Magelāna mākonis

STAŅISLAVS LEMS

Pēdējos gados sakarā ar pieaugošo interesi par zi­nātnes attīstības problēmām bagatīgi sakuplojusi to rakstnieku saime, kuri nodarbojas ar zinātniski fantas­tisko literatūru. Sī žanra kopēju rindās redzam arī jauno poļu rakstnieku Staņislavu Lemu. 1958. gadā iz­darītā aptauja parādīja, ka Krakovas skolu audzēkņu vidū Lems ir gandrīz tikpat populārs kā Džeks Londons un viņa romānus lasa pat vairāk nekā, piemēram, Džo- zefa Konrādā (Juzefa Kožeņovska), Elīzes Ožeško, Al- bēra Kāmī un citu goļu jaunatnes iecienītu autoru dar­bus.

Lema grāmatas šobrīd jau pārtulkotas krievu, vācu, holandiešu, čehu, slovaku, ungāru, slovēņu, rumāņu, bulgāru, franču un citās valodās. Arī latviešu lasītājam bijusi iespēja iepazīties ar šī rakstnieka romānu «Astro­nauti», ko 1959. gadā ar nelieliem īsinājumiem iespieda laikrakstā «Padomju Jaunatne». Te būtu jāmin, ka 1960. gada sākumā uz Berlīnes un Varšavas kinoteātru ekrā­niem parādījās pēc šī romāna motīviem veidota vācu- poļu mākslas filma «Klusējošā zvaigzne».

Staņislavs Lems dzimis 1921. gadā Ļvovā ārsta ģi­menē. 1939. gada pavasarī viņš beidza ģimnāziju, bet tā paša gada septembrī Polijā iebruka hitlerieši. Tomēr ienaidnieka kara pūļi nepaguva nonākt līdz nākošā rakstnieka dzimtajai pilsētai: lai Rietumukrainas' un Baltkrievijas iedzīvotājus pasargātu no hitleriskajiem iekarotājiem, Padomju Armijas daļas iegāja Lvovā. Jau­najam Lemam radās iespēja turpināt izglītību. Viņš no­lēma iet tēva pēdas un iestājās Lvovas universitātes medicīnas fakultātē. Tomēr mācības bija drīz jāpār­trauc: 1941. gadā Ļvovu okupēja hitleriešu karaspēks. Tagad poļu jaunatnei augstāko mācības iestāžu durvis bija slēgtas. Trīs garus okupācijas gadus Lems strā­dāja par automehāniķi. Pēc Polijas atbrīvošanas viņš pārcēlās uz Krakovu un atsāka mācības Krakovas uni­versitātē. Jau studiju gados (1948.) viņš sāka periodikā publicēt savus pirmos dzejoļus un stāstus, pēc tam lielu romānu par laikmetīgu temu — «Nezaudētais laiks», kurā atainota poļu jaunatnes cīņa pret vācu oku­pantiem otrā pasaules kara laikā. Sis romāns, ko publi­cēja 1955. gadā, piedzīvojis Polijā jau trešo izdevumu, ir pārtulkots čehu un vācu valodā un 1957. gadā izpel­nījies Krakovas pilsētas prēmiju.

Pēc šīs panākumiem bagatas debijas Lems pievēr­sās zinātniski fantastiskajai literatūrai. Laikā no 1950. līdz 1959. gadam iznākuši viņa romāni «Astronauti», «Magelāna mākonis», «Ēdene», stāstu krājumi «Zvaig­žņu dienasgramatas», «Sezams», «Invāzija no Aldeba- rana». īpašu vietu Loma daiļradē ieņem fantastiski krimināls romāns «Izmeklēšana» un neliela grāmata ar nosaukumu «Dialogi». Pēdējais darbs atspoguļo autora aizraušanos ar kibernētikas problēmām un izraisījis kvēlas diskusijas poļu literātu un zinātnieku aprindās.

Kā rada šis īsais pārskats, Lema daiļradē pārsvarā ir zinātniski fantastiskie sacerējumi. Par to, ka zināt­niskā fantastika ir rakstnieka sirdslieta, liecina, arī viņa darbs šī žanra teorijas jautājumos. Tā rezultāts ir viņa apcerējums «Science-Fiction» («zinātniskā fantastika»), kur aplūkota mūsdienu amerikāņu zināt­niski fantastiskā literatūra.

