai labu mācību jautājumā par to, ko nozīmē atrašanās spēlē?

- Jā, un man liekas, ka esmu to izturējis. Es varu palīdzēt. Man tā vien šķiet, ka ir mazliet par vēlu izlikties, ka es atrodos pie sānu līnijas.

Naomi Blūma paklusēja. Haukam likās, ka aģente varētu but viņa pusē. Visbeidzot Naomi noteica:

- To es vēl neesmu izlēmusi.

- Paldies. Varbūt jūs varētu man pavēstīt, ja parādīsies kāda iespēja riskēt ar savu dzīvību, kas varētu palīdzēt jums šī lēmuma pieņemšanā.

Tas viņu sasmīdināja.

- Jūs raizējāties, kāda būs jūs atgriešanās darbā. Vai tagad jūtaties ērtāk?

Pie durvīm atskanēja klauvējiens. Hauks pagriezās uz to pusi, kad durvis atvērās.

Ienāca Toms Fulijs.

- Parunāsim par to mazliet vēlāk. - Hauks izslēdza telefonu, juzdamies pārsteigts par priekšnieka parādīšanos. - Tom. - Viņš piecēlās. - Nāc iekšā.