Tagad un mūžīgi

LEVIATĀNS 99

RADIOSAPNIS

1939. gadā, deviņpadsmit gadu vecumā es ārkārtīgi aizrāvos ar Normana Korvina raidlugām.

Vēlāk, kad man jau bija divdesmit septiņi gadi, es ar Korvinu iepazinos, un viņš pamudi­nāja mani rakstīt “marsiešu stāstus”; tā dzima “Marsiešu hronikas”.

Un ilgus gadus es sapņoju, ka reiz, kādudien tiks iestudēta mana raidluga Normana Korvina režijā.

Kad pārbraucu mājās pēc Īrijā aizvadītā gada

- tur biju sarakstījis scenāriju Džona Hjūstona filmai “Mobijs Diks” -, es vēl arvien biju Her­maņa Melvila un viņa teiksmainā jūras vald­nieka varā. Tapat es joprojām atrados Šekspīra

iespaidā; viņš bija pārņēmis manu prātu jau vidusskolas gados.

Paejot kādam laiciņam kopš Īrijas brauciena, es sāku prātot, ka varētu izmantot Melvila mitoloģiju, pārceļot darbību uz kosmosu.

Nesen NBC bija ierosinājusi, ka Normens Korvins kopā ar mani varētu izveidot vienu stundu ilgu raidlugu. Pabeidzis pirmo “Leviatāna 99” scenāriju, kas attēloja kosmosa kuģus buru kuģu vietā, trakus Visuma kapteiņus jūras kap­teiņu vietā un žilbinošu, baltu komētu, kura bija nomainījusi lielo, balto vali, es iesniedzu scenā­riju Normenam, un viņš to nosūtīja uz NBC.

Tieši tajā laikā palielinājās televīzijas popula­ritāte, bet radioklausītāju skaits gāja mazumā; pēc mana scenārija nosūtīšanas saņēmām no NBC šādu atbildi: “Lūdzu, sadaliet šo scenāriju trīsminūšu fragmentos, lai mēs to varētu raidīt ilgu laiku!”

Mēs ar Normenu sašutuši pieprasījām sce­nāriju atpakaļ, un pēc tam es to nosūtīju uz Londonas BBC, kur šo raidlugu uzveda ar Kristoferu Lī trakā kosmosa kuģa “-Cetus" kapteiņa lomā.

Londonas radio iestudējums bija lielisks, taču mans sapnis par materiālu raidlugai, ko varētu producēt un režisēt Korvins, vēl arvien palika nepiepildīts. Joprojām ciezdams no “Šekspīra murgiem”, kā es to tagad apzīmēju, es riskēju un pārrakstīju savu “Leviatānu 99” divreiz garāku, un 1972. gada pavasarī to iestudēju kā lugu “Samuel Goldwyn” skaņu ierakstu studijā. Diem­žēl pirmā scenārija pagarināšana par četrdesmit lappusēm izpostīja sākotnējo ideju. Tas, ko vis­vairāk gribēju paust, tagad bija kaut kur pazudis. Visas kritiķu atsauksmes bija vienādi indīgas.

Turpmākajos gados es uzvedu “Leviatānu 99” gan šur, gan tur, arvien izravēdams no scenārija pa kādai ainai, cerēdams to pārradīt aptuveni tādu pašu, kāds tas reiz bija ticis sarakstīts vie­nas stundas raidlugai.

* Cetus (latīņu valodas forma no sengrieķu Ktļ-roc;) valis; jūras briesmonis. Šis vārdj asociējas gan ar Vaļa zvaigznāju (astronomijā), gan Bībeles vali, citā vārdā Leviatānu, kas aprija (onu, gan H. Melvila romāna “Mobijs Diks” galveno varoni, balto vali.

Šī novele pēc trīsdesmit gadiem ir mans pēdējais mēģinājums koncentrēt un atdzīvināt to, kas bija sācies kā Normenam Korvinam vel­tīts radiosapnis. Lai lasītāji paši lemj, vai tam vajadzēja vai nevajadzēja atdzimt šādā inkarnācijā!

Veltīts Hermanim Melvilam dziļā godbijībā un apbrīnā