Greisija satraukta vēroja, kā Doltons paceļas no Karaliskā zinātniskās pētniecības kuģa "Džeimss Klārks Ross". Atšķirība no sava līdzinieka "Ernests Šekltons" šim nebija helikopteru nolaišanās laukuma. Pasažierus no viena kuģa uz otru varēja pārcelt, uzvelkot viņus helikopterā, kas karājas gaisā. Minušu temperatūrā un vietā, no kuras dažu simtu jardu attālumā irst milzīgs ledājs, tāds pasākums nebija domāts cilvēkam ar vājiem nerviem.
Kopš zīmes parādīšanās bija pagājušas sešas stundas. Kad apstrādātais augstas izšķirtspējas klips tika pārraidīts arī citos kanālos, ziņu aģentūras burtiski eksplodēja. Materiāls parādījās it visur - ziņu apkopojumos, visos televīzijas ekrānos un visās interneta vietnēs. Par to runāja reportieru un visziņu armijas, visi sprieda un izvirzīja vistrakākās teorijas. Gan Amerikā, gan citviet pasaulē cilvēkiem intervijās tika jautāts, ko viņi domā par šādas paradības nozīmi. Kā jau varēja gaidīt, dažas atbildes bija ticamas un nepieļāva nekādus iebildumus, taču galvenokārt cilvēki šķita nopietni ieintriģēti. Turklāt Ziemeļamerikā bija tikai pusnakts, kad lielākā daļa ļaužu guļ. Greisija zināja, ka īstais neprāts sāksies nākamajā dienā. Viņas satelīttelefons nepārstāja zvanīt, viņai tika lūgtas intervijas un komentāri, arī elektroniskā pasta kastīte bija pārpilna.
Ikvienā kanālā, ikvienā ziņu dienestā cits pēc cita tika aicināti eksperti, lai mēģinātu izskaidrot parādību. Fiziķi, klimatologi, dažnedažādi zinātnieki ikkatrā planētas nostūri. Nevienam nebija ne jausmas. Neviens nespēja dot kaut attāli pārliecinošu skaidrojumu, kas tā par parādību un kas īsti noticis, turklāt dažiem tā izraisīja priecīgu satraukumu, taču lielu daļu nobiedēja. Reliģiski noskaņotajiem ekspertiem bija vieglāk, jo dcība ir skaidrojums, kas nav apgrūtināts ar pierādījumu nastu. Mācītāji, rabīni un muftiji ar pieaugošu dedzīgumu izteica savas domas par zirni. Vienā sižetā, ko Greisijai izdevās noskatīties, tika iztaujāts baptistu mācītājs. Un tas atbildēja, ka ticīgie ļaudis visā pasaulē ļoti uzmanīgi vērojuši zīmi un apsprieduši, vai tā bijusi dievišķa vai arī skaidrojums varētu būt cits. Tādu viedokli pauda arī vairāki citi aptaujātie - īstais skaidrojums ir ticībā, nevis zinātnē. Šā- du atziņu Greisija apsvēra brīdī, kad cīnījās pretī lNestlami Lynx helikoptera rotoru saceltajai vērpetei un bija aizklājusi acis ar plaukstu, lai novērotu Doltona iekāpšanu lidaparātā. Sejā parādījās smaids, kad kolēģis pamāja no augšas, un Greisija pavēcināja pretī. Izcilais operators vienā rokā turēja nelielu videokameru, iemūžinot ikvienu nervus stindzinošo bridi.
Tikmēr Finčs pagriezās, un Greisija sekoja viņa skatienam. Bija parādījies kuģa kapteinis. Tas pacēla galvu, lai novērtētu pārcelšanās gaitu. Procedūra jāpaveic ātri, jo helikopteram drīz beigsies degviela, lai gan tai bija papildu tvertnes. Tad kapteinis pievērsās Greisijai un Finčam.
- Man zvanīja no Pentagona, - viņš paziņoja, cenšoties pārkliegt rotoru troksni.
Greisija paskatījās uz Finču. Abus pēkšņi pārņēma acīmredzams saspringums.
- Gribēja pārliecināties, ka neviens nepamet kuģa klāju līdz brīdim, kad ierodas viņi, - kapteinis piebilda. - Un jūs īpaši, - viņš piebilda, ar pirkstu norādījis uz Greisiju.