Lems izstudējis ap 17 000 lappušu zinātniski fan­tastisko darbu, kas iespiesti ASV, bet pats rakstnieks atzīst, ka tas ir «tikai piliens jūrā». Amerikāņu lasītājs saņem milzīgus daudzumus — lielākoties vāju, pat pri­mitīvu darbu, ar kuriem tiek pārplūdināts ASV grā­matu tirgus. Jāmin, ka 1956. gadā-ASV iznāca 13 zinātniski fantastiskās literatūras žurnālu.

Uzsvērdams, ka mūsdienu zinātniski fantastiskās literatūras pamatā ir pasaka, tai skaitā filozofiska pa­saka un tautas pasaka, utopija ar socioloģiski filozo­fisku ievirzi, kā arī jūsma par moderno tehniku, S. Lems konstatē, ka amerikāņu zinātniskajai fan­tastikai līdzība ar pasaku ir tikai daļēja. Tanī novēro­jamas būtiskas atšķirības, kas skar galvenokārt morālo sfēru. Ja tautas pasakās labais, pārvarot neskaitāmus šķēršļus, beidzot tomēr allaž uzvar ļauno, tad ameri­kāņu rakstnieku zinātniski fantastiskajās gramatās arvien retāk sastopamas tā saucamas happy end (lai­mīgas beigas). Te izpaužas buržuāzisko rakstnieku pa­saules uzskats, kas veidojas kapitalisma krizes apstāk­ļos, kad civilizācijas tālākā attīstība sola cilvēcei vie­nīgi postu, ciešanas, pat «pasaules galu». So gramatu varoņu morālo seju raksturo galējs individuālisms, ba­gātības alkas, brutāla spēka kults. Zinātnes un tehnikas attīstība ne vien nekalpo cilvēces labklājībai, bet pat pastāvīgi vairo postu un nes iznīcību.

S. Lems min dažus raksturīgus stāstu sižetu pie­mērus:

Raķetē uz Marsu lido divi cilvēki. Raķeti trāpa meteors, sabojā gaisa rezervuāru, un atlikušā skābekļa pietiek likai vienam cilvē­kam. Lai glābtu savu dzīvibu. viens no lidotājiem mēfcina no­galināt biedru.

Vairākus gadsimtus ilgst starpplanētu karš, kura iet bojā cilvēku masas. No bojā gājušo līķiem biotehniķi sintezē jaunus karavīrus.

Neskaitāmos stāstos autori izklāsta pasaules bojā ejas ainas, kuras dažbrīd — pretēji autoru iecerei — gūst pat komisku nokrāsu.

Daži rakstnieki pievēršas divu sistēmu — kapitālisma un komunisma sadursmei, bet risina šo temu visai naivi, pat muļķīgi.

Visnesimpātiskākā amerikāņu zinātniski fantastis­kās literatūras iezīme Lemam šķiet neiedomājamā lie­lība un pārākuma apziņa, ar kādu sava laikā tika stās­tīts par amerikāņu milzīgajiem sasniegumiem gan kos­mosa iekarošanā, gan civilizācijas attīstīšanā uz Zemes.

Pirmajiem padomju Zemes pavadoņiem startējot, savu nozīmi pilnigi zaudējuši neskaitāmie romāni, stāsti, apraksti, kuros amerikāņi pirmie dodas kosmosā, visām pasaules tautām godbijībā noraugoties tiem pa­kaļ. Pēc S. Lema domām, «sarkanie mēneši», kas uzlē­kuši pie mūsu debesīm, nāks par labu arī amerikāņu zinātniski fantastiskajai literatūrai: tās autori varbūt mācīsies relatīvisinu un sāks objektīvāk vērtēt pasauli, kurā viņi dzīvo. Starp citu, amerikāņu izdevēji peļņas nolūkos izmantoja pat nacionālās pašapziņas sagrāvi — tūdaļ ķērās pie padomju zinātniski fantastiskās li­teratūras tulkojumu izdošanas . . .

