Ķeceris

15

LOKVUDS IEGĀJA OVĀLAJĀ KABINETĀ, nedzirdami sperdams soļus uz biezā paklāja. Kā allaž, atrazdamies tik tuvu vienai no šīs pasaules varas asīm, viņš jutās krietni saviļņots.

Savienoto Valstu prezidents, izstiepis roku, panācās pretī gar galdu un sveica apmeklētāju, kā politiķiem pierasts.

- Stenton! Prieks tevi redzēt. Kā klājas Betsijai un bērniem?

- Lieliski. Pateicos, prezidenta kungs.

Neatlaidis Lokvuda roku, prezidents satvēra viņu aiz apakšdelma un virzīja uz krēslu, kas atradās vistuvāk galdam. Lokvuds apsēdās un novietoja mapi uz ceļiem. Pa logiem, kas atradās austrumu pusē, bija redzams Baltā nama rožu dārzs, pār kuru slīga maigs vēlās vasaras mijkrēslis. Ienāca prezidenta štāba priekšnieks Rodžers Mortons un apsēdās otrajā krēslā, citā iespiedās prezidenta sekretāre Džina, gatavodamās veikt pierakstus vecmodīgi — stenografējot.

Kabinetā ienāca korpulents vīrietis tumši zilā uzvalkā un bez uzaicinājuma iekārtojās tuvākajā krēslā. Tas bija Gordons Gel- dons, prezidenta pārvēlēšanu kampaņas vadītājs. Lokvuds viņu neieredzēja. Patlaban šis cilvēks šķietami vienlaikus atradās visur — katrā tikšanās reizē. Nekas nenotika un nekas netika izlemts bez viņa svētības.

Prezidents atkal apsēdās savā krēslā aiz rakstāmgalda.

- Labs ir, Sten. Sāc tu.

- Jā, prezidenta kungs. - Lokvuds atvēra mapi. - Vai zināt televīzijas evaņģēlistu, vārdā Dons Speitss? Viņš vada Dievam vistuvāko draudzi Virdžīnijbīčā.

- Jūs domājat to tēvaini, ko pieķēra dupsējam divas prostitūtas?

Telpu pāršalca džentlmeniski spurdzieni. Prezidents, kurš agrāk dienvidu pavalstīs strādāja par tiesu advokātu, bija pazīstams ar saviem košajiem izteicieniem.

- Jā, ser, tas pats ir. Viņš savā svētdienas sprediķī kristīgajā kabeļtelevīzijā skāra projekta "Izabella" tēmu. Aizrāvās no sirds. Viņa argumenti balstījās uz to, ka valsts iztērējusi četrdesmit miljardus dolāru nodokļu maksātāju naudas ar nolūku apgāzt Pirmajā Mozus grāmatā rakstīto.

- Projektam "Izabella" nav ne mazākās saistības ar Pirmo Mozus grāmatu.

- Protams, nav. Nelaime tāda, ka viņa teiktais acīmredzot ir kritis auglīgā augsnē. Cik zinu, vairāku senatoru un kongresmeņu birojus pārplūdinājušas e-pasta vēstules un tālruņa zvani. Tie sasnieguši arī mūsu biroju. Atsaucība ir tik liela, ka var nākties sacerēt ari atbildes.

Prezidents pagriezās pret štāba priekšnieku.

- Vai arī mūsu birojā ir kas vērā ņemams, Rodžer?

- Pagaidām piereģistrēti teju divdesmit tūkstoši e-pasta vēstuļu, deviņdesmit seši procenti ir pret projektu.

- Divdesmit tūkstoši?

- Jā, ser.

Lokvuds aši palūkojās uz Geldonu. Viņa sejas izteiksme nepauda nekādas emocijas. Geldona taktika bija nogaidīt un runāt pēdējam. Lokvuds necieta cilvēkus, kuriem bija šāds paradums.

- Ir vērts norādīt, — Lokvuds ierunājās, — ka piecdesmit divi procenti amerikāņu netic evolūcijai. To vidū, kuri atzīst piesliešanos republikāņu partijai, tādu ir sešdesmit astoņi procenti. Uzbrukums "Izabellai" ir šādu cilvēku roku darbs. Te var sanākt ugunīga un nepatīkama cīņa.

- No kurienes jums šādi dati?

- No Gallup aptaujas.

Prezidents pašūpoja galvu.

- Apspriedīsim to sīkāk. Projektam "Izabella" ir vitāli svarīga loma Amerikas zinātnes un tehnoloģijas konkurētspējas veicināšanā pasaulē. Vairākus gadus vilkušies iepakaļ, mēs beidzot esam aizsteigušies priekšā Eiropai un Japānai. Projekts "Izabella" nāk par labu ekonomikai, nāk par labu izpētes un attīstības nozarei, kā arī uzņēmējdarbībai. Tas var atrisināt mūsu enerģijas vajadzības, likvidēt mūsu atkarību no Vidējo Austrumu naftas. Sten, par šo jautājumu izplati paziņojumu presei, sasauc preses konferenci, pataisi troksni. Neatstāsim to nepamanītu.

- Labi, prezidenta kungs.

Bija pienākusi Geldona kārta. Viņš pagrozīja tuklo stāvu krēslā.

- Ja no projekta "Izabella" pienāktu labas ziņas, mēs nebūtu tik vārīgi šajā jautājumā. - Viņš pagriezās pret Lokvudu. - Doktor Lokvud, vai varat pateikt, cik ilgā laikā tiks atrisināti tur sa- milzušie sarežģījumi?

- Nedēļas laikā vai ātrāk, — Lokvuds solīja. - Mēs esam ķērušies pie problēmu risināšanas, un viss rit lieliski.

- Nedēļa ir ilgs laiks, — Geldons gremzās. - Ņemot vērā, ka tāds Speitss jau dārdina kara bungas un ieeļļo pistoles.

Dzirdēdams šo nesaskanīgo metaforu, Lokvuds novaikstījās.

- Mister Geldon, varu jums apliecināt, ka mēs darām visu iespējamo.

Geldona resnais ģīmis noviļņojās.

- Viena nedēļa, — viņš ieteicās nosodošā toni.

Lokvuds izdzirdēja kādu ierunājamies aiz Ovālā kabineta durvīm. Ieraugot, ka pa tām ienāk viņa asistente, viņam gluži vai apstājās sirds. Pārtraukt sapulci valsts prezidenta kabinetā būtu ļauts tikai ar ārkārtīgi svarīgām vēstīm. Viņa tuvojās sagumusi, ar teju komisku padevību, pasniedza savam priekšniekam zīmīti un steigšus izgāja. Baismīgu priekšnojautu pārņemts, viņš atlocīja papīra lapiņu.

Lokvuds mēģināja norīt siekalas, taču nespēja. Kādu bridi viņš apsvēra iespēju paklusēt, taču tad mainīja domas — labāk tagad nekā vēlāk.

- Prezidenta kungs, nupat saņēmu ziņu, ka viens projekta "Izabella" zinātnieks atrasts miris ieplakā Sarkanajā galdkalnā. Aptuveni pirms pusstundas par to ziņots FIB. Aģenti jau ir ceļā uz notikuma vietu.

— Miris? Kā?

- Šāviens… galvā.

Prezidents blenza viņā, nejaudādams izteikt ne vārda. Lokvuds nekad nebija redzējis prezidentu tā piesarkstam, un viņu tas biedēja.