- Ko jūs viņiem sacījāt? - Greisija jutās kā paralizēta no uztraukuma.
Kapteinis plad pasmaidīja.
- Es teicu, ka mēs atrodamies nekurienes vidū un diez vai kāds tuvākajā laikā varēs kaut kur doties.
- Paldies, - atviegloti nopūtusies un pasmaidījusi, sacīja Greisija.
- Tas pat nebija jautājums, - paraustījis plecus, teica kapteinis. - Tā drīzāk bija pavēle. Bet es neatceros, ka būtu pieteicies kādā armijā. - Viņa balsi ieskanējās mulss sašutums. - Ceru, ka sacelsiet pietiekami smirdīgu vētru, ja mani aizvedīs uz Gvanta- namo.
Greisija pasmaidīja.
- Apsolu.
Palūkojies uz helikopteru, kapteinis paliecās tuvāk Greisijai.
- Vēl mēs saņemam neskaitāmus žurnālistu un reportieru lūgumus no visas pasaules. Es domāju, ka mums vajadzētu nopietni pacelt īres maksu un grābt naudu.
- Ko jūs atbildat? - Finčs pajautāja.
- Uz kādu brīdi esam izkāruši zīmi "Nav vakanču", - paraustījis plecus, atbildēja kapteinis.
- Bet piedāvājumi nebeigsies, - Greisija sacija, - ja vien tie ir kārtīgi žurnālisti.
- Zinu, - kapteinis novilka. - Un ir grUti atteikt, taču šis ir zinātniskās pētniecības kuģis. Es negribu to pārvērst par karnevāla kruīza kuģi. Diemžēl mēs šeit esam vienīgie. Tuvākie atrodas pārsimt jūdžu attālumā, tas ir japāņu vaļu medību kuģis un Greenpeace braucamais, kas to vajā. Nedomāju, ka tie vēlēsies izrādīt viesmīlību. - Viņa dziļās, skaidrās acis šķelmīgi pamirkšķināja Greisijai. - Izskatās, ka tas joprojām ir jūsu ekskluzīvais materiāls.
Viņa pasmaidīja, un seja atklāti pauda pateicību.
- Ko varu pateikt? Tā ir svētlaime!
-Jūtos mazliet pārsteigts, ka tā steidzaties pamest manu kuģi, kamēr citi tik ļoti cenšas uz tā nokļūt, - kapteinis sacīja, un balsī ieskanējās rotaļigas, vāji slēptas šaubas un aizdomas.
Greisija paskatījās uz Finču un tad, pat nepūlēdamās kaut ko neizrādīt kapteinim, plati pasmaidīja un sacīja:
-Tieši tādēļ jau mēs esam pati labākā pētnieciskās žurnālistikas komanda pasaulē! Allaž soli priekšā notikumiem.
It kā glābdamas Greisiju no neveiklā brīža, parādījās paceļamās virves, un apkalpes loceklis palīdzēja Greisijai piesprādzēties. Tiklīdz viss bija kārtībā, vīrietis pamāja vinčas operatoram helikopterā, un mehānisma virves nostiepās.
- Vēlreiz paldies par visu, - viņa uzsauca kapteinim, uzsvērdama pēdējo vārdu un tādējādi atgādinādama par Finča lūgumu paturēt noslēpumā viņu došanos prom. Kapteinis bija piekritis bez iebildumiem un jautājumiem, un Greisija juta sirdsapziņas pārmetumus, ka nedrīkst atklāt šīs steidzīgās aizbraukšanas patiesos iemeslus.
Kapteinis pamāja atvadas.
- Ar prieku jums palīdzējām. Ziņojiet, ko būsiet tur atklājuši, - viņš sacīja, sazvērnieciski piemiedzot ar aci. - Mēs labprāt skatīsimies.
Iekams Greisija paguva atbildēt, virves saspringa, un viņa tika ierauta dzestrajā gaisā. Aizturējusi elpu, viņa noraudzījās uz kuģi, kas pamazām attālinās, un prātā jau devās tālāk - pie nezi-. nāmās balvas, kas gaida ceļojuma galamērķī.