Sešdesmit pirmā nodala

Debora atgriežas pie datora. Markuss piezvanīs velreiz, viņa domas sev iegalvoja. Un, ja an nepiezvanīs, viņa, ie­spejams, jau zina to, ko viņš gribētu teikt. Markuss noskaid­rojis, ka mirstīgas atliekas un viss parejais ir viltojums, ka viņu darbošanas bijusi velta, un tieši tadeļ viņa balss bija tik…

Bēdīga?

…nepacietīga. Vīlusies. Deborai bija pazīstamas šis izjū­tas.

Tada pratošana palīdzēja sakartot domas, taču lika jus­ties saspringtai, bažīgai. Debora atvēra Google majaslapu in- terneta un ilgu laiku veras kursora, kas mirgoja lauka, kur ierakstīt meklējamo vardu. Tad pirksti leni nospieda sešus taustiņus: Atrejs.

Fkrans vispirms kļuva balts, bet pec tam cits pec cita pa- radijas dažadi ieraksti: skolēnu projektu darbi par grieķu mī­tiem, spriedelējumi par antīko teātri, versija par torņiem un pūķiem senaja Grieķija, pat daži Mikenu skati. Pašreizēja no­skaņojuma saules gaisma un smaidošas sejas šķita groteskas.

Debora atgriežas iepriekšējā lapa un mekletājā ierakstīja vel dažus vārdus: Agamemnons, 'lološu, zelts, Šlīmans…

Neka. Vispirms viņa parbaudija, vai pareizi uzrakstījusi visus vārdus.

Tad viņa izmeģinaja vardu Atrejs komplekta ar keramika, kaps, kapenes un mirstīgas atliekas. Fkrana paradijas tas pa­šas adreses, kas iepriekš, tikai mazliet citādākā kartība. Tad viņa līdzas vardam Atrejs ierakstīja 1940, Otrais pasau­les karš un Šermana tanks. Paradijas citas vietnes, taču nevie­na no tam nebija atrodams vārds Atrejs - visas bija veltītas tikai kara notikumiem. Debora nopūtas, pulēdamas apsla­pēt apatijas vilni, un ierakstīja Atrejs, noziegums, naids. Kamēr viņa gaidīja meklēšanas rezultātus, pie durvīm atskanēja klauvejiens.

Viņa ieskatijas pulksteni. Pusvienpadsmit. Kaut tas nebū­tu Kerniga vai, vel ļaunak, Kins!

Kelvins - Deborai iešāvās prata. Sirdi plosīja atvieglojums un vienlaikus ari kauns un nemiers.

Ieskatījusies durvju actiņa, viņa, saraukusi pieri, pakapas soli atpakaļ. Ta bija Tonja.

Загрузка...