…viņš vēl tagad guļ svaigs, nav asiņu traipa uz viņa, Putekļi nesedz tā miesu; no brūcēm, ko ahaju viri Iecirta viņam bez skaita, vairs nesūcas asinis melnas. Rūpējas laimīgie dievi tik ļoti par I lektoni tavu, Lai gan jau miris, viņš Olimpa dieviem bij sevišķi tīkams…
Bīsties jel varenos dievus! Ai, Ahillej, pažēlo mani! Piemini mīļoto tevu, par viņu man nelaimes vairāk. Ciešu, ko nav vel neviens no mirstīgiem cietis virs zemes; Roku stiepju pie lūpām tam vīram, kas nokāvis dēlus.
Homērs "iliāda", 24. grāmata