Inženiera Garina hiperboloīds

15

Rollings pietrūkās kājās — nāsis iepletās, starp uzacīm pietūka dzīsla. Viņš pieskrēja pie durvīm un aizslēdza tās, pēc tam pienāca Semjonovam cieši klāt, satvēra krēsla atzveltni un ar otru roku iekrampējās galda malā. Noliecās pie Semjonovā sejas:

— Jūs melojat!

— Kāpēc lai es melotu … Tas notika tā: Stass Tiklinskis sastapa šo dubultnieku Petrogradā, pastā, kad šis nodeva telegramu, un ievēroja adresi: Parīze, Batin- jolas bulvāris … Vakar Tiklinskis atbrauca no Varšavas, un mēs tūdaļ aizsteidzāmies uz Batinjolas bulvāri un kafejnīcā ieskrējām tieši krūtīs Gariņam vai viņa dubultniekam, nelabais lai viņus atšķir.

Rollinga skatiens pārslīdēja pār Semjonovā vasaras raibumiem klāto sej% Tad ķīmijas karalis izslējās, no viņa plaušām izlauzās ilgi aizturēta elpa:

— Jūs lieliski saprotat, ka mēs neatrodamies Padomju Krievijā, bet Parīzē; ja jūs pastrādāsiet noziegumu, es neiešu jūs glābt no giljotīnas. Bet, ja jūs mēģināsiet mani piekrāpt, es jūs samīšu.

Viņš atgriezās savā vietā, ar riebumu atvēra čeku grāmatiņu: «Divdesmit tūkstošus es nedošu, jums pietiks ar pieciem…» Izrakstīja čeku, ar nagu pastūma to Semjonovam un pēc tam — ne ilgāk par sekundi — uzlika elkoņus uz galda un iespieda seju delnās.