Tagad un mūžīgi

9. nodaļa

Trīsreiz dziļi ieelpojis un izelpojis, Kārdifs gandrīz paģība no baudas pārsātinājuma.

Kulpepers viņam pasniedza tādu pasu sviestpapīra paciņu un nazi.

- Kas tas?

- Cik nu ilgi jūs noturēsieties maizes smaržai pretī! Te iekšā ir vesels klaips. Tas nav jāved atpakaļ.

- Vakariņās man nebūs ēstgribas.

- Nē, tieši otrādi, jutīsiet vēl lielāku izsal­kumu. Vasara ārpusē, vasara iekšpusē. Tad viņš pasniedza piezīmju blociņu ar uzvārdiem un adresēm. Katram gadījumam!

- Jūs gribat, lai es viens pats izvadāju maizi? Kā es zināšu, kurp jābrauc?

- Neraizējieties, Klods zina ceļu! Nekad vēl nav apmaldījies. Vai ne, Klod?

Zirgs atskatījās, nedz uzjautrināts, nedz nopietns, vienkārši gatavs darbam.

- Grožus pārāk nepievelciet! Klodam ir sava sistēma. Ļaujiet viņam iet, kur pašam patīk!

Tas ir vienīgais veids, kā varēsiet apskatīt pil­sētu, neklausoties manā pļāpāšanā. Nu, kāpiet iekšā!

Kārdifs uzlēca uz bukas. Klods ar rāvienu iekustināja ratus.

- Kur, ellē… Kārdifs šķirstīja bloknotu, pētīdams uzvārdus un adreses. Kur tad ir mūsu pirmais?

-Nūū!

Un maizes rati aizpeldēja prom, sildīdami gaisu ar reibinošām graudu un rauga smaržām.

Klods rikšoja tā, it kā viņam gribētos drīzāk apliecināt savas spējas.