Tagad un mūžīgi (Rejs Bredberijs) читать бесплатно онлайн полную версию книги

14. nodaļa

Ne pie brokastu, ne pusdienu, ne vakariņu galda Nefas nebija.

Viņš devās gulēt izsalcis.

Pusnaktī vējš klusi iepūta logā, iečukstinādams aizkarus, ieēnodams mēness gaismu.

Tālu pilsētas otrā malā pletās kapsēta, daudz milzīgu, baltu zobu, kas izkaisīti valgā, mēness sudrabotā zālē.

Ap pussimt akmeņu, mirušu nemirušu.

Tīrie meli, viņš nodomāja.

Un attapās lavāmies lejup pa pansijas kāpnēm, no visām pusēm guļošu cilvēku elpas ielenkts. Vienīgā skaņa nāca no mēness apgaismotās virtuves ūdens pilēšana no leduskastes leduspannā. No vitrāžas lodziņa, kas atradās virs ieejas, priekšnams bija piebiris pilns ar citroniem un ceriņiem.

Viņš attapās uz putekļainā ceļa divvientulībā ar savu ēnu.