Zīme

68 Hjūstona, Teksasas štats

Mets paliecās uz priekšu, neatraudams skatienu no plazmas ekrāna, kas bija piestiprināts pie sienas Hobija lidostas aviāci­jas pakalpojumu sniedzēja administrācijas atpūtas telpā. Arī Raidels sēdēja turpat. Viņš bija nokārtojis nakts reisu no Bosto- nas uz Hjūstonu, aizņemoties lidmašīnu no kāda sava drauga. Viņi tika izsēdināti Hjūstonā, bet lidaparāts aizvizināja Rebeku uz Losandželosu, kur viņa apmetīsies relatīvā drošībā pie kāda sena drauga un iejuks lielpilsētas drūzmā. Hobija lidostā Rai­dels bija panācis iespēju izmantot aviācijas pakalpojumu snie­dzēja telpas, jo uzskatīja par prātīgu palikt lidostā, tur izlemt, kāds būtu nākamais solis, un tikai tad doties uz pilsētu, kur ie­spējama satikšanās ar ienaidnieku. Tad viņi apsēdās un sāka

skatīties televīziju.

Tiešraidē bija redzama Greisija Ļogana, un reportāžu nodro­šināja kanāla operators, kurš filmēja no lidostas galējā stūra. No­lūkojies, kā aizlido helikopters, Mets saguma. Viņš bija cerējis virs viltus priestera galvas ieraudzīt zīmi un uztvert tās parādī­šanos kā vēsti, ka tuvumā atrodas Denijs. Brīnums nenotika, ta­ču tas neatturēja Metu no ciešas skatīšanās ekrānā, cenšoties sa­manīt kaut ko aizdomīgu. Tad tiešraide beidzās - ar ainu, kas uzņemta no ziņu dienesta helikoptera, kas sekoja galvenajam lidaparātam.

Mets atslīga dīvānā, atspieda galvu pret to un aizvēra acis.

- Reliant stadions, - viņš sacīja. - Tā ir Houston Texans futbola komandas mājvieta, vai ne?

Raidels jau bija ieslēdzis savu BlackBern/ viedtālruni.

- Palūkosim, kāds rit būs laiks.

- Kāpēc? - Mets jautāja.

- Stadionam ir ievclkams jumts. Ja prognozes nesolīs lietu, jum­tu noņems. Ja dek plānota zīmes parādīšanās, jumts viņiem dkai traucēs.

Joprojām atgāzis galvu, Mets skatījās griestos un tad dziļi ievil­ka elpu.

- Tātad rīt, - viņš novilka.

Kādu brīdi abi sēdēja klusēdami un iegrima domās, lai aptver­tu visas iespējas. Mets raudzījās griestos un sajuta pieaugošu op­timismu. Pamazām viņš piekļuvis tuvāk Denijam un līdz šim vēl palicis dzīvs. Diemžēl nebija skaidrs, vai tā būs arī turpmāk.

- Atrast Deniju nebūs viegli, - Raidels sacīja. - Stadions ir milzīgs.

Mets sarauca pieri - viņš domāja par kaut ko citu.

- Varbūt nemaz nevajadzēs. - Mets paraudzījās uz Raidelu.

- Drakers teica, ka grib aprunāties, vai ne?

- Cik man zināms, viņš ir Kolumbijas apgabalā, - Raidels pa­ziņoja. Tad pēkšņi viņam kaut kas ienāca prātā. - Bet varbūt arī šeit, lai būtu klāt lielajos notikumos.

- Piezvani viņam! Pasaki, ka esi šeit un arī viņš varētu braukt šurp, ja vēl nav ieradies.

Raidels apsvēra šādu priekšlikumu. Šķita, ka tas ir patīkams, tikai viņš to neizrāda.

- Viņš kļūs aizdomīgs.

- Bet viņš grib tikties ar tevi, - Mets attrauca, paraustījis plecus.

- Un to mēs varam kontrolēt. Mēs izvēlēsimies vietu. Mēs būsim gatavi. Turklāt neliekas, ka mums būtu vēl desmit citu variantu. - Vēlreiz visu pārdomājis, viņš palocīja galvu un sacīja: - Zvani!

- Esi pārliecināts? - Raidels pajautāja.

- Atvilini viņu šurp, - Mets mudināja. - Domāju, ka mums abiem gribētos dzirdēt, kas tam nelietim sakāms.