Tagad un mūžīgi

25. nodaļa

Eģiptiešu brīnumu” sētaspuses zālienā viņus gaidīja piknika galdi.

- Runu! kāds iesaucās.

- Nezinu, kā sākt, teica Kārdifs.

- Sāc no sākuma! Jautri smiekli.

Dziļi ievilcis elpu, Kārdifs metās uz galvas ūdeni.

- Kā jūs jau varbūt zināt, Valsts Lielceļu departaments ir nomērojis taisnu zemes gabalu no Fīniksas ziemeļaustrumos līdz Galepai ziemeļrietumos. Precīzā jaunā ceļa robeža skars astoņdesmit devīto platuma grādu, kas atrodas astoņdesmit jūdzes uz rietumiem no četrdes­mitā garuma grāda.

Piknika laukuma otrā malā kādsļāva sviestmaizei nokrist zemē un iekliedzās: Mīļais Dievs, runa taču ir par mums!

- Nē! iekliedzās kāds cits. Un pārējie klusi atbalsoja: Nē…

- Tas nav iespējams, kāds sacīja.

- Viss ir iespējams, klusi atbildēja Kārdifs,

- ja tas nāk no valdības.

- Viņi nedrīkst tā darīt! iesaucās viena no dāmām.

- Un kā vēl drīkst! Neviens jūsu pavalsts autoceļš vēl nav nonācis privātīpašumā. Tas nozīmē, ka valstiskajiem lielceļa laupītājiem ir brīvas rokas.

- Un jūs atbraucāt šurp, lai mūs brīdinātu.7 jautāja Eliass Kulpepers.

Kārdifs nosarka. Nē.

- Bijāt nodomājis to neizpaust?

- Es gribēju redzēt jūsu pilsētu. Neko īpašu nebiju nodomājis. Man likās, ka jūs to jau zināt.

- Mēs to nezinājām, sacīja Eliass Kulpepers.

- Dievs žēlīgais! Tikpat labi jūs varējāt pavēstīt, ka mūsu pilsētas tuvumā gaidāms vulkāna izvirdums.

- Taisnību sakot, pēc tam, kad biju redzējis jūs vaigā, pēc tam kad biju sēdējis kopā ar jums pie brokastu, pusdienu un vakariņu gālda, es vairs nespēju aizbraukt, neizstāstījis jums visu patiesību.

- Izstāstiet vēlreiz! lūdza Eliass Kulpepers.

Kārdifs palūkojās uz Nefu; viņa tik tikko

manāmi pamāja ar galvu.

- Tātad Valsts Lielceļu pārvalde…

Nodārdēja zemestrīce. Nogranda zibens un

pērkons. Zemei virsū uztriecās komēta. Kaķi nolēca no jumtiem. Suņi iekodās sev astē un izlaida garu.

Un zaļais maurs, jaukā piknika vieta, bija palicis tukšs.

Mīļais Dievs debesīs, vai tiešām es to esmu > ' pastrādājis? Kārdifs sev jautāja.

- Mulkis… idiots… stulbais mulka idiots… - viņš murmināja.

Atvēris acis, viņš ieraudzīja uz zaļa pakalna stāvam Nefu, tā sauca: Nāc šurp ēnā! Tevi var ķert saulesdūricns.

Un viņš gāja turp, ēnā.