Raksturīgi, ka amerikāņu zinātniski fantastisko grāmatu autori izvairas no tēmas par pasaules sociālo pārkārtojumu nākotnē. Viņu romānos Visumu iekaro dažadas korporācijās, kompānijās, koncerni un tamlī­dzīgas kapitālistiskas apvienības. Te atrodam vai nu brīvās konkurences izraisītu cīņu, vai tiranijas jūgā paralizētu sabiedrību — citu variantu tikpat kā nav. Nevienā darbā nav pat pieminēta ražošanas līdzekļu sabiedriskošanas ideja, nav arī runas par jebkādu sa­biedriskās iekārtas socializēšanas formu.

Tāda ir buržuāziskā zinātniski fantastiskā litera­tūra — bez perspektīvas, pesimisma caurstrāvota, pilna neticības cilvēkam un tā labākai nākotnei.

Kaut gan Staņislavs Lems savā daiļradē neapšau­bāmi izmanto vairakus paņēmienus un tehniskās idejas, kas pasaules un tanī skaitā ari amerikāņu zinātniski fantastiskajā literatūrā kļuvušas tradicionālas (piemē­rām, videoplastika, dažādu cilvēka gara ražojumu uz­glabāšana ar «trionu» palīdzību u. c.), tomēr ideoloģis­kajā plāksnē viņš ieņem buržuāziskajiem rakstniekiem diametrali pretēju poziciju. Dzīvojot valstī, kas ceļ so­ciālismu, ik dienas savam acīm vērojot, cik strauji at­tīstās sabiedrība, kura visus savus radošos spēkus ziedo cilvēka labklājības celšanai, viņa fizisko un ga­rīgo spēju jo krāšņākām uzplaukumam, — rakstnieks savā romānā centies parādīt, kā komunisma apstākļos zinātne kļūst par dzīves apliecinātāju spēku, kas cil­vēkiem paver arvien plašākus un tālākus apvāršņus.

Priekšvārdā «Magelāna mākoņa» poļu izdevumam autors izsakās: lai gan romāna darbība norit XXXII gad­simtenī, viņš to rakstījis, domājot par saviem laikabied­riem. Visam darbam cauri vijas doma, ka lepnā un laimigā paaudze, pie kuras pieder romāna varoņi, nebūtu spējusi pakļaut sev tālās zvaigznes, ja pagātnē tūkstoši un miljoni nezināmu varoņu nebūtu nesuši upurus un ziedojuši sevi šīs gaišās nākotnes tuvināšanai, šo domu romānā pauž vairākas mūsdienu elpas apdvestas epi­zodes un stāsti, kas apliecina, ka tāla nākotne liks jaunā gaismā iemirdzēties varoņdarbiem, kurus šodien veic cīnītāji par mieru un nākamo paaudžu laimi.

Risinadams sava galvenā varoņa — jauna ārsta, pirmās zvaigžņu ekspedīcijas dalībnieka dzīves gaitas,

Lems cenšas uz nākotnes laikmeta fona atainot gan nopietnas sociālās, zinātniskas un filozofiskas prob­lēmas, kuras, pēc viņa domam, nodarbinas cilvēci mūsu ēras ceturtā gadu tūkstoša sākuma, gan sīkas sadzives detaļas, tā vērsdams romānā iezīmētos cilvēku tēlus mums tuvākus, saprotamakus, pilnasinigākus. Māksli­nieciskajai izdomai, bez kuras nav iedornajams zinātniski fantastisks darbs, te talkā nāca modernas zinātnes sa­sniegumi un — vispirms — paša autora pasaules uz­skats, kas pamatojas uz dialektiskā un vēsturiskā ma­teriālisma tēzēm par sabiedrības attīstības likumiem. Tādēļ ari rakstnieka uzskicētā radošā darba strād­nieku — zinātnieku, pētnieku, inženieru, mākslinieku komunistiskā sabiedrība nav tikai brīva fantāzijas lido­juma auglis. Pirms romāna uzrakstīšanas Lems cītīgi studēja zinātnes un tehnikas attīstības galvenos vir­zienus. Sai darbā viņam ar konsultācijām un padomiem palīdzēja ne vien Polijas izcilākie zinātnieki, bet ari paši lasītāji, kuri dalījās ar autoru savos iespaidos laikā, kad romānu iespieda vienā no Krakovas perio­diskajiem izdevumiem. Tādējādi «Magelāna mākonī» rakstnieka radošā iztēle cieši savijusies ar pētnieka zi­nātnisko paredzi un vienkāršo cilvēku sapņiem un ce­rībām. Šādas sadarbības rezultātā romānā paveras har­moniska nākotnes pasaules aina.

