Plutonija

LEDĀJU TĀLES

Marta beigās ceļotāji nolēma doties atpakaļceļā pāri ledājiem. Meteoroloģisko būdiņu atstāja neskartu. Tajā, kā arī noliktavā, zem pakalna aizlodētā kastītē ielika īsas ziņas par Plutoniju atklājējas ekspedicijas sastāvu un galvenos rezultātus par braucienu uz dienvidiem. Lai pirmatnējie cilvēki, kuru apmeklējumu pakalnē varēja sagaidīt, iestājoties vasarai, kastītes neaiznestu un bū­diņu nenopostītu, uz plauktiņa novietoja daļu Katu iz­griezto elku, bet uz būdiņas grīdas kā upurētus priekš­metus sakrāva uzkrājušos kaulus, tukšās konservu kār­bas un līdzīgu drazu. Visu to izdomāja Igolkins, kas ar mežoņiem bija iepazinies tuvāk nekā zinātnieks Borovojs.

Ar kolekcijām, pārtiku un ekspedicijas mantām smagi piekrautās nartas aizbrauca pa sniegbalto tundru uz ledāju piekāji.

Šis atceļš pa Nansena Zemi ieilga veselu mēnesi: ledus chaosa pārvarēšana, ilgais uzbrauciens Krievu kalnu grēdā un nobraukšana pa glečera ledā­jiem, iecirtīgie pretvēji, pārslogotās nartas, nepie­tiekamais suņu skaits kavēja braucienu un prasīja sasprindzināt visus spēkus. Kustību novilcināja ari bieži sniegputeņi, tomēr tie deva cilvēkiem un suņiem liekas atpūtas stundas. Aiz ledāja chaosa jau sākās die­nas un nakts maiņa, ko ceļotāji sen nebija novērojuši. No ceļā atstātajām noliktavām dažas neizdevās atrast, bet Truchanova ragā atrada jaunu «Polārās zvaigznes» iekārtotu noliktavu ar pārtikas krājumiem veselam ga­dam, kā arī zīmīti, kas vēstīja, ka kuģis apstājies pār­ziemot desmit kilometru uz austrumiem no zemes raga. No raga virsotnes kuģis tālumā bija saredzams, un pus­ceļā no tā notika priecīga sastapšanās. Pat Truchanovs bija izbraucis ar nartu, ko vilka jaunie, brauciena laikā uz «Polārās zvaigznes» dzimušie suņi. Apsveikumiem un taujājumiem nebija gala. Uzzinājis, ka viņa pieņē­mumi par Zemes iekšieni spīdoši attaisnojušies, Trucha­novs gavilēja.