Jāuzsver, ka Lems netiecas pēc sensācijām. Piedzī­vojumu elementam gan ir sava nozīme rohiānā, tomēr tas nebūt nav dominējošais un — katrā ziņā — nekur nekļūst par pašmērķi. Ar astrozoologa profesora Entr­eila komisko tēlu autors pat izsmej rakstniekus, kas, izmantojot zinātniskās fantastikas «likumus», liek tāla­jās pasaulēs mitināties briesmoņiem, kuri atgādina Zemes organismu karikatūras. Lai gan romāna darbība norisinās starpzvaigžņu izplatījumā, autora uzmanība pievērsta galvenokārt dzīvei uz Zemes, cilvēkiem, bet nevis svešajām būtnēm, par kurām ir runa tikai grāma­tas pašās beigās. Rakstnieku vairāk interesē zinātnes un tehnikas attīstība uz mūsu planētas, mākslas, morā­les, socioloģijas problēmas. Ja lasītājam šie momenti paslīdēs garām, būs grūti uztverama arī paša romāna galvenā ideja, kura pretēji buržuāzisko ideologu drūmajiem atomnāves un kosmisko kataklizmu pareģojumiem sludina cilvēka prāta spožu uzvaru pār Visuma materialajiem spēkiem.

Romāna nobeigumā Staņislavs Lems sniedz visai lakonisku zvaigžņotās debess notēlojumu, norādīdams uz blāvu plankumu — Magelāna mākoni, ar to it kā paverot ceļu nākotnē. Sie vārdi izskan kā rakstnieka kredo, apliecina viņa ticību tam, ka cilvēka ģēnijs die­nās pārvarēs desmitiem tūkstošu gaismas gadu lielus attālumus un aizsniegs šīs tālās zvaigžņu kopas, jo viņam nekas nav neiespējams.

Šķirstot «Magelāna mākoņa» lappuses, iejūtīgs la­sītājs droši vien brīžiem sajutīs vēlēšanos uzsākt ar autoru polemiku. Dažas rakstnieka idejas un prob­lēmu atrisinājumi var likties pārāk neiespējami, pārāk fantastiski. Bet kas var pateikt, kādus kalngalus cilvēce sniegs pēc vairāk nekā 1000 gadiem, ja īstenība jau šodien ir tālu aizsteigusies priekšā cilvēka visdrosmīgā­kajiem sapņiem? Varbūt šīs rindas lasīs jau nākošais kosmonauts — Visuma iekarotājs, varbūt tieši šī grā­mata pamodinās viņā ilgās iepazīt tālas planētas, at­klāt nezināmas pasaules, atminēt kosmosa noslēpumus?

C. Skleņņiks

STANISLAW LEM

OBLOK MAGELLANA

Tskry

Warszawa 1956 ♦

СТАНИСЛАВ ЛЕММ

ОБЛАКО МАГЕЛЛАНА

Латвийское государственное издательство На латышском языке

LEMS STAŅISLAVS MAGELANA MĀKONIS

Redaktors J. Laganovskis. Māksi, redaktor» 1 Zvagiizls. Tehn. redaktore M. Krasovska. Korektore R Zariņa. Nodota salikšanai i960 g. 17. maijā. Parakstīta iespiešanai i960. g. 12 Jū­lijā Papīra lormāts 84X108"/«». 12.25 fiz. iespiedi 20.01 uzsk iespiedi 22.13 izdovn 1. Metiens 30000 eks. JT0845I. Maksā 7 rbl 60 kap. Latvijas Valsts Izdcvnieciha Rigд. Padomļu bulv 24. Izdevn. Nr. 13283-.il243. Iespiesta Latvijas PSR Kultūras ministrija* Poligrāfis­kās rūpniecības pārvaldes 3 tipogrāfijā Rigā, Ļeņina Ielā 1371139. Pašūt. Nr. 331. A(Po]u)

1 Komandieris ģenerālleitnants Džons Makmerfijs Es darīšu visu iespējamo.

[1] npi — nākotnes plānošanas institūts.

[2] no latiņu «felicitas» — laime Laimes pētnieki. (Tulk.)

[3] savienoto valstu starpzvaigžņu bruņotie spēki.

[4] komunistu sfēra

8 Brīvās pasaules sfēra. « «Svētā bībele».